Vakar ziņu aģentūras vēstīja, ka valdība apsver iespēju skolotājiem tupmāk maksāt vien minimālo algu - 140 latu mēnesī par slodzi. Minimālo algu šobrīd (iespējams) saņem apkopējas, sētnieki, trauku mazgātājas. Naktssargi saņem vairāk. Šobrīd procentuāli lielākā daļa skolotāju ir pedagoģijas maģistri. Kurš tuvākā nākotnē ies studēt pedagoģiju, ja pēc tam tiek piesolīta minimālā alga? Varbūt valdības nākamais solis būs ierosināt taupibas nolūkos vispār atteikties no skolotājiem un mācību grāmatām (tiem, kas nezina, lūdzu, apmeklējiet Zvaigzne ABC grāmatnīcu un iepazīstieties, piemēram, ar mājturības grāmatu par 7.50 Ls vienai pamatskolas klasei u.tml.)? Kāpēc Saeimas un pašvaldību deputātiem nevien nepiesola minimālo algu? 

Государство (разные чиновники) ни как не могут понять что человека которого заставляют платить за Siltums и не позволяют самому выбирать пользоваться центральным отоплением или локальным, если человек вынужден платить только монополисту то он не сможет делать другие покупки у других производителей. Решение облегчить и способствовать свободному выбору отопления или отказа от него и других платежей в сфере жилья. 

1. Kāpēc valdība vilcinājās ar šo lēmumu pieņemšanu un nekas netika darīts jau agrā pavasarī? Kāpēc bija jāgaida vēlēšanas? Tas ir vairāk nekā zemiski! 2. Kāpēc valdība nesāk no sava gala, jo izskatās, ka tur resursi tiek šķērdēti uz visām pusēm (VK ziņojumi)? 3. Likvidējot Integrācijas lietu ministriju, darbinieki saņēma ievērojamas kompensācijas(kā izteicās bij.ministrs O.Kastēns "lai atlaistajiem darbiniekiem būtu "drošības spilvens" kamēr būs bez darba un tas esot tikai cilvēcīgi". Tad kur pašlaik ir cilvēcīgums, kad sabiedrības trūcīgā daļa var mierīgi iet... Kas pašreiz notiek Latvijā??!! Kur ir tās strukturālās reformas, kas atvieglotu dzīvi sabiedrībai kopumā? Vai strukturālās reformas nozīmē tikai naudas līdzekļu samazināšanu vai arī radikālu darbības kopumu, kas ietvertu pārkārtošanos piemērotu pašreizējai situācijai? Kāpēc joprojām nelikvidē visas padomes un n-tās aģentūras, kāpēc joprojām deputāti saņem n-tās kompensācijas, valdības locekļu vajadzībām uztur dārgu auto parku, dārgu ofisu īre, utt. Vai mēs šodien to varam atļauties? Ja viena sabiedrības daļa mirst badā, bet otra joprojām bauda visas privilēģijas?? 

Vai finanšu ministrs un sociālo partneru organizāciju līderi var 'uzzīmēt" katrs savu Latvijas vīziju pēc 5, 10 gadiem (iedzīvotāju skaits, izglītības un veselības līmenis, iekšējā drošība, dzīves līmenis, tuvināšanās (attālināšanās?) vidējam ES dzīves līmenim, utt.). Par ilgāku laika posmu prasīt laikam ir bezjēdzīgi. Domāju, ka uzskati būs pietiekami atšķīrigi, kas tikai parādīs, cik savā noslēgtā pasaulē un tālu no tautas dzīvo valdība. 

Lūdzu nosaukt autoru (vārds , uzvārds, ieņemamais amats, ja iespējams izglītība)idejai, ka jāsamazina minimālā alga un ar nodokļiem neapliekamais minimums, kā arī tam, kurš izdomāja, ka valsts budžets jāglābj ar pensionāru naudu! 

