Kāpēc izglītības problēmas netiek risinātas stratēģiski un kompleksi? Vai tagad, kad ir brīvi skolotāju resursi, šo iespēju nevajadzētu izmantot, lai saīsinātu skolēnu vasaras brīvdienas. Katrā mācību gadā iegūstot vēl mēnesi mācību apgūšanai, mūsu bērni varētu vismaz par gadu ātrāk iestāties universitātēs, vai ātrāk sākt darba gaitas.Deviņpadsmit gadi ir liels vecums studiju sākšanai, vai mēs esam tik bagāti, lai bērnus tik ilgi nelaistu darba dzīvē, vai, ņemot vērā zemo dzimstību, mums jau tagad nevajadzētu domāt, ka tā mēs palielinātu sabiedrības pelnošo un uzturošo daļu un ekonomika kļūtu efektīvāka.Par brīvlaika samazināšanu tika runāts agrāk,kad skolotāji pret to kategoriski iebilda, bet tagad ekonomiskā situācija ir mainījusies, ir brīvi skolotāji, kurus nevajadzētu zaudēt, bet izmantot. Ar cieņu,Dzintra Uibo 

Skolmeistars, 01.09.2009 23:13 Šis raidījums NEKO NEMAINĪS. Gudri papļāpās, uzdos nepatīkamus jautājumus, no kuriem IZM ierēdneļi ar Koķieni priekšgalā veikli izvairīsies tieši atbildēt, bet mals tikai vienu un to pašu - ... skolēnu skaits samazinājās jau gadiem, bija pēdējais laiks samazināt visu, kas attiecas uz skolotājiem... Bet kad samazinās (un tā riktīgi) visu to, kas attiecas uz IZM un viņu milzīgo izšķērdīgo apetīti??? Vai tiešām tikai tad, kad tur ieradīsies skolotāji ar sūdu dakšām, IZM beidzot izpratīs reālo situāciju un to, cik tālu nolaista ir šī joma? Bet tā - papļāpāt - jēgas nekādas. 

Strukturālās reformas izglītībā. Kur ir? Izglītības un zinātnes ministrijai akadēmiski jābūt gudrākajai šai jomā, un pašai arī jāveic pilotprojekti. Bet nav. Pirmkārt. Nauda seko līdzi skolēnam? Nepilnīgi! Jo pašvaldības drīkst pārdalīt pa savam. Tur vietā bija jābūt shēmai ar koeficientiem un valsts uzraudzībai, lai pagastveči nevarētu šmugulēties. Otrkārt. IZM ierēdņi NESPĒJ normāli strādāt, jo nav pietiekamas koordinācijas starp struktūrām un atsevišķiem ierēdņiem. Viens uz otru rāda ar pirkstu, sak, tas nav mans lauciņš. Bet neviena problēma taču nesastāv tikai un vienīgi no viena ierēdņa atbildības lauciņa. Gala rezultātā, lai kaut ko dabūtu dienas kārtībā, jāiet caur ministru vai vismaz valsts sekretāru. Bet tur ir tik liela problēmu gūzma, ka viss reducējas uz adatu siena kaudzē, ko turklāt vēl ierēdņu armija norok. Un viņa, tā armija, norok gandrīz vai visu, ja vien kāds nestāv klāt ar žagaru vai vismaz kukuli. Treškārt. Ministrei Koķei pašai nav nekādas nojēgas par strukturālajām reformām, citādi jau sen pati būtu piesēdusies klāt, uzmetusi karkasu, likusi padotajiem pieslīpēt, un būtu publicējusi tautai par prieku un citiem ministriem par piemēru, kā tās lietas darīt. Ceturtkārt. Tas ir milzīgs kauns un milzīga sociāla cūcība tā izrīkoties ar skolotājiem, kuri vēl nav pensionāri un kuri tiek atlaisti vai saņems mazāk par slodzi. Tāds pavērsiens drīkstēja būt tikai un vienīgi tad, ja VISI valstī būtu līdzīgā situācijā. Bet mēs redzam, ka ierēdņi taču dzīvojas kā nieres pa taukiem. Atalgojums virs tūkstoša mēnesī - pat IZM tādu ir ne viens vien... Bet skolotājam - skuju... It kā IZM ierēdnis būtu svarīgāks par skolotāju skolā. Ne vella, Koķes kundze! Un tāpēc ir vajadzīgs totāls skolotāju streiks, lai piespiestu Koķes kundzi demisionēt un IZM pilnīgi izformēt. Lai nāk vietā jauns ministrs, lai veic reālas strukturālās reformas, un lai padara IZM ierēdņu darbu caurskatāmu un beidzot vienreiz - produktīvu. 

