B.Bāne skaidroja, ka FM ir izanalizējusi nodokļu politiku un nenoliedz, ka tajā, iespējams, „būtu jāveic kaut kādas korekcijas”. Viņa norādīja uz PVN pacelšanas negatīvajām sekām un gandrīz pusmiljarda latu „kritumu” nodokļu ieņēmumos straujākas ekonomikas atdzišanas dēļ, nekā iepriekš bija plānots. B.Bāne arī ļoti piesardzīgi izteicās par akcīzes nodokļa izmaiņām, uzsverot atvērtā tirgus apstākļus un līdzīgu likmju līmeni Baltijas valstīs.
Viņa gan, atbildot par nepieciešamajām izmaiņām krīzes pārvarēšanai, nepievērsās tādām uzņēmēju kritizētām prasībām kā nodokļu avansa maksājumi un citi. To nedarīja arī Valsts kancelejas direktora vietniece Baiba Pētersone, taču viņa pauda viedokli, ka „absolūti nekavējoši” ir jāvērtē pozīcijas, kur Latvija vēl arvien ir ar augstākiem nodokļiem nekā Lietuva un Igaunija, un norādīja uz sarežģījumiem biznesa uzsākšanā.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende piebilda, ka maziem uzņēmumiem ļoti varētu atvieglot dzīvi izmaiņas Valsts ieņēmumu dienesta prasībās, kas saistītas ar mazo uzņēmumu grāmatvedību. Tomēr kā pašu būtiskāko lietu uzņēmēju pārstāve norādīja Latvijas konkurētspēju vidējā termiņā. B.Bāne to saistīja ar darba grupas, kas strādā pie nodokļu politikas reformām, sagatavotu informatīvu ziņojumu, kas valdībai tiks piedāvāts „tuvāko divu, trīs nedēļu laikā”.