Vai tiešām valdība neapzinās, cik nopietna ir situācija? Kā arī nesaprot to, ka piedāvātā politika budžeta deficīta mazināšanai ar nodokļu slogu starpniecību sevi nav pierādījusi šī gada sākumā. Un vēl uztrauc tas, ka, runājot par budžeta deficītu un nepārdomātiem lēmumiem šī deficīta samazināšanai, aizmirst par to, ka mēs necenšamies izdomāt kā glāb tautsaimniecību no iespējamā default. Kur ir tas JL, kas solīja pārdomāti veicināt valsts ekonomikas atveseļošanos? Kāpēc mēs novērojam izmisumā ģenerētā idejas, kas viennozīmīgi uzgriež vēl vienu vijumu spirālē, tiecoties uz bezdibeni? Var rakstīt daudz un plaši, bet jautājums paliek, kāpēc nogremdē ekonomiku, neizdomājot atveseļošanos scenāriju? Matemātikā pastāv jēdziens bezgalība. Vai tad tieši tas nevar notikt ar mūsu ekonomiku? Varbūt dižķibeles dibes neeksistē? 

Jautājums ir par to kāpēc tik daudz jau ir ieguldīts Parex bankas reanimēšanā, vai tāpēc, lai Kargins un & varētu joprojām būt miljonāri? Vai samazināsies arī iedzīvotāju paredzamie tēriņi: samazinot cenu par komunālajiem pakalpojumiem, degvielu utt. Cik zemniekiem vēl būs jānoslēdz rēķini ar dzīvi, lai beigtos šis murgs? 

Ja tiks samazinātas pensijas strādājošiem pensionāriem, jāsecina, ka muļķe biju godīgi maksādama nodokļus, tagad izrādīsies - divkārša muļķe vēl turpinādama to darīt.Gudri pensionāri strādā neoficiāli.Vēl varētu saprast ja ieturētā pensija tiktu izmaksāta beidzot stādāt, citādi tieku sodīta par to ka spēju kustēties un neslinkot. Ne jau pensionāru padzīšana no darba likvidēs bezdarbu.LŪDZU MĒĢINIET NOSKAIDROT, KAD VALDĪBA TAUTAI SAPROTAMI IZSKAIDROS KĀ TIEK REFORMĒTS BIROKRĀTISKAIS APARĀTS, LAI REĀLI TIKTU SAMAZINĀTI BUDŽETA IZDEVUMI, NEVIS VISI SPĒKI TĒRĒTI NAUDAS MEKLĒŠANAI JAUNIEM TĒRIŅIEM. 

