Vakardienas diskusijā vienīgais kompetentais cilvēks bija pati ministre, kā arī jaunā pētniece rādījās kā laikam līdzi ejošs cilvēks, bet Rīgu pārstāvošās amatpersonas gan no arodbiedrības, gan no domes - ne vakardiena, bet aizvakardiena! Paldies raidījuma vadītājam, kas neļāva izpausties bļāvējiem un vadīja sarunu konstruktīvā gultnē. 

Man, piemēram, uzkrita ministres nezināšana par to, kas ir mācīšanās problēmas. Ir, piemēram, tāda disleksija, kad bērns, visbiežāk normāli attīstīts, vai pat talantīgs nespēj apgūt skolas programmu, jo putro līdzīgus burtus, ciparus-šādu bērnu ir ļoti daudz un, lai arī kāda nauda viņiem sekos, bez īpašas amācības un palīglīdzekļiem viņi parastā klasē mācīties nespēs....Bet pie mums viņus nosūta uz palīgskolu, kur ir tikpat neizlasāmas grāmatas.... 

Līdz šim skolu direktori saņēma algas kādas var salīdzināt ar privātbiznesa vadītāju algām, bet ja paskatās ko viņi dara- tad atdeve nebūt nav līmenī. Skolās notiek tā: piemēram trūkst fizikas, vēstures vai angļu valodas skolotājs. Direktori nemaz nemeklē šos speciālistus, bet ietaupīto algu izmaksāja sev un saviem vietniekiem prēmijās- rekādi mēs labi direktori, tas nekas, ka neatradām trūkstošos speciālistus. Piemēram Rīgā ir skolu datorcentrs, kāpēc viņi nevarētu izveidopt e-apmācības priekšmetos, kur nav skolotāju. Normāli būtu, ja skoloas naudu par nesniegtajiem mācību priekšmetiem pārskaitītu atpakaļ izglītības ministrijai un teiktu- mēs nevaram nodrošināt, un tad lai Izglītības ministrija domā kā nodrošināt- veidot e-apmācību, video lekcijas lasīt pa LTV2 vai aicināt skolēnus uz Rīgu reizi mēnesī uz semināriem. Tāpat man nav īsti skaidra sporta skolu un mūzikas mākslas skolu gaušanās- ja jau viņiem trūkst naudas, kāpēc tad nepiedāvā mācības par maksu visiem interesentiem? Ja es piemēram dzīvoju Lilastē un Ādažos piedāvātu bērniem klavierstundas par Ls 50 un Saulkrastos par Ls 40 mēnesī, es varētu izvēlēties. Vārdu sakot pasakiet lūdzi cik tad izmaksā valstij sagatavot vienu futbolistu, ģitāristu, bobslejistu un piedāvājiet to darīt par naudu, kā to jau sen dara piemēram Latvijas Universitāte. Nauda seko skolēnam- interesanti ko Jūs darīsiet ar privātskolām šajā sakarā. Skolēni, kas mācījās privātskolās, līdz šim nekādu finansējumu nesaņēma. Ja valsts varēja visu laiku daudzus tūkstošus ietaupīt uz privātskolu rēķina, jo kāda privātskola var pateikt- mēs par šiem 462 latiem ne tikai iemācīsim visus speciālos priekšmetus bet vēl pulciņus par velti nodrošināsim.