„Protams, ka nebūtu pareizi, ja nobalsotu vecā dome,” 5.jūnija publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” (KNL) paziņoja nu jau mēra amata kandidāts Nils Ušakovs no „Saskaņas centra”. Tomēr desmit dienas pēc vēlēšanām „vecā dome” ir nobalsojusi, un neviens no līdzšinējās „Saskaņas centra” frakcijas nebalsoja pret grozījumu apstiprināšanu – trīs no septiņiem deputātiem balsojumā atturējās, savukārt pārējie četri, ieskaitot frakcijas priekšsēdētāju Mihailu Kameņecki, nobalsoja par.
„Nekas nenotiks, ja šo jautājumu atliks līdz nākamajai domei. Varbūt tas būtu pat pareizi, lai nebūtu stresa, un es varētu pat palūgt konkrētos deputātus to darīt,” KNL solīja Ainārs Šlesers („LPP/LC”), potenciālais Rīgas vicemērs. Neizskatās, ka Šlesers to būtu lūdzis saviem partijas biedriem, jo partijas RD frakcijas deputāti nobalsoja par plānojuma grozīšanu.
Arī Edgars Jaunups no „Jaunā laika” aicināja lemt jaunievēlētājai domei, un arī „Jaunā laika” frakcijas deputāti par plānojuma grozīšanu nobalsoja jau otrdien. Ceturtais jaunajā RD sasaukumā iekļuvušais politiskais spēks – „Pilsoniskā savienība” – līdzšinējā sasaukumā nebija pārstāvēts, tomēr partija par saviem sauca „neatkarīgo deputātu bloka” pārstāvjus Daini Staltu un Maiju Stefani, kuri vēlēšanās arī startēja „Pilsoniskās savienības” sarakstā. Arī viņi balsoja par teritorijas plāna grozījumiem, lai gan Ģirts Valdis Kristovskis KNL pirms desmit dienām apgalvoja: „Nav šaubu, ka morāli ir jādod šīs tiesības pārskatīt šos dokumentus jaunajai domei, tas tā ir noteikti jādara.”
Arī domē neievēlēto partiju pārstāvji, gan ne tik kategoriski, priekšvēlēšanu debatēs pieļāva, ka labāk būtu šo lēmumu atstāt jaunajam sasaukumam. Andris Ārgalis no Tautas partijas sākotnēji gan uzstāja, ka jaunā dome grozījumus varēs labot, taču vēlāk apliecināja, ka varot piekrist tam, ka jautājumu vajag virzīt jaunajam domes sasaukumam. Tomēr arī Tautas partijas frakcijas deputāti 16.jūnija sēdē balsoja par grozījumiem, tāpat kā vairākums tēvzemiešu. Viņu līderis Jānis Birks pirms vēlēšanām skaidroja, ka „var dažādi”, lai gan atzina ētiskā momenta eksistenci balsojumā. Galu galā atšķirīgs viedoklis atturoties bija Eināram Cilinskim un Vilnim Zariņam. Atturējās arī „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” deputātu frakcija un visi Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas deputāti, izņemot Jāni Dineviču, kurš vispār nebalsoja. Pret grozījumu apstiprināšanu otrdien nobalsoja vien Viktors Kalnbērzs no apvienības „Dzimtene/Sociālistiskā partija”.
Teritorijas plānojums, kā zināms, ietver dažādus apbūves nosacījumus, teritoriju zonējumu, vides un citus jautājumus, kas daudzkārt saistīti gan ar koruptīviem riskiem, gan ar sabiedrības interesēm. Atsevišķas analīzes vērts būtu tas, kā pēdējā brīdī pirms plāna grozījumu apstiprināšanas vienas izmaiņas attiecībā uz Kundziņsalu tika akceptētas, bet citas noraidītas, tas, kā netika atbalstīts priekšlikums par iedzīvotāju pieeju Daugavas krastmalai ostas zonā, un tas, kā tika nolemts par zonējuma grozījumiem attiecībā uz pāris konkrētām adresēm, tostarp korupcijas skandālā figurējošo zemi Kuldīgas ielā 45b.
Tomēr kopumā paliek atklāts jautājums par to, kādi motīvi bijuši stiprāki par priekšvēlēšanu solījumu pildīšanu. Teorētiski, protams, jaunajai domei vēl ir iespēja situāciju mainīt – galīgajā balsojumā neakceptējot plāna grozījumus pēc tam, kad būs saņemts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas atzinums.