Latvijā mazinās skolēnu skaits. Loģiski, ka jāmazinās arī skolotāju skaitam. Vai proporcionāli (procentuāli) ir mainījies IZM ierēdņu skaits? Jau pirms samazināšanas reformām ierēdņu bija UIiiiiii!!!!!!!!, cik par daudz! Tagad pietiktu ar 20 galveniem speciālistiem un sekretāriem kopā, lai novadītu līdz galam IZM iecerētās reformas.(pirmsskolas, sākumsskolas speciāl. ar sekretāru(2); pamatskola, vidusskola, ar sekretāru(2); profteh, koledžas ar sekretāru(2); augst. izgl. ar sekretāru(2), ministrs,vietnieks vēl vienu ierēdni neparedžetiem jautājumiem (3) un - pietiek! Kopā - 11 cilvēku. ja nu ir nauda, tad - līdz 20. vai tad nepietiek? ir taču koordnatori novados! Sen jau nepastāv pirmsskolas izglītības koordinatori IZM. Šī nozare ir lieka( varbūt teorētiski kaut kas pastāv, bet praksē viss balstās tikai uz pirmsskolas skolotāju zināšanām un pašu izstrādātām programmām). saku to tādēļ, ka NAV ( jau gadiem!!!!!!!!!) loģiskas pēctecības PRASĪBĀS bērniem bērnudārzu beidzot un uzsākot 1.klasi. piemērs: PII beidzot, pēc programmas prasībām bērnam ir jāpazīst visi burti un jāsasauc vārds pa zilbēm. Skolā - 1. pusgada beigās 1. klasē bērnam jau svešs teksts jālasa 1 lpp. apjomā un tas arī jāsaprot. Matemātikas teksta uzdevumi jāizlasa un arī jāsaprot būtība. Rakstītmācīšanā tāda rakstītmācīšana nepastāv b/d pēc programmas. Skaitās tikai ELEMENTI( DRUKĀTIE BURTI, SPIRĀLES UN ROKU VINGRINĀJUMI), bet skolas 1.pusgadā neadekvātā tempā tas jāsarauj jau līdz 1.kl. 1.pusgadā! Un, protams, ja bērns var, un bērnam vajag! to iemācīties līdz skolai, tad viss notiek PRET LIKUMU - TIKAI UZ PIRMSSKOLAS SKOLOTĀJA ENTUZIASMA PAMATA. Bija reāli gadījums, ka pirms kaut kādas pŗbaudes metodiķe audzinātājai stingri pieteica, lai nodarbību rāda tikai programmas ietvaros, ne vairāk, citādi būs nepatikšanas. Lūk, šīs "šķēres"rajona izglītības pārvaldē ir runātas, atrunātas utt., cik vien atceros jau vismaz 10 gdus. Bet skolas PIEPRASA, LAI B/D BĒRNUS AGATAVO PILNAI TEKSTA LASĪŠANAI UN RAKSTĪŠANAI. bet jautājums ir par to - ko tagad 6. - gadīgie bērni, kuri ar nākošo gadu ies 1.klasē, pēc reformu veikšanas sāks mācīt 1.klasē - b/d prasību līmeņa griestus vai tagad akceptēto proegrammu 1.klasē.Tas ir būtisks jauājums, jo ir bērni, kas 6 gados tekoši lasa un var to veikt, bet liela daļa bērnu šīm prasībām netiek līdz. vai skolotāj ,kas strādās skolā ar šiem tomēr mazajiem bērniem, kuriem vēl ir nepiecieāmas ROTAĻU NODARBĪBAS!, SPĒS VIŅIEM SAPROTAMĀ UN PSIHOLOĢISKI PIEEJAMĀ VEIDĀ TO IEMĀCĪT? Skolā telpas ir piebāztas ar soliem. tajos jau stundu laikā tikai sēž. Bet ROTAĻA prasa vismaz brīvu telpu.Un citu apmācības metodiku! Un vēl - pirmsskolas skolotāju par pašu naudu iegūtā kvalifikācija ir PIEMĒROTA 5 - 6 GADĪGO BĒRNU apmācībai. Pēc kāda IZM ierēdnes teiktā (radio raidījumā "Māmiņu klubs') - skolas skolotājiem par valsts naudu tagad būs jāparkvalificējas.Jā, naudu izšķērdēšot - bet nekas, reformas to prasa.Laikam jau tās naudas mums daudz!? Cik liela daļa IZM pēc b/d 100% finansējuma atstāšanas pašvaldībām ir par pirmsskolas izglītību? Kā IZM domā likvidēt t.s. "šķēres" mācību pēctecības jautājumos? Vai IZM ir sagatavotas jaunas izlīdzinošas programmas b/d un 1.klasēm? Kā šos problēmu risinājumus IZM domā novadīt līdz vecākiem un pedagogiem? 90.gados jau bija 6-gadīgo apmācība skolā un šo sistēmu atzina par nederīgu, - kādēļ nav neviena atzinuma par to, kādēļ toreiz nederēja, bet nu uzreiz - atkal der 6-gadīgos bērnus sūtīt 1. klasē. Lūdzu IZM izglītības līmenim atbilstošus komentārus uz šiem konkrētiem jautājumiem. Vismaz tādā līmenī, lai nav kauns klausīties, ka man ir tik tupi un stulbi priekšnieki, kas nespēj atbildēt uz jautājumiem, jo nesaprot jautājumu.Masveidā stulbi! (Domura raidījumos īpaši izcēlušies viesi no IZM). Jautājums IZM - 

Koķes kundze strukturālās reformas ir sapratusi kā skolotāju skaita mehānisku ,,optimizēšanu'' līdz Eiropas vidējam aritmētiskam līmenim - tik un tik skolnieku vienam skolotājam un nekādu emociju.Bet kā būs ar izglītības sistēmu pārvaldošo ierēdņu skaitu? Varbūt varētu Koķes kundzei palūgt, lai viņas daudzgalvainais ,,kantoris'' godīgi sarēķina arī kāds skolnieku skaits uz vienu ierēdni ir Eiropā, un kāds tas ir pie mums? Tas, ka IZM īpaši necenšas samazināt savu birokrātisko aparātu (226 štata vietas centrālajā aparātā pēc pēdējiem budžeta grozījumiem pret 249 vidēji 2008.g.), liek domāt, ka Koķes kundzes vērtību sistēmā ,,činavnieki'' ir augstākā vērtē, nekā skolotāji skolās, uz kuriem faktiski balstās visa vispārējās un profesionālās izglītības sistēma.Vēl jau ir arī jautājums par daudzajām IZM pakļautības iestādēm (aģentūrām).Ir publiski atrodami dažādi, ne vienmēr sakrītoši skaitļi par aģentūru skaita samazināšanu, bet izskatās, ka tiek slēpta informācija par darbinieku skaita samazināšanu.Rodas pamatotas aizdomas, ka REĀLA samazināšana, varbūt, nemaz nenotiek? Šī ministrijas un aģentūru ,,ūdensgalva'' manuprāt prasās pēc ļoti pamatīgas ,,optimizācijas''! 

Kā beidzās Magones lieta? Vai viss jau noklusis un zaglīgā karavāna tālāk mauc? 

Jau otro mācību gadu prioritāro mācību priekšmetu skolotāji var pretendēt uz mērķstipendijām. Kā izrādās, tās līdz pat Ls 150 var saņemt 30 mēnešus. Neskaužu un neskaitu naudu kolēģa makā, bet tomēr- kas nosaka šīs prioritātes? Kāpēc man kā latviešu valodas skolotājai nav iespējams pretendēt, būsim godīgi, uz solīdu algas papildinājumu, ja manā priekšmetā ir obligāts centralizētais eksāmens, turklāt tā sertifikātu pieprasa, iestājoties jebkurā augstskolā, arī tā saucamajās prioritārajās specialitātēs. Tajā pašā laikā stipendiāts sagatavo izvēles CE salīdzinoši nelielu audzēkņu skaitu. Negribu dzirdēt "eiropeiskās" atrunas. 

Likvideja skolu PILSKALNES pagastā Neretas novadā un nu uz skolu ceļš sākas 5.45,mājāš tiek 18.00.Vai 12 stundas projām no mājām nav par traku? 

Augstakaja izglitiba galvenais ir sakt valstij planot un prognozet kada nozare cik mums valsti specialisti vajadzigi, lai netiek razoti bezgaligi nevajadzigi bezdarnieki, kas aizbrauc uz iriju. Mes esam parak maza un nabadziga valsts lai ta sveiditos ar cilvekresursiem. 

Ministre Koķe mūs šobrīd uzmundrina un mudina iet tālāk un visu kas pagatnē atmest kā nebijušu. Tikai nav skaidrs kurp iet. Par abstrakto izgl kval lozungu ministrei pašai nav tuvak ko teikt. Jautājums viņai - Kad demonstranti prasīja viņas atkāpšanos, ministre sauca pretī "Bet kas mainīsies sistēmā?" bet kas ir mainījies sistēmā tagad viņas darba ārezultatā izņemot ārēji uzspiestos strukturālos pārkārtojumus, kas ir nelabvēlīgi izglītībai? Izglītības konceptuālās nostādnes šobrīd ir neskaidras kā vēl nekad. Tās ir loģiski un zinātniski nekorektas un šauri politiski motivētas. tai skaitā arī Koķes rakstā krājumā "Izglītība zin sab attīstībai Latvijā 2007.g." Vēl arvien nav skaidrs kas ir un kā veidojas mācību motivācija. Kas ir ar Rivžas Saeimā solīto audzināšanas programmu? Jau Godmaņa valdības laikā ministrijai bija jāiZstrādā nesekmības apkarošanas koncepcija. Kur tā ir? Skolēns vēl arvien ir "izglītojamais" nevis izglītības apguves subjekts. Zināšanas, prasmes u.c. normatīvas lietas ir prioritaras pār bērna vispārējo attīstību līdz ar to profesionālajai izglītībai ir vājš vispārizglītojošais pamats. Mākslas priekšmeti pamatskolā saskaņā ar standartu tiek apgūti tāpat kā zinātniskie ar analītisku nevis estētisku pieeju. IZM apstiprinātajās pamatskolu paraugprogrammās realizēta "instruktīva" pieeja, kas ir zinātniski nekorekta. Nav skaidrs par ko valsts maksā izglītības jomai un ko saņem pretī, kāds ir ieguldījuma un atdeves samērs. Visas ačgārnības pat uzskaitīt nevar. Ko darīt? Izglītības pamatfunkcija, tās būtība un kvalitate ir dziļi iejaukta sociālajā,ekonomiskajā un politiskajā problemātikā. Vispirms tā teorētiski jāizdala, "jaattīra" no šīs sadzīviski praktisko apstākļu masas un tad jāmeklē iespējas un līdzekļi kā to adekvāti nostādīt savā vietā "uz kājām". 

3 jautājumi sarunas dalībniekiem: Par finansējumu un optimizāciju - vai skolēniem ir tiesības bez maksas atrasties skolas telpās (pašvaldības īpašumā, kurš pieder pašvaldībai un kuru uztur iedzīvotāji ar saviem nodokļu maksājumiem), ja pagarinātās grupas skolotājs ir noalgots un likumīgs? kādas tiesības ir pašvaldībai pieprasīt maksu par telpas īri skolā no skolēnu vecākiem pagarinātās dienas vajadzībām? Komentārs - ja nu nebūs neviena maksātgribētāja, tad nauda kontā neienāks un tātad tas nav plānotais ienākums un nav nepieciešama maksa, bet kļūst par papildus peļņas avotu Rīgā Izglītības, jaunatnes un sporta departamentam... vai arī efektīvu līdzekli bērnu izmešanai uz ielas pēc stundām. Vai amatpersonas VIAA un IZM, kas nodrošināja interešu konfliktsituācijā esošu vērtētāju piesaisti ESF projektu konkursa "Cilvēkresursu piesaiste zinātnei" projektu izvērtēšanai, vēl joprojām pieņem lēmumus un tādējādi rada situāciju, ka arī turpmāk sūdzību gadījumā no Eiropas var tikt apturēta kāda nākamā projektu grupas īstenošana? Vai viņi ir arī tie, kas atbild uz apstrīdēšanas vēstulēm ar procesu neapmierinātajiem konkursa dalībniekiem? (varbūt tādēļ neviena atbilde nav atnākusi likumā noteiktajā laikā un kārtībā?) Kādēļ sarunās par skolu slēgšanu konsekventi tiek ignorēti vecāki? Vismaz Rīgā - par mazo skolu draudzīgumu bērniem. Vai viņiem nav nekāda loma, izņemot maksātājs? 

