Ģirts Valdis Kristovskis („Pilsoniskā savienība”) pauda viedokli, ka pastāvošo etnisko problēmu atrisināšanai ir nepieciešama „vienota ideoloģija” un tās izveidei palīgs meklējams Eiropas Savienībā. Viņš arī uzsvēra, ka „mēs nedrīkstam iet Maskavas pavadā”. Krasi atšķirīgs skatījums bija Aināram Šleseram („LPP/LC”), kurš Ģ.V.Kristovska nostāju nosauca par „ārkārtīgi bīstamu”. A.Šlesers skaidroja, ka iedzīvotāju ienākuma nodokli pašvaldības budžetā maksā visi un šobrīd būtiskāk ir nevis cīnīties par nacionālajiem jautājumiem, kas ir „jāatstāj Saeimai, likumdevējam”, bet risināt saimnieciskos jautājumus. Domstarpības starp abiem mēra kandidātiem droši vien nemazināja arī tas, ka A.Šlesers vienubrīd pavēlēja Ģ.V.Kristovskim: „Aiztaisiet, lūdzu, muti, Kristovska kungs!”

Jānis Birks („Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ) atgādināja saukļus no priekšvēlēšanu reklāmas, proti, ka „Rīga ir latviešu galvaspilsēta pasaulē” un ir ļoti būtiski šo latviskumu saglabāt. Arī viņam izvērtās asa vārdu pārmaiņa – J.Birks runāja par 9.maija svētkiem un Krievijas simbolikas klātesamību tajos, vairākkārt apgalvojot, ka Nils Ušakovs („Saskaņas centrs”) to ir izplatījis. N.Ušakovs tam asi iebilda, lūdzot J.Birku nemelot tiešajā ēterā un apgalvojot, ka pie pieminekļa bija Latvijas karogi un neviens nedalīja Krievijas simboliku.

J.Birks akcentēja jautājumu par ietekmes sfērām – to, vai Latvija paliks Eiropas ietekmes sfērā, vai arī to aizvilks uz Krievijas ietekmes sfēru. Tam pretargumenti bija Edgaram Jaunupam („Jaunais laiks”), kurš atgādināja J.Birkam, ka esošā koalīcija nepastāvētu un nespētu pieņemt šī gada budžetu, ja tai nebūtu N.Ušakova partijas biedru balsu.

N.Ušakovs savu pozīciju centās aizstāvēt, skaidrojot, ka Latvijas sabiedrībā pastāv mīts – „ja tu dosi kaut ko krievam, tas nozīmē, ka tu uzreiz atņemsi to pašu latvietim”. Tāpat kā A.Šlesers un Natālija Jolkina („Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”), viņš uzsvēra to, ka RD ir jāstrādā rīdzinieku interesēs un „bezdarbam nav ne dzimtās valodas, ne sociālās piederības”. N.Ušakovs bija tik pārliecināts par to, cik būtiski ir neatraidīt cilvēku, kurš atnāk pēc sociālās palīdzības, tikai viņa valsts valodas nezināšanas dēļ, ka viņš publiski paziņoja, ka „valodas likumu un citus likumus var mainīt”.

E.Jaunups savukārt uzstāja, ka šis ir tas brīdis, kad politiķiem ir jāsēž pie vienota galda un izlīgumu var iegūt, strādājot kopā. Viņš kā risinājumu redzēja pareizu darbu sadalījumu RD, proti, par izglītības jautājumiem atbildība ir jāuzņemas „latviešu partijai”, taču saimnieciskie jautājumi ir jārisina kopā. Raivis Dzintars („Visu Latvijai!”) gan uzsvēra to, ka būtiskākie ir nevis etniskie jautājumi, bet lojalitāte latviskumam un Latvijai, un prognozēja, ka latvieši „bēgs”, ja Rīga nebūs latviska.

Video: Ģirts Valdis Kristovskis, Ainārs Šlesers, Jānis Birks, Nils Ušakovs, Edgars Jaunups, Natālija Jolkina un Raivis Dzintars par etniskajiem riskiem Rīgas domē. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 05.06.2009.)