domāju ka, lai uzņēmēji piekristu sakost zobus ir jāuztaisa raidījums kurā valdība skaidri un gaiši nāk klajā ar īsi formulētu un saprotamu plānu kā atbalstīs uzņēmējus (saglabājot darba vietas) un kādi pasākumi tiks veikti eksporta palielināšanai-veicināšanai. Pretējā gadījumā deptesija būs milzīga, jo nauda no SVF tiks paņemta, bet rezultātu nebūs, jo strādās pa vecam. Vēl viens būtisks jautājums - mūs baida ar valsts bankrotu. Vārds briesmīgs, taču visi saprot ka valsts jau paliks arī bankrotējusi kur bijusi. Vajadzetu šo jēdzienu ekonomiski, politiski un sociāli izskaidrot. Es ,piemeram, ne pārāk saprotu kas īsti notiek brīdī kad valalsts, kurā tu dzīvo un strādā bankrotē.
Uzņēmēji ir noraustījušies ne pa jokam, pie tam viņi baidās sanīsties ar Godmaņa valdību, lai nebūtu pirmie, kuriem piegriež skābekli. Kaut gan Elīna tomēr vēl atļaujas kādu vārdu pateikt.
1.Visā šai jezgā ar nodokļiem it sevišķi PVN ir viens liels grābeklis: 1)Nodokļu paaugstināšana liek uzņēmējiem vairāk krāpties. 2) Kā nu ne - Tagad nāk ārā vecie reketa karaļi. Atgriežamies pie veciem 90gadiem - rekets,nodokļi,nauda? 2.Šī PVN likme sagrāva biznesu tiem (e-veikali un ne tikai), kas importēja preces LV no ASV uc. valstīm un pircējs bija EU rezidents kurš nav PVN/VAT maksātājs. Līdz ar to tagad ar nākamo gadu Vācijā uc. Eu valstīs šī cena būs stipri labāka, nekā LV spēj piedāvāt.
Ekjonomiskās krīzes laikā ekonomika ir jāstimulē nevis jāierobežo, kā to dara valdība pieņemot "glābšanas" plānu. Kas ir izdarīts nepareizi: 1. Nodokļu paaugstināšana: * palielina patēriņa cenu, kas samazina pieprasījumu - attiecīgi, tiek bremzēta ekonomika, nevis stimlēta; * pašu nodokļu palielinājums palielinās nodokļu krāpšanos un arī kavēto nodokļu apjomu; * minētie divi faktori būs samazinās nodokļu ieņēmumus par lielāku summu, nekā veiktais paaugstinājums. 2. Valdības izdevumu samazināšana (neskaitot atalgojumu, ko sen jau vajadzēja). Tas ir nepareizs solis, jo valdības izdevumu palielināšana ir vispārzināms valsts rīcībā eošs instrumets ekonomikas sildīšanai. Tātad, nevis sildam, bet turpiām dzesēt. Ko vajadzēja darīt: 1. Visus PVN atstāt esošajā līmenī; 2. Kārtīgi pacelt akcīzes nodokli alkoholam, tabakai un azartspēlēm, bet neaiztikt akcīzes nodokli degvielai; 3. Protams, "izrevidēt" valsts un pašvaldību aparāta algas, piemaksas, vadības līgumus, u.t.t. 4. medicīnas budžetu pilnībā veidot no veselības obligātās apdrošināšanas. Piemēram 7ls/mēnesī no cilvēka = 168 milj.Ls/gadā medicīnai. 5. Pastiprināti realizēt VISU ES fondu apguvi, nevis bezgalīgi to vilcināt, kā līdz šim un vēl runāt par līdzfinansējuma nogriezšanu. Tas iepludinātu ekonomikā simtus milionu īsā laika posmā. 6. PAREX - izmaksāt Latvijas pilsoņu noguldījumus un ļaut bankai dzīvot savu dzīvu 2K (Kargina un Krasovicka)vadībā. Tas mums un Latvijas ekonomikai ir vajadzīgs.
Aicinu Latvijas uzņēmējus peiteikt streiku valdībai un 15. janvārī nemaksāt nodokļus ne 5%, ne 10%, ne 18%, ne 21% apmērā ...
Kāpēc azartspēlēm valdība nodokli neceļ? 20.12.2008. Asociācija pierādījusi, ka vairāk ieņēmumu nebūs, Igaunijā nodokļi augstāki
Kādas „korekcijas” jāveic nodokļu politikā? 23.04.2009. FM, VK un LTRK par konkrētu nodokļu maiņām un uzņēmumu dzīves atvieglošanu
Kampars: „Mēs neesam brīnumdari, mēs to nevaram!” 14.05.2009. Ministri un deputāts par PVN, progresīvu IIN un kapitāla pieauguma nodokli
Kā valsts mainīs nodokļu politiku un iekasēšanas kārtību? 29.01.2009. Organizācijas un ekonomists pret finanšu ministru par PVN priekšapmaksu un likmi
Vai ekonomiskās krīzes pārvarēšanai jāmaina nodokļi? 06.11.2008. Uzņēmējs,ekonomisti pret valdību par reinvestēto peļņu un darbaspēka nodokļiem
Dalibnieki