Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers atklāja, ka arī no šobrīd veiktā darba nevar iegūt īstu skaidrību par to, kas notiek ar budžetu, jo ļoti daudzās liekās pozīcijās nauda jau ir pilnībā iztērēta līdz gada beigām vai pat tālāk.
Ž.Jaunzeme-Grende skaidroja, ka vai nu tiek atrasti 100 miljoni ministriju budžetos, vai arī tiek samazinātas pensijas, taču sociālo partneru mērķis ir nodokļus uzņēmējiem un pensijas neaiztikt. Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis atklāja savu priekšlikumu izmantot kā bāzi 2004.gada budžeta izdevumus un vērtēt, vai izmaksas un darbinieku skaits ministrijās ir pieaudzis pamatoti. Ž.Jaunzeme-Grende arī pauda viedokli, ka nedrīkst ķerties klāt vieglākajam pīrāgam – nodokļiem un pensijām – kamēr „līdz pēdējai vīlei” visā valsts pārvaldē nebūs samazinājuma. E.Repše apgalvoja, ka ministri vismaz divus mēnešus meklēja lielākus izdevumu samazinājumus, Finanšu ministrija (FM) un funkcionālo auditu komisijas meklēja, bet neatrada.
Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle sacīja, ka visdiskutablākais sarunu objekts ir ieņēmumu daļa, jo nav nekādu aprēķinu un nav zināms, uz kā tie ir bāzēti. E.Repše skaidroja nodokļu palielināšanas pamatojumu un atklāja, ka FM ir četri varianti progresīvā ienākuma nodokļa slieksnim, kas ir no 300 līdz 800 latiem. Viņš gan pats atzina, ka nodokļu palielināšana ir „vissliktākais, ko mēs varam darīt”.
Ž.Jaunzeme-Grende pavēstīja, ka sociālie partneri savus 40 miljonus jau ir atraduši un tagad „aizbrauks, paņems nākamās sešas ministrijas un atradīs vēl 40 miljonus”. Taču E.Egle pauda bažas, ka joprojām ir spēlēšanās ar uguni un nākamajā dienā var būt pārsteigumi, jo strādās divas grupas – vienā sociālie partneri, bet otrā FM. P.Krīgers apgalvoja, ka cilvēki izies uz ielām, ja nākamajā dienā parādīsies tie plāni, par kuriem partneri no ministrijām ir dzirdējuši, kas „tiek strādāti mums aiz muguras”. Bet E.Repše nevarēja E.Eglei sniegt skaidru atbildi, vai 500 miljonu latu samazinājums tiks veikts uz pensionāru, biznesa un nākotnes attīstības rēķina vai citādi.