Latvija tatad uz 1 skolnieku algās terē 462Ls. Mūs salīdzina ar Vāciju, bet Vācijā, neskatoties uz lielāku skolnieku skaitu, uz vienu skolnieku tērē apmēram 1400 - 1500Ls algās, Lielbritānijā vēl vairāk. Arī Skandināvijas valstīs tērē vairāk, bet partīkas, apģērbu tehnikas, tehnoloģiju cenas ir zemākas vai līdzvērtīgas. Kāpēc mēs runājam, ka nestradājam produktīvi? Mēs stradajam produktīvāk, jo ar zemākām izmaksam nodrošinam individuālāku apmācību, neskatoties uz zemo iedzīvotāju blīvumu valstī. 

Es sarēķināju (pēc jaunās algas), ka man par viena skolēna skološanu mēnesī uz papīra maksās 3,44 Ls tas ir par 21 - 27 stundām darba un vēl arī gatavošanos, labošanu, konsultācijām. Viss kopā - 3,44 uz papīra mēnesī ... Priekšmets tāds, ka katru no šiem bērniem mācu 5 vai 6 stundas nedēļā, klasē ir 27 vai 28 bērni. 

Pārdomas par krīzi medicīnā un izglītībā Sakarā ar to , ka man patīk rēķināt , tad es to arī visur daru , proti, gaidot pie ārsta kabineta durvīm jau pusstundu , kad ieradīsies dakteris , aiz neko darīt sāku rēķināt cik tad viņam , nabadziņam , varētu mēnesī sanākt . Zinu , ka prakses vietas viņam ir vēl tur un tur , rindas vienmēr garu garās , izrēķinu , ka ne mazāk par 4000 Ls mēnesī . Vēl es īsti neizprotu , kur paliek mana nodokļu nauda , kas arī tā kā ir paredzēta medicīnai , jo šim dakterim es un , kā dzirdu , arī citi gaidītāji par vizīti esmu samaksājuši 15,-Ls . Nu labi , rēķinu to ,ko izprotu , tātad no 4000 Ls jāatņem telpu īres izdevumi , domāju , ka ne vairāk kā 300 Ls , jo kabinetu izmanto vairāki ārsti , vēl jau lielie aparatūras uzturēšanas izdevumi , bet domāju , ka mēnesī tie nevarētu būt lielāki par 200,-Ls (patreiz cenšos ķidāt acu ārsta praksi) , pieņemsim , ka vēl 200 Ls mēnesī semināriem u.tmldz. izdevumiem , vēl varbūt kādi 300 Ls māsiņai (par nepilnu slodzi) . Paliek 3000 Ls , nezinu īsti kā ar tiem nodokļiem no ārst ienākumiem , bet šķiet , ka 2000Ls uz rokas iznāk , ja arī aiz nezināšanas pēc neesmu pieskaitījusi vēl kādus izdevumus piem 500 Ls apmērā , tad domāju , ka ar 1500Ls krīzes apstākļos vajadzētu izdzīvot arī dakterim . Un tas , kā es saprotu , netērējot neko no valsts veselībai atvēlētā budžeta , bet gan papildinot budžetu par apm. 1000 Ls. Aizeju uz laborotoriju nodot asinis četrdesmit minūtes pirms darba laika beigām , apmeklētāja neviena , bet veselas divas māsiņas man cenšas iestāstīt , ka šodien vairs asinis nodot nevar , jo tad tās šodien netikšot nogādātas tālāk . Jautāju , ja rīt nodošu , vai tad tās tiks nogādātas tā kā šodien ? Vai varbūt sabojāsies ? Kamēr abas cenšas , man nesaprašai , atbildēt uz šādiem dumjiem jautājumiem , iznāk vēl trešā māsiņa ar kafijas tasi un es atkal sāku rēķināt un lai būtu droša par saviem aprēķiniem , pajautāju – cik tad jūs te kopā esat ? Pēc šī jautājuma nez kādēļ , projām mani vairs nedzina , pēc dažām minūtēm , kad asins paraugi bija noņemti , aizgāju pati . Citreiz aizeju uz slimnīcu pēc dēla ārstēšanās , lai paņemtu zīmi skolai , atkal rēķinu – sēž 7 , sarunājas , cik dzirdu , ne par medicīnu , un protams , jūtas ļoti iztraucētas un neizpratnē , kādēļ man viņām būtu kas jājautā. Es atkal mēģinu rēķināt un nez kādēļ man šķiet , ka samazinot vienkārši darba vietās nīkstošo personālu (protams , ņemot vērā katra darba specifiku) varētu strādājošajam personālam maksāt vairāk un iespējams arī kaut ko ietaupīt budžetam . Šodien man uznāca vēlme tomēr izprast pēc būtības , kas tad sanāk tām skolām un kas nesanāk . Protams , muļķīga vēlme , bet nu- man gribējās . Ja pareizi saprotu , ka vispārizglītojošo skolu skolēnu mūsu valstī ir apmēram 333 tūkstoši , 46 Ls mēnesī budžets tā kā atvēl 1 skolniekam .Tas sanāk 15 mlj.318 tūkst. Lati . Domāju , ka uz 15 skolniekiem arī treknajos gados nebija vairāk kā viena pilna nosacītā izglītības personāla slodze jeb mēnešalga , tas nozīmē apm. 22 200 slodzes jeb mēnešalgas . Ja tā būtu piem. 600 Ls( bruto , ar d/devēja soc.nod.- uz rokas – apm.310,-Ls ) = 13 mlj.320 tūkst. , vēl jārēķina pietiekoši lielas izmaksas nost par elektrību un apkuri (rēķinu vidēji uz 500 skolēniem ēku , kam apkure un elektrība nevarētu izmaksāt dārgāk kā vidēji mēnesī 2500 Ls jeb 30 tūkst.ls gadā ) kopā šis izmaksas =1 mlj.665 tūkst., paliek pāri 333 tūkstoši pārējām izmaksām , ko es vairs neprotu izskaitļot , cik saprotu tās ir grāmatas , aprīkojums , remonti . Lai arī gadā tas sastāda gandrīz 4 milj. , bet pieļauju , ka uz visām skolām tas nav par daudz . Bet es savos aprēķinos darba algu izgl.personālam esmu rēķinājusi apm.2x lielāku , nekā uz šo brīdi piedāvā valdība , tāpat domāju , ka jūtami samazināt var gāzes un elektrības izmaksas vismaz skolām ,ņemot vērā to , ka Latvijas Gāze šobrīd lepojas ar vislielāko peļņu , arī Latvenergo vēl nedzīvo krīzes apstākļos . Tas ir vistiešākajā valdības kompetencē un neprasa arī daudz laika šāda soļa īstenošanai . Krīzes apstāļos skolas varētu arī iztikt bez lieliem remontiem un jauniem datoriem . No tā izglītības kvalitāte ļoti ļoti necietīs. Un tā , pēc maniem aprēķiniem , budžetam reālais patēriņš uz vispārizglītojošo izglītību sanāk mēnesī 8 mij.880 tūkst. Lati , jo 6 mlj.438 tūkst. Saņem atpakaļ algas nodokļu veidā . Atsevišķa tēma vēl ir augstskolu izglītība . Ja līdz šim augstkolu pasniedzēji bija viena no labāk apmaksātajām profesijām valstī (šis spriedums pēc loģikas-paanalizējot viņu sadzīves patēriņus), tad izglītības kvalitāte ir stipri apšaubāma . Darbojas princips : mums vajag naudu –jums diplomu – mainamies. Protams , es nekādā veidā negribu teikt , ka kādam tur pasniedzējam ir kaut kas , salīdzinot ar Eiropu , par daudz un viņš kaut ko saņemtu neko nedarot . Daudzi no viņiem arī tāpat kā citi , strādā vairākās darba vietās , tikai atšķirībā no citiem viņiem ir arī apmaksāts vismaz divu mēnešu garšs īsts atvaļinājums . Un ja mēs runājam par krīzes apstākļiem , kā tajos izdzīvot , tad , katrā ziņā augstskolām vaimanāt jau nu gan nevajadzētu un šo jautājumu pasniegt kā nācijas galu jau nu arī ne . Par to , ka pasniedzējiem vai tiem pašiem skolotājiem ir īpaša situācija un viņiem ir papildus vajadzīgs apmaksāts laiks sevis pilnveidošanai , tad ko lai saka piem. tāda profesija kā grāmatveži , kam jāpilveidojas ik brīdi , bet nevienā darba aprakstā neesmu lasījusi , ka lūk tik apmaksātas stundas ik mēnesi ir paredzētas likumdošanas izmaiņu apguvei . Ja gribi strādāt , lasi to kaut vai naktī un noteikti bez papildus samaksas . Šķiet , ka augstolās naudas masa izgrozās pietiekoši liela ,bet vai kāds saprot , cik no tās ir valsts daļa , cik ieņēmumi no maksas programmām un vai nav tā , ka no valsts līdzekļiem tiek segtas arī tās izmaksas , kas rodas strādājot ar maksas studentiem , no kuriem bruto peļņa ,šķiet, ir vismaz 80% . To es savukārt esmu mēģinājusi rēķināt kā studente , cenšoties neaizmigt sestdienas rītos , kas pasniedzējs monotonā balsī nolasa lekcijas no grāmatas , gan šad un tad pašai pasniedzot lekcijas . Šie aprēķini protams tā –pa lielam un pa fikso . Bet es ļoti gribētu saņemt atbildi vai tie ir galīgi mežā vai tomēr pēc būtības apmēram pareizi . Ja kāds šo ir izlasījis līdz galam , paldies , un ja kāds man vēl varētu arī sniegt atbildi par šīm pārdomām , divkāršs paldies , Indra , 

Indrai! Jūs, diemžel, tāpat kā Dombrovskis, Repše, Koķe nodarbojaties ar rēķināšanu, bet ir vēl arī ir sociālekonomiskie faktori. 1. Latvijā ir dadz mazāks iedzīvotāju blīvums (35 uz 1 km2) nekā gandrīz visās Eiropas valstīs (Somija 15,6; Zviedrija 20; Igaunija 29; Lietuva 52; Īrija 59; Bulgarija 70; Horvātija 79; Grieķija 84; Spānija 85; Kipra 90; Rumānija 91; Austrija 98; Ungārija 109; Francija 110; Polija 123; Dānija 126; Čehija 132; Šveice 176; Itālija 193; Vācija 232; Lielbritānija 246; Beļģija 341; Nīderlande 395), tāpēc Latvijā nekad nebūs tāda skolotāju un skolnieku skaita attiecība kā, piemēram, Vācijā, Lielbritānijā, Francijā u.t.t. Vēl arī jāņem verā urbanizācijas pakāpe. 2. Likvidējot mazās skolas laukos, mēs riskējam, ka Latvijas kartē daudzas vietas vairs neeksistēs, jo skolas nozīme ir plašāka nekā tikai vieta, kur mācīties. 3. No 2000. gada jaundzimušo skaits bija nostabilizējies, bet no 2005.gada tas aug, ja nebūtu krīze tas turpinātu augt arī 2009.gadā. Tatad skolnieku skaits vairs īpaši nesamazināsies. 4. Izmaksas Jūsu aprēķinos ir izzīstas no pirksta. Latvijā 2008./2009. māc. g. bija apm. 249500 skolnieki un apmēram 33300 skolotāji jeb apm. 7,5 skolnieki uz skolotāju. Kopā Latvijā bija 968 skolas. Tātad, ja algās ir 462 Ls uz skolnieku - kopēja summa gadā ir 115,27 mln. jeb 9,6 mln. mēnesī jeb 288 Ls uz skolotāju mēnesī (ieskaitot d. d. VSAOI).Salīdzinoši Vacijā uz vienu skolnieku darba algās gadā terē apmēram 3,5-4 reizes vairāk, bet Lielbritanijā 6-7 reizes vairāk. 5. Parējos izdevumus sedz pašvaldības savu iespēju robežās.