Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 18.11.2024.
 
Līdzās pastāvīgajai budžeta un nodokļu tematikas ikdienas aktualitātei, šonedēļ uzmanības centrā atkal atgriezusies banku tematika – valdība lēma par „Parex bankas” restrukturizāciju, Finanšu un kapitāla tirgus komisija vēstīja par banku darbības rādītājiem 3.ceturksnī, kas nesaraujami saistās ar kreditēšanas problēmu aktualitāti nu jau visa gada garumā. „Kas notiek Latvijā?” šīvakara diskusijas tematika ir tendences un iespējamie risinājumi banku sistēmas un kreditēšanas stabilizēšanā un atveseļošanā.
1-20 ; 21-30 ;
Andris    16:51  |  04.11.2009.

Varbūt varētu paskaidrot, kas slēpjams būtu bankas jautājumos, kas reaminēta ar nodokļu maksātāju naudas līdzekļiem? Ko valsts vara nevēlās, lai zinātu nodokļu maksātāji, kā arī esošie un topošie pensionāri, kuru uzkrājumi bezatbildīgi iegrūsti privātbankas glābšanā? Kas pieļāva valsts naudas aizplūšanu no Parexsa, kā no cauras mucas, un kas par nes vai nesīs atbildību? 

...............    17:16  |  04.11.2009.

nogrima banka baltija,valstij problēmas bij niecīgas nogrima parex noslīka arī valsts kas vainīgs; FKTK ar lielām algām un bez kādas atbildības, CIETUMĀ VISUS FKTK ko darīt tālāk; sniegt kredītus tikai tiem kas kautko ražo ar eiropas naudas piesaisti, tiem kam jau ir kredīti pārskatīt un mīkstināt tos, jo civillikums paredz 40% novirzīt banku iegribām,ne vairāk,jo bankas ir biznesmeņi ,ja slīkst zemnieks to neglābj, ja banka tā ir svēta govs ,kur taisnība tad??? 

vicins    17:42  |  04.11.2009.

Gribētos uzdot jautājumu Dombrovskim,kur tad palika kredītņēmēju aizsardzība, baņķieri šim piedraudēja vai samaksājam. 

Hipo    18:15  |  04.11.2009.

Laiku atpakaļ figurēja informācija par to, ka veiksmīgas pārdošanas gadījumā Melngailis saņems samaksu 5% apmērā no darījuma summas. Gribētos zināt vai viņam tiks maksāti tie 5%, ja pārdošanas summa nespēs segt visas izmaksas un valstij būs zaudējumi? Vai kredītņēmēju aizsardzība ir plānota arī tiem kredītņēmējiem, kuriem ir ņemti kredīti par lielām summām, laikā kad oficiālie ienākumi (pēc soc. nod. iemaksām) bij minimālā alga? Jautājums tāds, tādēļ, ka būtu diezgan netaisnīgi glābt personas kas ir izvairījušas no nodokļu maksāšanas (piem. celtnieks ar oficiālo algu 180 Ls paņem kredītu 50000 Ls). 

ivita  iritakuze@inbox.lv  19:50  |  04.11.2009.

Ko darīt ja banka negrib ātrāk saņemt savu naudu atpakaļ no manis, kā kredītņēmaja,un atbildes velk garumā?Tad saka ,ka jāizstrādā mehānisms kā izkontrolēt naudas līdzekļu plūsmu pēc mežistrādes, jāslēdz trīspusējs līgums,bet kad līgums noslēgts tas neder ,un seko atteikums.Runa taisni par Parex banku,jo nav nekur tāds rakstīts.Lieta velkas garumā,laiks iet.Uz iesniegumu kas nosūtīts 08.10.09 vēl joprojām rakstiska atbilde nav saņemta un bankas paŗstāvis arī nav zvanijis,tik cik paši telefoniski sazvanijuši kredītspeciālistu kurš saka ka piekrišana netiks dota,jo kritīšoties īpašuma vērtība izcērtot mežu.Ko darīt tālāk,kur griezties? 

Jānis  pelcmanis@e-apollo.lv  20:04  |  04.11.2009.

Parex nogremdēšnā 80% vainas jāuzņemasLFKTK,vienīgais banku uzraugs, nav attaisnojis tautas uzticību, saņemot ļoti lielu apmaksu.Prokuratūrai vajag izmeklēt, ir ko atrast.Nedarbi ir mēdijos aprunāti.Pietiek ar politisko atbildību. AUGSTSKOLAS GATAVO JAUNUS GUDRUS,tikai tos nelaiž strādāt, gudrus valdošie nekur neieteic. 

Andris    20:41  |  04.11.2009.

Rigibor vienam gadam=15,68% Euribor =1,238%.Rodas jautājums kam paliek Rigibor procenti un kas uz to pelna? 

agga    21:36  |  04.11.2009.

Jautājums par "labas prakses principus banku un kredītņēmēju attiecībās". Vai ar samazinātiem ienākumiem (kas tautsaimniecībā ir neizbēgami) cilvēks griežas bankā lai samazinātu ikmēneša kredīta maksājumus, atlikt pamatsummas maksājumu teiksim 100 EUR, saņem atbildi, ka pamatsummu var atlikt, bet % likme tiks palielināta par tik, lai % maksājums palielinātos par 90 EUR, ir uzskatāma par "labas prakses principus banku un kredītņēmēju attiecībās"? 

erglis  erglisa@inbox.lv  22:20  |  04.11.2009.

Jautajums? kapēc uznjemumi, firmas var bankrotet, palikt parada visiem, parregistret uznjemumu un darboties talak, bet no fiziskas personas var piedzit visu, atnjemt visu, un ari tad pilsonis paliks parada. Tapat visu varenas paradu piedzinjas firmas, kuras brauc ka tanki, un strideties ar vinjam nav iespejams. pilsonis ir peshka, bez tiesibam un tikai ar pienakumiem. 

"zviedrs"    22:38  |  04.11.2009.

Jani, Uzprasi banku vadītājiem un tam FKTK vietniekam, kā skandināvijā bankas nodrošinājās pret 3 kredītu izsniegšanu pret vienu algu? un kad? Zinu ka pi emums skaistie Zviedri tikai 2008. gadā attapās ka derētu Latvijā apvienot banku datubāzes, lai kontrolētu vairāku kredītu izsniegšanu vienai personai 3 bankās pret vienu algas izziņu. Un lai NEMULD - ka to nevarēja darīt atrāk. To nedearija, lai ASV un cita ES bankas šeit netiktu. Jo redz kā sanāk nu visiem ir pa 3 kredītiem pie Zviedriem un pārējiem šeit nav ko meklēt. 

"zviedrs"    22:41  |  04.11.2009.

Jāni, Paprasi kā tas tā nāk ka god. Cērpa kungs nu pēc Zviedru iekarojuma LV finanšu sitēmā - atbalstot necaurspīdīgo aizņemšanos - sēž Zviedrijas centrālā bankā, kur algu saņem no Zviedru publikas. 

Girts  gtx@inbox.lv  22:48  |  04.11.2009.

Isteniba vajadzetu sakt ar banku attieksmi pret kreditnemeju!!! Bankas itka stasta kad nak pretim un tt, bet reala situacija tak ir pilnigi preteja. Kadel piemeram nepastav tads variants ka parskatit kreditu maksajumu un vienkarshi samazinat sumas lidz tadam limenim kad var kaut ka nebut tomer samaksat.... cik zinams bankam ir logika vai nu visu vai neko :)) ir jau ari gadijumi kad pielauj tadu variantu bet procentuali tas ir maz. 

skatiijos    23:20  |  04.11.2009.

Kopumā apbrīnojami mierīgs raidījums. :) Pat garlaicīgi. To apliecināja arī mazais balsotāju skaits, vai ne. :) Acīmredzot lielākās problēmas banku sektora pamatdaļai ir garām. Ok, protams, paliek smags darbs asinīm un puņķiem pa degunu ar restrukturizāciju un tamlīdzīgīem dzīves priekiem un jaukumiņiem. BET! (kā teiktu klasiķi) :), no tā iznāca viens secinājums: ja vēl gada sākumā SVF u.c. mūsu jaunajiem dzīvesbiedriem tika gaiši solīts ka nu tik tiksim galā ar kredītņēmēju problēmām, lai nepieļautu sociālo spriedzi, akmeņu masas pārvietošanu plīstošu virsmu virzienā un atbildīgo institūciju skaisto mašīnu sašvīkāšanu, tad nu... Nu vispār tāda sajūta, ka valsts ir sapratusi - ok, bankas daudzmaz ir tikušas galā pašas ar sevi (ir nokapitalizējušas utt.) un tātad - tiks galā taču arī ar tām kredītņēmēju problemām pašas! Nekāda budžeta kredītņēmēju aizsardzībai; bezgalīgi un stulbi vilktie projekti; premjera izrunāšanās par ķīlām (nu labi, tur varbūt nervi uzdeva, aizbraucot un salamājoties ar Borgu, par ko gan mūsu medijos dīvainā kārtā nekas neparādījās), tas viss liecina, ka valsts uzvedas kā haļavščiki krogā - kad nāk laiks maksāt par jautri kopā sadzīvoto saka - veči, es aiziešu aiz stūra izlaist ūdeni un.. paņem pēdu. Lai tak tās treknās bankas vienas pašas samaksā! Viņām taču bagāti skadināvu vecāki! KO es te, nabadziņš. Stulbākais jau ir tas, ka valsts, nepildot savus solījumus, rada solījumu nepildīšanas kultūru - a nafig maksāt kredītu! A nafig maksāt piegādātājiem! A davaj labāk uzmest! Un ko tas beigās rada? Tas rada LAtvijas tēlu kā mazai, blēdīgai banānu valstiņai, kurai arī aizņemšanās cena pēc 5-10 gadiem būs augstāka nekā Igaunijai jau nu točna. UN kas notiks? Ļoti vienkārši, Latvijas credit default swaps joprojām būs augstākas nekā kaimiņiem un nauda ies tur. KO tas nozīmē man kā vienkāršam cilvēkam? Tikai to,ka mana alga potenciāli būs zemāka nekā EST vai LIT, vai Polijā. Un tad mēs brauksim strādāt uz Poliju. 

