Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 23.01.2021.
 
Ikdienas ziņu plūsmā pēdējās nedēļās mainās akcenti starp budžeta deficīta summām, starptautiskā aizdevuma prasībām, vienas vai otras valsts institūcijas likvidēšanu vai apvienošanu, nodokļu mainīšanu, vainīgo meklēšanu „Parex bankas” pārņemšanā un tā tālāk. Tas viss notiek krīzes pārvarēšanas vārdā, šķiet, regulāri pazaudējot kopskatu, kas notiek Latvijas ekonomikā un valsts stratēģijā attiecībā pret to. „Kas notiek Latvijā?” debates šovakar centīsies šo robu mazināt ar ekonomistu debatēm par ekonomikas procesiem un to ietekmēšanu.
1-20 ; 21-21 ;
luteranis    10:13  |  30.09.2009.

Visvairak gribetos dzirdet ka uznemeji mus no bedres vilks ara, radis jaunas darba vietas un cels ekonomiku, tuksi plapat un lamat politikus un budzetu ir bezjedzigi Diemzel lidz sim liekas ka uznemeji tik ir spejusi radit aferas inflaciju un krizi, bet kas tiek domats, lai beidzot saktu cilveki ar normalu biznesu nodarboties algot cilvekus un reali nodoklus maksat. 

Kristīne    11:43  |  30.09.2009.

Latvijas Likumdevējs 16.06.2009.atklāti atzīst, ka tas pieņem likumus, kuri IR pretrunā ar Latvijas Satversmi, tātad atzīst, ka tie IR prettiesiski un pretlikumīgi, un pamatoti būtu apstrīdami Satversmes tiesā, kā arī Valdība un Saeimas deputāti, skaidrojot notiekošo situāciju, regulāri min vārdu salikumu \"ārkārtas situācija\". Mani interesē vai Latvijā ir iestājies \"force majeure\" vai nav ??? 

V.    11:56  |  30.09.2009.

Nesen izlasīju anekdoti: Sarunājas 2 ekonomisti: 1.: Vai tu saproti kas te Latvijā notiek? 2.: Jā, es tev tūlīt izskaidrošu. 1.: Izskaidrot es pats varu, bet vai tu saproti kas notiek? 

Egons  akokao@inbox.lv  12:08  |  30.09.2009.

Sveicināti! Esmu sūtījis e-ziņas gan V.Dombrovskim, Panorāmai uc., bet atbilde viena - pilnīga ignorēšana. Temats PROSTITŪCIJA. Šinī ēnu ekonomikas sektorā kopā ņemot (nelegālā telpu īre, sutenierisms, pornoindustrija uc.), apgrozās miljoni, kas netiek regulēti, kā to jau sen ir veikuši Vācijā, Holandē uc. Vai tiešām neviens nesaprot, jeb negrib saprast to, kas šajā jomā notiek Latvijā? 

šausmas    12:19  |  30.09.2009.

Baidos, ka lietas atkal notiks šādi: J.Domburs 10 minūtes runās ievadvārdus, tad 5 minūtes uzstādīs varengaru un varenplašu jautājienu par viskautko ekonomikas plašajā spektrā. Un tad sāksies. Pirmais atbildētājs būs sapratis, ka jārunā par Jāni (kaut jautāts tika par Pēteri), otrs runātājs būs sapratis, ka jākomentē par Ivaru, bet trešais - ka vispār svarīgāks šodien ir Antons, un bliezīs vaļā par to. Un skatītājiem nāksies atbildēt uz četriem jautājumiem: Jānis ir skaists; Jānis ir gudrs; Jānis ir lielisks; Jānis ir malacis. Un atbildes skaisti varēs sadalīties pa 25 % katra. Skatītājs aizmigs, vēl nesagaidījis beigas. Vai kā? 

šausmas    13:08  |  30.09.2009.

Man gribētos dzirdēt atbildes uz trim jautājumiem. 1) Valdībai ir plāns vai nav plāna? Lai eksperti nokomentē! 2) Lata jautājums. Arī uzzināt, vai ir ekonomiski pamatots tik daudz ieguldīt tā stabilitātē. Un vai visas atlaisto cilvēku un samazināto algu problēmas nebūtu vienkāršāk risināt, izmantojot lata koridoru - tā teikt, optom un visiem uzreiz griezt proporcionāli vienādi (atkristu visa šī jezga ar griešanu muļļāšanos). Plus vēl LB (bez)atbildība Parexa gadījumā - gan nolaižot situāciju līdz kliņķim pirms tam, gan veicot "sanāciju". 3) Vai valdība ir savākusi smadzeņu centru - grupu ar gudriem cilvēkiem, kuri varētu konsultēt izejā no krīzes. Ja ar to domā sociālos partnerus, tad tas ir daudz par īsu. Un desertā apsveicu valdību ar vienoto atalgojumu sistēmu. Tas ir super labi. Tikai papildus jāpačeko, lai neparādītos piemaksas, amatu savienošana divās vietās un tamlīdzīgi. Faktiski jau ar vienoto atalgojumu sistēmu vajadzēja sākt. Daudz laika nokavēts. 