jauns.blogiem.lv Par kādu 4 gadus vecu rakstu un mediju atbildību! 2005.gada 20. maija avīzē ""Bauskas dzīve"" uzrakstīju šādu rakstu: ""Vai tiešām nesvarīga tēma? Latviešu biedrības namā 9.maijā tika rīkota konference diskusija "'Viens gads Eiropā - sasniegtais un izaicinājumi"". Piedalījās Andris Gobiņš, Aigars Kalvītis, Andris Piebalgs, Edvards Kušners, Aigars Freimanis. par izaicinājumiem un plāniem runāja ekonomikas ministrs Krisjānis Kariņš, Māris Sprindžuks - Nacionālā attīstības plāna koordinators - un citi. Par šo pasākumu plašsaziņas līdzekļos bija ļoti skopa informācija, piemēram, radio bija fragmenti no A.Piebalga intervijas. Tajā pašā laikā diendienā dažādu līmeņu gan politiski ievēlētas, gan ieceltas amatpersonas izsakās par attīstības vīzijas un naudas trūkumu, tagad arī par darbaspēka aizplūšanu uz Eiropu un Ameriku. Vai tieši pašlaik nebūtu īstā reize, kad žurnālisti varētu paši saprast un saviem lasītajiem, klausītājiem un skatītājiem pārādīt, kā domā par Latvijas nākotni tautas ievēlēti politiķi? Kaut kādu iemeslu dēļ par šo tēmu ir ļoti nekvalitatīva sabiedriska diskusija, lai gan iespējas uzdot jautājumus un sagaidīt būtiskas atbildes ir liela. Konferencē Uldis Osis atzina, ka, piemēram, lieliskais iekšzemes kopprodukta pieaugums patiesībā balstās uz tirdzniecības centriem, nekustamo īpašumu un kredītu izsniegšanu. Tātad pievienoto vērtību nosaka nevis kaut kādas augstās tehnoloģijas, ko Latvijas iedzīvotāji ir spējīgi saražot, bet galvenokārt, piemēram, nekustamo īpašumu cenas celšanās, kas šajā gadījumā ir pievienotā vērtība. Kāds augsto tehnoloģiju pārstāvis atzina - lai gan formāli valsts ir pateikusi par orientāciju uz eksakto izglītību, praksē nereti notiek kaut kas cits. Piemērus varētu minēt vēl, bet raksta mērķis ir rosināt domas par to, kāpēc tiek uzskatīts, ka vidējais masu plašsaziņas līdzekļu patērētājs nav pelnījis par šīm tēmām uzzināt. Vai viņš visu zina, vai viņu nedrīkst lieki satraukt? Vai tiek uzskatīts par muļķi? Katrā ziņā ir viens pilnīgi neapstrīdams fakts - visas pārtikušās demokrātijas ražo preces ar augstu pievienoto vērtību. To dara izglītoti un profesionāli cilvēki, kas tiek labi apmācīti jau skolā, tālāk profesionālas izglītības vai augstakās izglītības sistēmā. Protams šīs sarunas var atklāt mūsu pašu ievēlēto politiķu kompetences robežas un arī mūsu ne vienmēr objektivos izvēles kritērijus. Ja kāda televīzija, radio vai avīze nedaudz pakritizēs vidējo pilsoni un viņa ievēlētā politiķa spējas redzēt tālāk par četriem valsts nākotnes gadiem, vai tad vidējais pilsonis vairs plašsaziņas līdzekļus nepatērēs? Nemaz tik ilgi nav jāgaida vēlēšanas. Kāpēc gan lai mēs nepieprasītu reāli pārbaudāmus solījumus? Kaut kādas prognozes jau ir, piemēram, ārstu algas pēc dažiem gadiem sasniegs tagad pieņemamo 500 latu robežu. Tas netieši liecina, ka politiķi kalnus gāzt negrasās, un ne vēlētāji, ne žurnālisti to pat nemēģina prasīt."" Tas ir interesanti, tad pētīju avīzes un skatījos valsts un komerciālās televīzijas un tiešām - nu netika uzvērts tas , kas tika aktualizēts šajā konferencē. Interesanti, kāda tad ir mediju atbildība par krīzi? Televīzijas varētu patīt atpakaļ vecos sižetus, kur tās šos akcentus ir darījušas pieejamus saviem mīļajiem skatītājiem un avīzes atrast rakstus un intervijas, kur tagad pietiekušies lielie speciālisti un krīzes analītiķi jau tad saka - uzpūsta mums tā ekonomika, neko pārāk reālu neražojam, pūšam burbuli. Kur tas ir? Vai mediji spēj atskatīties 4 gadus atpakaļ? Vai tauta ies uz bibliotēku un skatīsies 4 gadus vecas avīzes un izdarīs secinājumus? 

Vai Einaram ir aprekini, kaut aptuveni, pie kada krituma nakama gada budzeta novedis visi si gada samazinajumi, ja jau tagad naudas nav, no ka griezisim nakamgad? Nekur nav pieejama isti informacija ka tad mes notrallinasim starptautisko aizdevumu, ko tulit dabusim. Liekas ka valdibai par to nav nekada plana, smiekligi bus, ja nauda bus, bet klat vinai netiksim, jo nezinasim kur un ka likt:))) Un ka starptautiskie aizdevumi uzlabos musu dzivi un budzeta ienemumus istermina. 

Gribētos atbildi, cilvēkiem saprotamā valodā no Repšes kunga, pēc šīs "jostas savilkšanas" kad Latvijai sāksies ekonomiskā atveseļošanās? Izskatās gaužam neloģiski, samazinoties cilvēku pirktspējai,palielinoties nodokļu slogam Latvijā krasi samazināsies uzņēmējdarbība,pieaugs bezdarbs.Visi to vien runā , ka vajag atbalstīt eksportu un tad būs labi,bet ar to taču ir par maz, ne jau visi uzņēmēji šeit ir ražotāji, ko darīt pārējiem?Vai atkal savilksim jostas,kad bezdarbniekiem nebūs ko izmaksāt pabalstus?Drīzumā viņu skaits pieaugs atkal un nebūs kam maksāt tā jau augstos nodokļus.Sanāk kaut kāds riņķa dancis. 