Dina    23:44  |  04.11.2009.

Par tēmu nr. 2 - mani tiešām MILZĪGI aizskar, ka es, kas nav ņēmusi kredītu varētu būt speista tikuntā - piespiedu kārtā iznest līdzīgas sekas kā kad man būtu kredīts. Kā tas var būt - tērē Vasja, jo treknos gados sakāpis galvā, bet maksāsim draudzīgi par to visi - t. sk. tiem, kam ir racionāla lietišķa domāšana!? Otrkārt - vispār neredzu virsjēgu kredītņēmēju vilkšanai laukā (te es nerunāju par cilvēkiem, ko tiešām izliek uz ielas ar zīdaiņiem salā un badā - domāju, ka TIK traģisku stāstu ir saskaitāms uz 1 rokas pirkstiem ;-)) un tas tad ir jārisina citādi - ar kautkādu ziedojumu portālu palīdzību vai līdzīgām sociālajām akcijām) Tātad - kāda ir virsjēga vispār? - no kurienes šitai jokainajai idejai kājas aug - kuram šitā ģeniālā doma ir ienākusi prātā, ko? - vilkt tos grābējus - lai nemācās un nākamreiz taisa parādus drošu roku?! Un morāle musm pārējiem arī ir taisīt nākamreiz parādus? Ka paņemsim ko vajag un tauta tikuntā sametīsies?? Lai katra nākamā krīze ir vēl lielāka? Manuprāt pat audzinoši tas ir - parādīt, ka tas risks ir reāls un ir pilna atbildība jāuzņemas pašiem par to ko dara. Un kad būs ak-vai - neviens tevi neglābs tāpēc, ka gribējās dzīvot ne par savu naudu. 

Aija    23:56  |  04.11.2009.

ļoti nepatīkamu iespaidu atstāja tas .. Brozovskis? gribas paskaidrot tā: Domburs ir pat ne vienkārši žurnālists, bet žurnālists, kurš reti precīzi un konsekventi pauž manu viedokli un domāju, ļoti lielas skatītāju daļas viedokli. Tāpēc - tā epizode ar izrunāšanos pret Domburu bij maigi teiksim - neliela sevis pārvērtēšana, ko mēs vērojām ar smaidu:) Vispār radīja iekšēji vāja cilvēka iespaidu tas džeks. 

Deniss  denissenko@inbox.lv  00:50  |  05.11.2009.

Jāpiekrīt Gorenko viedoklim, ka nerisinot kredītņēmēju problēmu, maksāsim mēs visi. Valsts pilnīgi mierīgi var izdzīvot bez zviedru bankam, bet nevar izdzīvot bez nodokļu maksātājiem. 

Girts    08:43  |  05.11.2009.

