Atsevišķu skandalozu faktu, notikumu un, jo īpaši, personāliju iztirzāšana, kas ir ikdiena mazkustīgajā ekonomikas dīķī, protams, allaž ir „garšīgāka” nekā plašākas cēloņsakarības. Arī saistošāka nekā politiķu izvairīgā spriešana par valsts funkcijām un izdevumu samazināšanu, atsaucoties uz starptautisko aizdevēju prasībām, kas pagaidām ir komplektā ar pamatīgu informācijas mazpieejamību. Taču abi šie procesi maz saistās ar kopskata atbildēm par to, kāda ir un varētu būt Latvijas stratēģija, ja tā vispār ir, gan, pirmkārt, attiecībā pašiem uz sevi, gan, līdz ar to, sarunās ar aizdevējiem par ekonomikas atveseļošanu un aizdevuma nosacījumiem, kas šo atveseļošanu it kā veicina.

Līdzšinējie Latvijas spēles noteikumi krīzes laikam ir balstīti uz Ivara Godmaņa valdības virzīto programmu pērngada decembrī, kas tika koriģēta ar Valda Dombrovska valdības plāniem aizvadītajā vasarā. Pēc šī laikaposma nu jau var sākt vērtēt pirmos rezultātus – ņemot vērā tendences dažādās biznesa industrijās, bezdarbā, atalgojumos, inflācijā, budžeta ieņēmumos un izdevumos, banku sektorā, un tā joprojām. Protams, arī globālā mērogā vērtējumi par tendencēm un uz tiem balstītas prognozes ir slidena lieta, tomēr nu jau netrūkst arī aizrobežu analītiķu vērtējumi – gan par to, vai krīzes pārvarēšana un ekonomikas stabilizēšanās notiek, vai arī, konkrēti Latvijas gadījumā, process ir ārvalstu banku un kapitālistu interesēs, padara mūsu valsti perspektīvā par nekonkurētspējīgu, un Starptautiskais Valūtas fonds un Eiropas Komisija ir „nolaupījuši mūsu ekonomiku”.

Apskatāmie virzieni, protams, visi labi zināmie – valsts budžeta izdevumi, to struktūra un deficīts, nodokļu slogs, sistēma un iekasēšana, darbaspēks un emigrācija, sociālā aizsardzība, ekonomikas sildīšana, banku sistēma un finanšu pieejamība, inflācija un deflācija, un tamlīdzīgi. Protams, arī lata koridora paplašināšana vai devalvācija, kas, it kā politiskajā dienaskārtībā nav, tomēr no publiskās dienaskārtības neizzūd. Taču būtiski šos jautājumnus skatīt gan īstermiņa, gan arī ilgtermiņa kontekstā, nejaucot taktiku un stratēģiju - gan naudiski un saistībā ar nākamā gada valsts budžetu, gan idejiski un pat ideoloģiski, saistībā ar Latvijas spēju nākamajā desmitgadē ar esošo un vēl gaidāmo parādu nastu atjaunot starptautisku konkurētspēju un radīt labklājību savas valsts iedzīvotājiem.

Šovakar raidījumā piedalīsies: Andris Vilks, SEB bankas galvenais ekonomists, Ministru prezidenta ārštata padomnieks finanšu un ekonomikas jautājumos, Pēteris Strautiņš, DnB Nord bankas ekonomikas eksperts, Andris Miglavs, ekonomikas doktors, Latvijas Valsts Agrārās Ekonomikas institūta nodaļas vadītājs, Mihails Hazans, Latvijas Universitātes profesors, Baltijas Starptautiskā Ekonomiskās Politikas Studiju centra pētnieks, Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas Ekonomikas augstskolas docents, Baltijas Starptautiskais Ekonomiskās Politikas Studiju centra pētnieks, Uldis Rutkaste, Latvijas Bankas prezidenta padomnieks, Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks, Sanita Bajāre, Finanšu ministrijas Eiro projekta vadītāja un eksperte finanšu nozarē, Oļegs Barānovs, Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors