03.09.2009.
Lāsma Rozenfelde
Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības Cēsu rajona padomes priekšsēdētājs Modris Krieviņš raidījumā sacīja, ka starptautiskie pētījumi par bērnu sasniegumiem izglītībā nerāda to, ka Latvijas bērni būtu nespējīgi vai nekonkurētspējīgi. Biedrības „Pro Futuro” valdes priekšsēdētāja Eva Birzniece gan vēlāk skaisto ainu padarīja drūmāku, atklājot, ka 21% Latvijas piecpadsmitgadīgo jauniešu nav funkcionālas lasītprasmes, bet 22% nav matemātisko pamatprasmju, tātad Latvijas skolas pietiekami labas akadēmiskās pamatprasmes jauniešiem nedod. Pašvaldību savienības valdes locekle un Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere šādu situāciju raksturoja kā nepiedodamu un izdarīja secinājumu, ka „ārkārtīgi jāskata cauri” mācību saturs.
E.Birzniece izteica apgalvojumu, ka jaunajā finansēšanas sistēmā dažādais skolēnu blīvums objektīvi ietekmēs izglītības kvalitāti un pieejamību, un skaidroja dalībniekiem šīs ietekmes iemeslus. Viņa arī atrada pamatu runāt par skolēnu segregāciju un maksas pakalpojumu pieaugumu izglītības sistēmā, kas neradīs vienlīdzīgu izglītības pieejamību. E.Birzniecei un IZM valsts sekretāra vietniecei nozares politikas jautājumos Kristīnei Vāgnerei arī radās domstarpības par to, uz kādu programmu veidošanu ministrija skolas aicina, kāpēc un kādas tam būs sekas.
Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (Zaļo un Zemnieku savienība) gan skaidroja, kāpēc jaunais finansēšanas modelis „nauda seko skolēnam”, viņasprāt, uzlabos pieejamību kvalitatīvai izglītībai, taču arī Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzēja Rita Kaša pārmeta fokusēšanos uz izcilniekiem un „zvaigznēm-skolām”, kas pastumj malā tos, kam pēc būtības būtu jākoncentrē vislielākā uzmanība un jāsniedz palīdzība. Viņa aicināja koncentrēties uz kopējā izglītības kvalitātes līmeņa celšanu, tai skaitā integrējot sistēmā bērnus ar neattīstītām pamatprasmēm.