Pilsonis    13:10  |  30.09.2009.

Vai Godmaņa un Kalvīša valdības nav jāsoda par rupjām kļūdām ekonomikā(arī "Parex")? Vai neviens neatbildēs par tagadējo tautas iedzīšanu nabadzībā ? 

šausmas    13:19  |  30.09.2009.

Piedodiet, man vēl viens būtisks jautājums no makro viedokļa. Par ierēdņu korpusu. Ir pārliecība, ka nekādas ekonomiskās reformas nesāksies, kamēr nebūs mainījusies publiskās administrācijas pieeja lietu risināšanai. Un tā nemainīsies, kamēr ierēdniecību (un pašvaldību činavniekus) neuzraudzīs un nenostādīs atbilstoši valsts vajadzībām. Šeit vislielākā bremze ir Valsts kanceleja. Tā NEKO nav būtisku darījusi lietas labā, un šobrīd nav redzams, ka varētu izdarīt. To kantori steidzami jāreorganizē. Jaunajai struktūrai jāievieš modernās tehnoloģijas darba lietās, ieviešot horizontālo pieeju un caurspīdīgumu. Jebšu nē? 

Kārlis    14:19  |  30.09.2009.

Atjaunojiet vagonu ražošanu RVR. 

Guna    15:00  |  30.09.2009.

Vēlētos uzzināt, kāpēc tā jāsasteidz 6-gadīgo bērnu sūtīšana skolā, ja nekas tam nav sagatavots, ne ar vienu reālas konsultācijas nav notikušas un visas lielākās izmaksas tiek uzgrūztas pašvaldību budžetam? Pilnīgi nekāda informācija nav par to, ka 2010. gadā tiks organizēta 7-gadīgo pirmklasnieku apmācība. Kā interesēs tiek veikt šī reforma un kas ir aprēķinājis, cik tas izmaksās valsts budžetam nākotnē, kad būs jālabo sasteigtības sekas? 

molders  molders@inbox.lv  15:27  |  30.09.2009.

Lai atbildētu uz jautājumu par SVF un citu aizdevēju lomu ir jāzina vairāk informācijas.Pēc būtības suverēnai valstij neviens nevar pavēlēt, ko un kā darīt. Joprojām nav skaidrs, vai SVF liek Latvijas valdībai veikt konkrētus samazinājumus konkrētās jomās, vai tā ir mūsu bāleliņu iniciatīva, jo sakarīgu skaidrojumu par kreditoru prasībām nav izdevies izlasīt. Memoranda atslepenotā daļa ir ļoti deklaratīva. Kā neprātīgs solis, tā var vērtēt strauju algu samazinājumu, jo kopējā Eiropas tirgū pie vienādām cenām mēs strauji zaudējam konkurētspējā. Vācijā pēc otrā pasaules kara tika īstenots "Maršala plāns". Tā būtība bija patēriņa veicināšana, lai stimulētu vietējo uzņēmējdarbību. Kādu sektoru, tas ir cits jautājums, tāpēc ir dažādi regulācijas mehānismi. Naudas izņemšana no apgrozības ir nāvējoša ekonomikai, jo mazie un vidējie uzņēmumi ar vietējo kapitālu mirst pirmie. Rodas iespaids, ka Lielās finansu donoru organizācijas krīzes apstākļos mēģina pārdalīt pasaules tirgu un novedot pie Latvijas ekonomikas īslaicīga sabrukuma tās var piespiest pārdot to, kas vēl vērtīgs valstij atlicis - meži, pelnošie valsts uzņēmumi (runas par to jau sākušās). Tad tie nonāks starptautiskā finansu kapitāla rokās, kas gūst lielu peļņu no musu un citu nabagu maksātajiem procentiem. Procesā nevar vainot starptautiskās finansu donoru organizācijas (tie vienkārši izmanto situāciju), bet savus alkatīgos un mazspējīgos bāleliņus, kurus mēs paši vien esam ievēlējuši. Nespēja reāli izrevidēt, kas saimniecībā lieks un atbrīvoties no liekajiem tēriņiem atgādina neprasmīgu ģimenes galvu, kas tā vietā, lai samazinātu atsevišķiem ģimenes locekļiem kabatas naudu izklaidēm, nolemj ierobežot pārējiem ēdienreižu skaitu. Kādas tam būs sekas, varam iedomāties. 

