01.10.2009.
Lāsma Rozenfelde
A.Miglavs, kurš, citastarp, bija finanšu ministra padomnieks pagājušā gada nogalē, kad Latvija parakstīja pirmos starptautiskā aizņēmuma dokumentus, kuros arī bija solījumi par nodokļu paaugstināšanu, aizstāvēja izmaiņas. Viņš to pamatoja ar nodokļu sistēmas nepilnībām un sociālo netaisnīgumu, kas veicina arī ekonomikas kropļošanos. A.Miglavs arī uzteica nekustamā īpašuma un iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāzes paplašināšanu kā resursu, ar ko var vienlaikus konsolidēt budžetu, sakārtot nodokļu sistēmu un nemazināt biznesa konkurētspēju.
Bet U.Rutkaste izteica šaubas, vai šobrīd ir īstais laiks nodokļu celšanai, un par „racionālāku” nosauca izdevumu samazināšanu. LB prezidents gan arī vasarā bija viens no tiem, kas parakstīja vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF), kas ietver solījumus nodokļu jomā. Par šo neatbilstību U.Rutkaste bija izvairīgs, vien uzsverot, ka LB neiestājas pret nodokļu celšanu, bet „pauž savu viedokli”. Tā arī nekļuva skaidrs, kāda ir principiālā atšķirība un vai šeit vietā nav līdzīgi pārmetumi kā Tautas partijai, kas atkāpusies no parakstītās apņemšanās.
Savukārt M.Hazans norādīja uz potenciālu citu iemeslu politiķu negribīgumam nodokļu jomā – nevis to, ka krīzes laiks nav īstais nodokļu ieviešanai, bet to, ka SVF vēlas progresīvas reformas, kuru rezultātā turīgākajiem būtu jāmaksā vairāk.