Kads man varetu paskaidrot ko nozime tas kad mes maksasim? :)) es saprotu kad mes maksajam par tam mistiskajam davaninam miljonu vertiba kas ir valdiba, saprotu kad maksajam skelem par parmaksatiem tarifiem elektribai kur ari summas miljonos, maksajam par mistiskam kompensacijam militaraja struktura, vienkarshi ta pat vien maksajam, maksajam ari par parex kludam. bet ka var nosaukt par maksasanu to ja valsts naks pretim tam ko pati sabojajusi, un nevajag teikt kad nevajadzeja nemt jo mums ir janem piemers no musu "elites" valdibas kura jau paris gadus ludzas aizdevumus svf :) starp citu tie no kuriem jus baidaties protams sijos laikos ari ipashi neciesh, jo gudri cilveki visu izdarija gudri, tagat ciesh nabaga vienkarshie cilveki kuriem varbut tas maksajums 60ls menesi agrak bija normali bet tagat butu iespejams labi ja pusi samaksat. neesiet tik zombeti :) kaut kas pasvieda domu kad jamaksa bus visiem un tagat mulkakie dzied lidzi :) vai jus jau nemaksajat par to kad valsts parvalde nesamazina briziem algu aiz ta iemesla kad tad darbiniekam bus gruti izvilkt dziviti ar atlikuso algu pec kreditu nomaksas kura atlikt tikai nieka 2000ls. vot par to jus maksajat :) man personigi ir samera vienalga jo mani krediti nespiezh bet nevajag but stulbiem :) tie kuriem nebus variantu ar kreditiem aizbrauks citi kaut ka atradis iespeju izvairities un vienalga problema paliks tepat. ar tadu domashanu jau var vel pateikt kad skele ir nesautigs politikis :) un tos miljonus vins tiesam siltumnica izaudzeja :) jo vins tak ta teica :) Aijai taisniba :) tas borzovskis atgadinaja kaut kadu piedzerushos bomzheli, kas lergu sadzeries tipa palci vejeram un uz priekshu ar saukli a ti kto takoi :))) 

kom    09:02  |  05.11.2009.

to Girts -, tagat ciesh nabaga vienkarshie cilveki . Nabaga cilvēki nekur pasaulē neņem kredītus! Tikai ar sovet domāšanu to daudzi darīja. 

agga    09:50  |  05.11.2009.

Skatos, ka publika neizprot īsto kreditēšanas seku draudu, kas karājas virs visu galvām. Jautājums, kur palicis Dombrivska uzdotais pētījums par Zviedrijā pastāvošo kredītu ņēmēju aizsardzības procesu??? Ņemot vērā faktu, ka kredītu ņēmēju pārstāvis bija tikai viens un tika visu laiku klusināts, es uzzīmēšu ainu (Jāni lasi un domā): 1. Būtu interesanti uzzināt, cik tautsaimniecība kopumā maksā % bankām? Tas saistīts ar augstāk manis minēto % likmju paaugstināšanu, kas man kā ekonomistam ir nonsens. Ja esmu eksportētājs, tad saviem ārzemju partneriem nevarēšu paskaidrot, ka ceļu cenas par 3 % (kas var notikt 1 x gadā un arī max 5%), jo bankai sagribējās vairāk pelnīt - paliek strādāt ar zaudējumiem, zaudēt partneri vai sākt zagt. 2. Uzņēmumam var uzsākt maksātnespējas procesu un dzēst saistības. Privātpersonas ir apzīmogotas līdz mūža beigām. 3. Šāda sociālā spriedze ir piespiedusi visiem kredītu ņēmējiem jau izbraukt ar domu neatgriezties, jo šeit ir saistību slogs, kas nekad nemazināsies. 4. Mazā skatītāju aktivitāte ir saistītu ar apnikumu - runāts tiek daudz, bet darīts nekas. Ir iestājies jau zināms nogurums un totāla neticība. Pavērojot abu zviedru kangaru uzvedību viss top skaidrs. 5. Par shēmas iedot kredītu, atņemt īpašumu par zemāku cenu, paturēt un pārdot vēlāk iedodot jaunu kredītu ir reāla un mērķtiecīga. Kas būs "slikto" kredītu pircēji, kas to varēs atļauties? Wallenbergs? Protams, kurš gan cits. Šī shēma ļoti labi darbojās Zviedrijā 98 gada krīzes laikā un sabiedrībā joprojam virmo viedoklis, ka vajadzēja savādāk. 6. Valsts atbalsta shēma? Maksā tikai % problēmu laikā? Aizeju uz banku atlikt pamatsummu, % likmei pieliek 2%, kas parasti ir gandrīz atliekamās pamatsummas daļas apmērā, valsts maksā %, lai gan varētu maksāt to pašu lēnām izejot no nepatikšanām. Kur šeit nav krāpnieciska darbība? 7. Cik mēs gribam par Parex? 1 miljardu? Kāpēc nepaņemt veselu valsti par 7? Ei.. apnicis runāt.. tā pat nekas nemainīsies un tam nav jēgas. 

agga    10:04  |  05.11.2009.

P.S. Somija NORDEA cenšas pārdot jau kopš 1998.gada. :) 



1-20 ; 21-30 ;
Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

         Dalibnieki         


Autors: