E.Repše skaidroja, ka pa visu Latviju no nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) bāzes paplašināšanas varētu savākt aptuveni 50 miljonus latu. Viedokli, ka šāds mērķis ir ļoti grūti sasniedzams, „ja mēs gribam, lai tas ir sociāli taisnīgs nodoklis”, debatēs pauda arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Tautas partija). Savukārt A.Jaunsleinis izteica neizpratni par to, ka šobrīd vairs nav plānots realizēt iepriekš pieņemtos lēmumus, un uzsvēra, ka pašvaldības aprēķinājušas, ka no NĪN papildus var iekasēt, augstākais, 20 miljonus latu. „Vairāk vienkārši iekasēt nevarēs, un visi tie skaitļi ir nereāli,” apgalvoja A.Jaunsleinis.
Finanšu ministrs vispirms minēja 28 miljonu latu lielu papildus summu, vēlāk apgalvoja, ka ir izstrādāti piedāvājumi, kas dod vismaz 40 miljonus latu. Viņš arī apgalvoja, ka modelēts ir arī pēc maksātspējas – jau rēķinoties, ka 20% no kopējās summas netiks iekasēti tādēļ, ka pašvaldības piešķirs atlaides trūcīgām ģimenēm. Bet šie atšķirīgie skaitļi liek secināt, ka valsts un pašvaldību līmenī – pēdējām esot „tuvāk” vietējiem iedzīvotājiem, kam pašvaldības sniedz sociālo palīdzību – šobrīd varētu būt dažāds sabiedrības reālās maksātspējas novērtējums.