Daina Lazda  daclazda@yahoo.com  15:48  |  30.09.2009.

Vai attiecīgās amatpersonas varētu publiski atbildēt uz jautājumu - KĀDĒĻ TIKAI MĒNESI PAR VĒLU TIKA UZLIKTI IEROBEŽOJUMI PAREX BANKAI? Vai attiecīgajām amatpersonām ir kredīti bankās? Kurās? Kāpēc Rimšēvics 2minūšu laikā dod diametrāli pretējus vērtējumus Parex vērtībai patreiz? - Parexam esot ducis pircēju un gan jau viņus pārliecināšot, ka banka ir ļoti, ļoti vērtīga. Un pēc dažām sekundēm - Parexā ap Jaungadu būšot (varbūt) jāgāž atkal nauda iekšā, tāpēc jāpārdod par jebkuru cenu. (Un ja nu 100.pantu noklausījās kāds potenciālais pircējs...) Nu nezinu - mans secinājums, mūsu banku vada diezgan neprofesionāls vadītājs. Alga ir apgriezti proporcionāla viņa profesionalitātei. Gribētos raidījumā gūt kādu skaidrojumu 

Lelde  lebrasko@inbox.lv  16:40  |  30.09.2009.

Nesaprotu, kādēļ netiek apspriesta nodoklu strukturas maiņa - finansu ministrija taču noteikti strāda augstas kvalifikacijas specialisti (un es censhos neironizet, jo tiesham ceru, ka tur tai strada), kas varētu izanalizet to pashu PVN likmi - kapec citās valstis (personigi zinu Poliju un Turciju), kur PVN ir vismaz 4 likmes - ikdienas nepieciešamības produktiem maizei, olam, pienam - 2%; sieram - 5%, desai - 10%, alum, Colai, cipshiem - 18% (nu musu gadijuma, kaut tie pashi 23%). Savukart saskaroties ar partiju frakcijam patiesiba klust diezgan skaidrs kapec musu valsts ir tāda situāciju - patiesībā šiem cilvēkiem ļoti trūkst kompetences, ilgtermiņa domāšanas un arī ieinteresētibas kaut ko darit, - ja vien tas neskar vinu pashu vai partijas kabatu - tad gan atri kustas:(( 

  16:44  |  30.09.2009.

Vai mēs neesam bezizejā? Man tā mazliet domājot, sakarīgi liekas, lata devalvācija varētu palīdzēt ekonomikai un pie esošās situācijas liekas vien loģiski, bet tanī pat laikā, arī liekas ka var būt nokavēts, jo jau tik liela daļa ārvalstu aizdevuma ir saņemta valūtā, ka lata vērtības samazināšana šo parādu vēl palielinās un iedzīs vēl dziļākā bedrē... Ekonomistus es tomēr nevēlētos klausīties, jo viņi tik runā, var pateikt tā vai šitā bet vienmēr ir attaisnojums tam, ka notiek savādāk. Plus viņi tieši tāpat kā ikviens no mums redz lietas tā, kā viņi tās grib redzēt, tik vien prot daiļrunīgāk izteikties. 

Vilnis    17:57  |  30.09.2009.

Lai nebūta tāda tukša frāžu mētāšana kā 'ekonomiskās krīzes laikā nodokļus palielināt nedrīkst', 'progresīvā nodokļa ieviešana atbaida investorus', u.c., būtu labi ja ekonomisti pateiktu par katru nodokli, kā tā palielināšana vai samazināšana atstāj iespaidu uz ekonomiku. Es, piemēram, nesaprotu kā dzīvokļu un privātmāju aplikšana vai neaplikšana ar nodokli būtiski iespaido uzņēmējdarbību, ar ko IIN likmes palielināšana (vai progresīvai nodoklis) būs labāks un taisnīgāks par PVN palielināšanu, ja tāpat lielāko daļu naudas cilvēki tērē Latvijā. Un vēl jautājums - vai rēķinot budžeta izdevumu samazinājumu uz algu vai darbinieku atlaišanas rēķina, jau automātiksi tiek samazināta nodokļu (IIN, sociālā un arī PVN) ieņēmuma prognoze par to daļu, ko šie darbinieki maksāja? 

gaidis    19:12  |  30.09.2009.

Tādi gudri ekonomisti. Varbūt varētu pakomentēt Maikla Hadsona RTFL ziņojum. 

Giors  giors@inbox.lv  19:38  |  30.09.2009.