Kur ir logika sobrid ar pirmsskolas iestadem: 1. bernu darzi nepietiek 2. skolas nevar nokomplektet pirmas klases Vai sie divi punkti iet logiski kopa? Vai slegtas iestades nevar parveidot par pirmsskolas? 

Jautājums ir arī par to, kā tiek definēti Latvijas izglītības sistēmas mērķi-kaut kā tas nav īsti skaidrs. Otrkārt- ko IZM definē kā valsts funkciju izglītības nodrošināšanā? Treškārt- no kā tad veidojas efektīva izglītības sistēma Latvijā? Kā tā atspoguļo un ir saistīta ar izglītības pieprasījumu? Kāds ir šis pieprasījums pēc būtības? Un vēl- katra partija izglītībā ir deklarējusi virkni skaistu mērķu. Dombrovska valdības deklarācijā ur vesela sadaļa, veltīta izglītībai. Kā izpužas Latvijas iedzīvotāju tiesības saņemt izglītības pakalpojumu pēc iespējas tuvāk savai dzīves vietai? Kāpēc ar to pašu valsts atbalstu nevarētu praktizēt skolu filiāles (bez administrācijas uz vietas) mazākos pagastos, lai tie neiznīktu pēc skolu likvidācijas? Kā tad paredzēts panākt izglītības kvalitātes pieaugumu (uz kā rēķina, ar kādiem paņēmieniem, metodēm, līdzekļiem, ja skolās pie esošā atalgojuma var strādāt tikai "hobija pēc", ja skolotājs no savas algas savai attīstībai un pilnveidei praktiski neko nevar atlicināt? Vai tā skolās saglabāsies kvalitatīvs pedagogu sastāvs? 

Reformai bija jānotiek, bet Valsts tai nebija gatava. Pirmkārt, nedrīkstēja īstenot teritoriālo reformu kopā ar skolu reformu, jo lēmumus jāpieņem steigā, bieži nepārdomāti un būsim atklāti arī sarīdot dažādus novadu daļu iedzīvotājus. Skolas bieži likvidē tāpēc, ka direktors nav "draugos" ar jauno domi, jo nav saprotams, kāpēc vienā novadā skolas ar līdzīgu skaitu likvidē, bet otrā nē. Valsts pilnīgi nevada šo procesu. Nonāk līdz tādiem kurioziem, ka domes deputāti lobē mazu skolu faktiski iznīcina novada lielākās skolas, tikai vadoties no politiskajām simpātijām, vai tā, cik deputātu, no kura pagata ievēlēts. Otrkārt reformai bija jābūt pakāpeniskai. Nedrīkst vienā reizē iznīcināt tik lielu skaitu skolu. Tas izraisīs tādu pašu efektu, kā Godmaņa savulaik veiktā reforma iznīcinot kolhozus. Lauku ceļi, infrastruktūra nav gatava nodrošināt skolēna normālu nokļūšanu skolā (nav autobusu, internātu, pagarināto dienas grupu u.t.t) Treškārt, ar reformu nedrīkstēja strauji pazemināt pedagogu atalgojumu, jo tā ir naiva filozofija, ka labākie skolotāji tāpat nekur neliksies. Viņi jau aiziet, jo labākie labi zina savu vērtību un nestrādās par minimālo algu. Vairāk jau nav iespējams samaksāt, jo 462 lati skolēnam gadā pat pie milzīga klašu piepildījuma ir zem jebkura "iztikas minimuma". Kāds brīnums, ka pilsētu skolās klasēs sēž 35 un vairāk skolēnu. Kāda tur var būt kvalitāte ? Lai ministre nestāsta muļķōbas atsucoties uz savu pedagoģijas doktora grādu. Tas nav tas pats, kas sēdēt un rakstīt disertāciju. Reforma jau ir radījusi milzīgu spriedzi un naidu pedagogu starpā, ne tikai atsevišķās skolās, bet arī novada skolu starpā. Skolu direktori, pašvaldību pārstāvji mēģina pārvilināt savās skolās skolēnus ar dažādām maigi izsakoties neētiskām metodēm - draudi nedot pabalstus, rekomendācijas, neapmaksāt biļetes, brauc pie vecākiem, solot naudas summas, piesolot dažādas neizpildāmas lietas. Koķes tēze, ka iestājusies konkurence skolu starpā bija jāsaprot kā godīga konkurence ar izglītību, bet iet vaļā kā "mērnieku laikos", vai pat mežonīgajos rietumos. Vārdu sakot nekompetence un histērija, pilnīga patvaļa novados, skolās, kur direktoru "draugu" ir uzradies tika daudz. Nav brīnums, ka tas izkopj sabiedrībā tādas īpašibas, no kurām mēs gribam tikt vaļā. 

Jautājums par izdevniecību lobiju. Kā tas nākas, ka pirmklasniekam par darba burtnicām jāmaksā gandrīz 30 latu (ne par grāmatām)? Būtībā vecāki ir ķīlnieki pirkt Zvaigznes ABC darba butnīcas par neadekvāti augstām cenām. Kāpec vispār ieviestas dārgas darba burtnīcas? Varbūt, ka pedagogim tā ir vieglāk, ka bērns tikai ievelk krustiņus pie pareizām atbildēm, taču no skolēna viedokļa efektīvāk būtu parastas līniju burtnīcas, lai attīstītu rokrakstu utml. Un ko darīt, ja bērna vecāki neiepērk darba burtnīcas? Vai mācību process apstājas? Lai Kilblokas kundze publiski nerunā, ka vecāki nelobē savas intereses un tadēl ir tik ausgtas cenas. Neticu šādam runām - jā vecāki nemaksātu un protestētu, es samazinātu cenas. 

Kāpēc nenotiek vidusskolu optimizācija un slēgšana? Pagaidām slēgto skolu sarakstā lasāmas tikai pamatskolas un sākumskolas (izņemot Rīgu). Ministre ar putām uz lūpām apgalvoja, ka jo zemāk izglītības pakāpe, jo tuvāk dzīvesvietai jābūt skolai. Pēc pašreizējās optimizācijas metodikas un koeficentiem iznāk viss otrādi. Mazās sākumskolas un pamatskolas laukos izdzīvot nevar, bet mazās vidusskolas pat nedomā opimizēties kā tas būtu pēc būtības nepieciešams. Manuprāt pielietotie pakāpju koeficenti 0,75 sākumskolai, 1 pamatskolai un 1,25 vidisskolai nav korekti, jo to aprēķināšanā nav izmantota vienāda bāze (apmaksātās stundas katrā izglītības programmā). Būtu ļoti jauki ja IZM mājaslapā varētu iepazīties ar šo koeficentu aprēķināšanas metodiku. 

Super, sieviešu tuss! 

Ja sabiedriskajā sektorā strādājošajiem algas tika samazinātas par 20 procentiem, tad skolotājiem par50 procentiem (likme no 350 uz 250, kvalitātes piemaksa - 10 procentu, vēl atņemta nauda par konsultācijām, labošanu, audzināšanu, interešu izglītībai). Vai pēc skolu optimizācijas skolotājiem algas tiks palielinātas, lai būtu sociāli taisnīgi? Mūms tiek skaidrots ,ka Latvijā uz vienu skolotāju ir 8 skolēni, un ka vajadzētu palielināt līdz\ 11 skolēniem, taču tam nav būtiskas nozīmes , GALVENAIS IR, CIK NAUDAS SEKO SKOLĒNAM. Ja ir pietiekošs finansējums tad tas ir normāli. Interesanti cik naudas skolēnam seko Igaunijā, un citās valstīs? 

Un kā tiks risināt risināta problēma, ka augstskolā NE/piemāca klāt skolas vielu? 

1) Vēl pagājušajā gadā IZM visos plašsaziņas līdzekļos ziņoja, ka Rīgas skolas ir nenokomplektētas un tajās ir nepieciešami vairāk kā 200 pedagogi. Citos latvijas reģionos situācija esot nedaudz labāka, bet arī esot pedagogu deficīts. Pagāja nepilns gads. Tie paši ierēdņi, arī cien. ministres kundze nav jaunienācēja IZMā, bet vasaras sākumā skan paziņojumi par 12000 pedagogu atlaišanu. Vai nav dīvaini - Koķes kundze tagad kā no marsa atlidojusi - arī viņai pārsteigums par "liekajiem pedagogiem". 2) Šogad Latvijas Universitāte un Stradiņa Universitāte ar lepnumu ziņoja, ka tik liels konkurss medicīnas fakultātēs un tik liels par ārstiem studētgribētāju skaits Latvijā sen nav bijis. Cik no jaunajiem medicīnas studentiem savu nākotni saista ar Latviju? protams, mēs esam Eiropas savienībā un visas robežas ir atvērtas...