Minimālās algas samazināšanai ir citi slēpti "efekti", kas ietekmē iedzīvotāju materiālo stāvokli. Ja tagad bērns saņem mēnesī 54 Ls no uzturlīdzekļu garantijas fonda, tad pēc minimālās algas samazināšanas, bērns saņems 42 Ls mēnesī. Vai tiešām valstij tā ir jātaupa? 

Vai Dombrovskis un pārējie lēmēji apzinās kādu iespaidu šāds lēmums par minimālās algas samazināšanu, neapliekamā minimuma samazināšanu, pensiju piemaksu noņemšanu atstās uz Latvijas iedzīvotājiem? 

1) Ja pensiju izmaksās tikai līdz 500 Ls, tātad, arī Vairai Vīķei Freibergai(tas kā piemērs)? Vai arī mums daži ir vienlīdzīgāki? 2) Ja pensijām tiek uzlikti "griesti", kāpēc ne visiem valsts sektorā strādājošajiem? 3) Lēmumā par 70 santīmu piemaksu par katru stāža gadu līdz 1996. gadam man ir rakstīts "piešķirt uz mūžu". Vai valsts cer uzvarēt tiesā, saīsinot manu "mūžu" uz dažiem mēnešiem vai arī man uzskatīt sevi par mirušu? 4) 70 sant.* 31 gads man ir mīnus 21,7 Ls. Bomzim, kurš nav strādājis, nekas nemainās. Vai tas ir taisnīgi? 

Dombura kungs, lūdzu, pajautājiet - vai kardināli mainot, kājām gaisā apgriežot solījumus, ir iepriekšējo ministru un deputātu kļūdu turpinājums vai tie ir nepopulāri lēmumi? Vai šajā gadījumā nepopulārie lēmumi nav acīmredzama sabiedrības maldināšana un apkrāpšana? Un kāpēc lēmumi, kuri attiecas uz sabiedrības lielāko daļu tiek pieņemti pāris dienu laikā, bet, kas attiecās uz valsts pārvaldi, lēmumi tiek pieņemti mēnešiem ilgi vai vispārībā tiek atmesti birokrātijas skapjos! 

Чиновников в Латвии - 7,65% к активному населению (для сравнения-в Литве 0,93%, в Эстонии-4%). Расходы госбюджета на содержание госаппарата в Латвии — 20,1%, в Эстонии — 8%. Пропорцию посчитайте сами. Те же данные дает Евростат.В актуальной редакции закона о бюджете расходы - 5 миллиардов лат. 5 миллиардов умножить на 20% = 1 миллиард!!! Это ли не резерв для сокращения бюджета?! Да тут поле немеряное-непаханое!!! Полное бесстыдство и цинизм власти - на этом фоне отнимать жалкие доплаты к пенсиям за стаж, спекулировать на минималке и т.п. 

Lūdzu piespiediet loģiski atbildēt šodienas diskusijas dalībniekiem no MK uz Pētera iepriekš uzdoto jautājumu. Mēs taču jau šajā rudenī runāsim par 24% IKP kritumu un vēl vienu graujošu budžeta deficīta kritumu. Bez iedzīvotāju pietiekošās pirktspējas valstij nebūs izredžu izķepuroties. 

Vai valdība apzinās iespējamos riskus patreizējam plānam? Nenovēršami palielināsies pelēkā zona. Arī šīs zemes patrioti (par kādu uzskatu arī sevi)apsvērs domu doties projām no Latvijas, ja ne sevis, tad savu bērnu dēļ, kuriem būs jāmaksā par šo lēmumu tuvredzīgumu. Kā ar šādiem lēmumiem mēs varam palielināt konkurētspēju? Vai tiešām birokrātiskais aparāts ir effektīgs? 

Lūdzu, pajautājiet sanākušajiem politiķiem, cik liels procentuālais ienākumu, algas samazinājums ir skāris katru personīgi? 

Valsts pārvaldes funkcionālais audits - vai tas ir veikts šo 3 mēnešu laikā? Vai budžeta grozījumi balstās uz audita rezultātiem?