Darbs mūsdienās ir vairumam ir neiespējamā izklaide. Šleseram šī izklaide nepieciešama tik ļoti, ka muld par deviņiem mēmajiem. Batonu bāšanai ausīs projektu nevajag, ausis tik un batonus. Projekti vispār nav nevajadzīgi. Taču ne tādi, kas kā spēcīgs iekšā rāvējs sūc pēdējo lāsi no skolotāja, policista, ugunsdzēsēja, ārsta, deputāta, strādājoša un slima pensionāra un citu jau šodien izsalkušo parādnieku maciņiem, kā tas ir tagad. Kā dzīvo, strādā un kā mirst Latvijā? Ir daudziem ģimenes locekļi apgādībā: bērns, vīrs, mamma... ne jau šoferu atvases. Kopā sametot visus līdzekļus, visu laiku zem ūdens līmeņa. (Tikpatkā) neatalgots darbs gadu garumā ir jau ilgi - tas nav nekas jauns. Šleseru tik klausīties ar vaļā muti paēdis nebūsi, kā arī nepaēdis kokus nepanesīsi. Ļoti vienpusīgs aktīvists, kas ietriecies sienā, acis pārgriezis šļūc, murgodams līdzi aicinājumus, kā zirgā. 

Valstij turpmāko salūtu maksas jāpārceļ visu to pilsētu, kur iecerēta šaudīšanās, uzņēmumu un iedzīvotāju komunālo maksājumu vismaz daļējai segšanai, ar atzīmi /ārkārtas risinājums\ietaupījums par salūtu/, nekur neliksies. Vai Rīgas u.c. mēri bez salūta nevar iztikt? 

Pats būtiskākais jautājums pretendentiem uz krēslu Rīgas domē šajā ekonomiskās krīzes laikā neapšaubāmi ir krēsls ;) 

Dombur, taa ir tava vaina ...