Sakiet lūdzu, ja Eiropas centrālā banka aizdod Eiro ar 1% gadā, kā šie procenti pieaug līdz 26% sasniedzot kredītņēmējus Latvijā? Kāpēc tad Latvijas bankas nevar aizņemties eiro pa taisno no ECB? Laikā, kad kredītprocenti sasniedz 26% varbūt ir jāpalielina riska kapitāla apjoms, nevis procenti kredītiem? Pagājušogad drošības policija veda uz nopratināšanu Ventspils augstskolas profesoru par lata devalvācijas prognozēšanu, vai nevajadzētu vest uz policiju visu banku direktorus, kas piedāvā latiem augstākus kredītprocentus nekā eiro- iznāk ka šīs bankas prognozē lata devalvāciju pret eiro? 

Kolēģis    19:59  |  30.09.2009.

Jāni, ja piedalīsies ekonomisti, kas pārstāv ne tikai banku intereses (t.i. banku štata dfarbinieki), labprāt dzirdētu normālu atbildi uz konkrētu jautājumu - cik nopietnas ir runas par to, ka latvias ekonomiku zināmā mērā varētu atveseļot paplašinot lata svārstību kursa "koridoru". Ceru, ka iztiksim bez pastulbiem argumentiem, ka šādu ideju nupat izteica Andris Šķēle. Tātad tā ir noraidāma pēc definīcijas. jau piegriezusies šāda attieksme. ja esam objektīvi, jēdzīgas idejas ir piedāv;ājuši daudzi t.s. "štata nemīluļi" - Lembergs, Šlesers un Šķēle. Paldies! 

Aldis E    20:02  |  30.09.2009.

Ar divu divu minēto tendenču pretnostādījumu - "vai krīzes pārvarēšana un ekonomikas stabilizēšanās notiek, vai arī, konkrēti Latvijas gadījumā, process ir ārvalstu banku un kapitālistu interesēs" - faktiski tiek slēpts galvenais Latvijā realizētais stratēģiskais virziens. Latvijā kā Baltijas ķēdes vājākajā posmā tiek dzīts ķīlis, lai pakļautu šo reģionu Krievijas interesēm, vispirms ekonomiski, pēc tam arī politiski. Tiek izmantoti gan no PSRS gadiem mantotā zgašanas kultūra, gan rietumiem ienākusī patērētāju kultūra, lai saduļķotajā kokteilī manipulētu ar sabiedrisko domu un realizētu seno "skaldi un valdi" politiku. Runājot par ekonomiski -politiskās krīzes pārvarēšanu, priekšplānā tiek bīdīts nesabalansētais valsts pārvaldes budžets, kas faktiski ir sekas, ignorējot korumpētās tiesu varas koropļoto konkurenci un zudēto valsts konkurētspēju, kas faktiski ir cēlonis. 

uwix  uwix@inbox.lv  21:03  |  30.09.2009.

Nekas nesanāks, kamēr praktiski visi biznesā darbināmie resursi latvijā pieder bankām. Ja kāds vēl uz kredīta bāzes gribēs kaut ko attīstīt še, nekas neizdosies - nav pat teorētiski ķīlu uz kā bāzes to darīt, kā arī teorētiski vairs neeksistē biznesi kur var 50+% vārīt no kā pietiktu kredītu atmaksai (apēd vismaz 35% no peļņas) un paliktu nodokļiem, amortizācijai, attīstībai un uzrkājumiem. Eiropā normāla peļņa grozās ap 5-15% no apgrozījuma. Pie mums tas nav iespējams. Atliek 2 varianti: restarts visai kredītu vēsturei (bankas nobrucinam), kredītvēsture tīra [force-majore]. To protams kaismīgi LB negrib pieļaut. Otrs variants, visu EK+SVF naudu (finanšu sektoram) sagrūst exclusīvi iekš attīstības - parexbankas. Dempingot kredītprocentu būšanu un nosacījumus, fiksējot visu termiņu naudas cenas, nahrenizējot visus EIRIBOR+LIBOR mehānismus (bankām kautkas uznāk uzreiz saskūvē cenas), pārpērkot visus likvīdos uzņēmumu kredītus [pārkreditācija] (valsts limitē nozares, kvotas). Tādējādi izglāb uzņēmumus + parex no banku saplosīšanas. Arī tādu parex banku nosacīti var vieglāk pārdot, jo apakšā ir pelnoši uzņēmumi. Pašām komerc-bankām nosacīti nav izdevīgi, bet šādi viņas var piespiest maksāt par savām 10 gadu ekonomikas cūcībām (dot apēšanai nevis attīstībai). 



1-20 ; 21-21 ;
Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: