27.08.2009.
Lāsma Rozenfelde
Finanšu ministrs Einars Repše („Jaunais laiks”), vaicāts par nodokļu politikas mērķi, norādīja vien uz nepieciešamību sabalansēt valsts budžeta izdevumus ar ienākumiem. Šo pieeju kritizēja viņa koalīcijas partnera „Tēvzemei un Brīvībai” /LNNK valdes priekšsēdētājs Roberts Zīle, kurš pauda uzskatu, ka mērķis būtu radīt ilgtermiņa sistēmu, kas maina Latvijas nepareizo nodokļu sistēmu. Viņš uzsvēra, ka pēdējos gados ar darba samaksu saistīto nodokļu īpatsvars ieņēmumos pieaug, kas ir „pilnīgi nepareiza tendence”.
Ekonomists un „Primekss” valdes priekšsēdētājs Jānis Ošlejs spēja definēt vīziju par to, ko mēs gribam panākt – ietverot gan ražošanas palielināšanu, gan sociālās nevienlīdzības izlīdzināšanu, gan izbēgšanu no vēl vienas spekulatīvas krīzes. Viņa priekšlikums risinājumam bija aplikt ar nodokļiem ienākumus, kas „krīt no gaisa”, un neaplikt tos, kas rodas strādājot.
Arī zvērinātu advokātu biroja „Sorainen” partneris Jānis Taukačs kritizēja to, ka nav sadzirdējis vārdus „ilgtermiņa stratēģija”. Viņš atklāja, ko reklamē Luksemburgas Finanšu ministrijas mājaslapā, un uzsvēra, ka mēs nevaram domāt par to, ka īstermiņā mums vajag 70 vai 50 miljonus.
Taču E.Repše apgalvoja, ka piedāvā ilgtermiņa stratēģiju, un noskaitīja debašu dalībniekiem un skatītājiem, ko grasās darīt ar pievienotās vērtības nodokli, darba nodokļiem, kapitāla pieaugumu un nekustamā īpašuma nodokli. Viņš gan tā arī nedefinēja, kādus mērķus ar nodokļu politiku vēlas sasniegt. Tāpat ministrs apgalvoja, ka nodokļu sistēmas koncepcija ir, tikai nav uzrakstīta un iesniegta, un tā esot „stabilitāte”. Lai gan pats E.Repše šajās debatēs nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņām piedāvāja atšķirīgus priekšlikumus no tiem, kas no partijas skanēja vēl tikai šajā pirmdienā, un arī iepriekšējā gadā notikušās pēkšņās nodokļu izmaiņas un priekšlikumi ir nodrošinājuši to, ka diez vai ar ministra mutiski izstāstītu apņemšanos iedzīvotājiem un uzņēmējiem pietiks, lai pārstātu uztraukties par citām tikpat negaidītām izmaiņām.
