01.10.2009.
Lāsma Rozenfelde
Rīgas Ekonomikas augstskolas docents un Baltijas Starptautiskā ekonomiskās politikas studiju centra pētnieks Vjačeslavs Dombrovskis pauda viedokli, ka ir tikai divas izejas no pārāk augstā algu un cenu līmeņa, proti, lata devalvēšana vai deflācijas ceļš, pie kura nav iespējama nekāda ekonomikas sildīšana. DnB/NORD bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš atzina, ka notiekošajā ir „zināms lejupejošās spirāles elements”, taču tas nebija pietiekams iemesls, lai viņš mainītu attieksmi par to, vai budžeta deficīta samazināšana par 500 miljoniem latu Latvijas ekonomikai būtu laba vai kaitīga.
Taču Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Barānovs uzsvēra ārējās vides uzlabošanās nozīmi Latvijas izejai no krīzes. Viņš atrunājās, ka ar starptautiskajiem aizdevējiem saskaņotā programma pēc definīcijas nevar šeit uzreiz radīt izaugsmi, jo dziļa ekonomiskā krīze ir visapkārt. Protams, ir skaidrs, ka arī Latvijas eksportētājiem būs plašākas iespējas, kad citās valstīs ekonomiskā situācija uzlabosies, taču nav skaidras argumentācijas, kāpēc ar to vien mūsu valsts, kura citastarp būs zem vēl lielākas atmaksājamu parādu nastas, spēs izkļūt no krīzes un veiksmīgi attīstīties. O.Barānovs gan pieminēja, ka mums ir jāveic reformas un jāreformē ekonomika, taču viņš nepiedāvāja nekādu konkrētību par šādas reformēšanas saturu, atstājot šaubas par to, vai skaidrības vietā šobrīd nav nepamatota paļaušanās uz lietu nokārtošanos.
