Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 17.11.2024.
 
29.aprīļa publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” dalībnieki sprieda par to, kādā veidā labāk samazināt slimnīcu un gultu skaitu Latvijā un vai tas vispār ir nepieciešams. Veselības ministrija ir iecerējusi turpmākajos gados slimnīcu skaitu samazināt no 59 uz 24. Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis gan raidījumā pauda neticību, ka slimnīcas izdosies aiztaisīt. Viņaprāt, gultasdienas būtu loģiski samazināt, sākot no Rīgas, nevis Krāslavas, Viļāniem un citām vietām. P.Apinis skaidroja, ka citādi tam būs tik milzīga sabiedrības pretestība, ka tas būs praktiski neizpildāmi.
pacients    17:06  |  01.05.2009.

Vnk.tracina tā Veides k-dze, runājot par pieejamību ģimenes ārstiem, tur jāgaida rindā hroniskajiem slimniekiem vismaz mēnesis, ja ne vairāk, māsiņa saraksta receptes un tās var izņemt radinieki, bet slimnieks pie ārsta nemaz nevar tikt, jo redzit viņš ir ar hroniskām kaitēm, jā sāp, tur nekā nevar darīt .... Vajadzētu izveidot sistēmu, kurā ir tā, ka slimnieks var izvēlēties pie kura ārsta iet un tad VOAVA var samaksāt pēc padarītā par katru pacientu, jo ļoti liela daļa ārstu nesūta uz izmeklējumiem biežāk kā reizi gadā, ja uzskata par vajadzīgu, bet ja Tu atnāc ar paša apmaksātiem izmeklējumiem un pierādi, ka Tev ir paaugstināts holesterīns, vai tmldz. tad viņš saka: jā labi gan , ka veicāt izmeklējumus, un uzraksta attiecīgās zāles, bet finansējumu viņš saņem par visiem pierakstītajiem pacientiem, arī par viņu neveiktajiem izmeklējumiem, vnk. ja tev nav paziņu mediķu aprindās un naudas- uz kvalitatīvu un pieejamu palīdzību vari necerēt.... 

Ieva    18:04  |  01.05.2009.

Es esmu tik pārbāztas nodaļas redzējusi, ka tur resnāks dakteris nemaz strādāt nespētu.Taču pirms ko slēgt, vajadzēja papētīt, kas ir tās populārākās slimības. Piemēram, ķirurģijā domāju vienalga vajadzētu attīstīt ambulatoros centrus, taču ar centriem Rīgā vien nepietiks, jo, lai arī tādos veic relatīvi vienkāršas operācijas, tomēr kulties 10 km atpakaļ uz mājām kaut vai automašīnā....Un tas pats ar terapeitiskajām slimībām: jā, mēs, protams, pirmkārt uzzinām par sarežģītajām, taču, piemēram, locītavu slimības līdz galējai stadijai nu gan neprasa neko īpašu, tāpat vairums gremošanas kaišu, arī nieru un urīnakmeņu likvidēšana nav nekas pārdabisks, tāpat diabēta kontrole 

Inese  innes_lv@yahoo.de  09:29  |  05.05.2009.

Uzskatu, ka var sleegt, ja buutu nodroshinaata kvalitatiiva ghimenes aarsta prakse. Konkreets piemeers EErglhu slimniica, nu nav mums apkaarteejos pagastos to aarstu, muusu aarstam jau 75 un neizskataas, ka mees sanjemsim kaadu jaunaaku te. Taapat analiizes taisam Eerglju slimniicaaa, jo attieksme cita un nav rindu. Madona mums taalu, taa nu iznaak, ka neviens mums nevar nodrodhinaat kaut vai to pashu noteikumu maajdzemdiibaam, ka slimniicai jaabuut 20 min attalumaa.Nu ko, aizveert un likvideet ir viegli, bet atveert.....buus kaa ar fabrikaam, Vai tad jau nav pieredzes ar likvideeshanu un prihvatizaaciju>???? 

Ieva to Inese  romuls@apollo.lv  09:10  |  06.05.2009.

Ja slimības ir iedomātas, iztiksi arī ar ģimenes ārstu, visādi citādi pirms ko slēgt/atvērt/pārprofilēt, ir jāpapēta statistika, lai zinātu vajadzības. 



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra
Veselības aprūpe  

     Kas notiek ar reformām un finansēm veselības aprūpē?

         Dalibnieki         


Autors: