Asociācija „parādīja”

Jau šī gada septembra sākumā, kad citus nodokļus vēl neplānoja palielināt, Finanšu ministrija (FM) rosināja azartspēļu nodokli un nodevas licenču izsniegšanai palielināt par 20%, attiecīgi grozījumi pat tika izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Taču līdz valdībai un pieņemšanai tie tā arī netika, un azartspēļu nodoklis atšķirībā no citiem netika paaugstināts ne toreiz, ne tagad. Latvijas Spēļu biznesa asociācijas padomnieks Arnis Marcinkēvičs skaidro, ka ideja FM parādījās pēkšņi un ministrija to sāka virzīt bez konsultācijām ar uzņēmējiem „pie situācijas, ka nodoklis jau nepildījās”. A.Marcinkēvičs stāsta, ka asociācijas biedri veikuši aprēķinus un izlēmuši, ka gadījumā, ja nodoklis no 1.janvāra tiks paaugstināts, uzņēmēji vērs cietu spēļu zāles, atlaidīs darbiniekus un samazinās automātu skaitu līdz tādam līmenim, lai nodokļu maksājums saglabātos šī gada apmērā. Rezultātā valsts un pašvaldību budžeti ne tikai neiegūtu cerētos papildus 600 tūkstošu latu ieņēmumus, bet no azartspēļu organizētājiem dažādos nodokļos un nodevās neiegūtu vismaz 8 miljonus latus.

FM Komunikācijas departamenta direktore Diāna Bērziņa skaidro, ka pēc grozījumu izsludināšanas „vēlākie aprēķini parādīja”, ka to pieņemšana budžeta ieņēmumus samazinātu un atstātu negatīvu efektu uz visu azartspēļu nozari. Kā zināms, vairāku to nozaru – piemēram, tūrisma un poligrāfijas industrijas – pārstāvji, uz ko attiecas pēdējās nodokļu izmaiņas, arī uzstājušies ar līdzīgām prognozēm, ka nodokļu palielināšanas sekas būs valsts ieņēmumu samazināšanās, taču pret viņu aprēķiniem šāds respekts no valsts varas puses nav demonstrēts.

Kā zināms, azartspēļu nozari ilgstoši saista ar īpašām spējām ietekmēt labvēlīgus politiķu lēmumus, un par šo lēmumu rezultātu liecina tas, ka šī gadu desmita vidū nozares apgrozījums trīs gadu laikā palielinājās gandrīz trīskārt.

Nodokļu ieņēmumi – labāki nekā citās nozarēs

Pēc pēdējo gadu valsts aktivitātēm, lai ierobežotu azartspēļu zāļu izvietojumu, nozare vairs nepaplašinās – piemēram, pirms diviem mēnešiem Latvijā darbojās par piektdaļu mazāk spēļu zāļu nekā pagājušā gada beigās. Taču, ņemot vērā līdzšinējos pieauguma tempus, nez vai tas ir pietiekams arguments šībrīža krīzes laikā pret šo nozari izturēties saudzīgāk nekā pret citām. Valsts ieņēmumu dienesta informācija par nodokļu ieņēmumiem šī gada 11 mēnešos liecina, ka azartspēļu nodokļa ieņēmumu izpilde tiešām atpaliek no plānotā – tā ir 94,7% jeb nepilni 20 miljoni latu. Taču šis nodoklis nebūt nav tas, kura izpilde ir vissliktākā, piemēram, vieglo automobiļu un motociklu nodokļa izpilde 11 mēnešos sasniedz tikai 72,6%, bet PVN ieņēmumi - 92,7% no plānotā.

D.Bērziņa saistībā ar iespējamu azartspēļu nodokļa palielinājumu norāda, ka „jau šobrīd azartspēļu zāļu un automātu skaits Latvijā samazinās”, tādēļ nav ekonomiski pamatoti domāt, ka, palielinot nodokli, izdotos būtiski palielināt ieņēmumus budžetā. Tiesa gan, ja kā vienu no PVN palielināšanas mērķiem, līdzās ieņēmumu palielinājumiem, valdības pārstāvji min patēriņa samazinājumu, nav skaidrs, kāpēc līdzīgs mērķis nevarētu būt arī attiecībā uz azartspēlēm.

Ieņēmumi no azartspēļu nodokļa gan nav salīdzināmi ar PVN ieņēmumiem, tomēr iekasētais azartspēļu un izložu nodoklis ir, piemēram, divas reizes vairāk nekā ieņēmumi no akcīzes nodokļa alum, kas reizē ar citu akcīzes nodokļa likmju celšanu pagājušajā nedēļā tika paaugstināts, lai gan arī šī nodokļa ieņēmumi nav izpildīti par 95%.

Igaunijā nodoklis divreiz augstāks

Pamatojot citu nodokļu likmju izmaiņas, valdība piesauc arī attiecīgā nodokļa slogu mūsu kaimiņvalstīs. Taču Igaunijā azartspēļu nozares nodokļi ir būtiski augstāki nekā Latvijā – ja mūsu valstī nodokļa apjoms par katru azartspēļu automātu mēnesī ir 140 lati, tad igauņiem par katru automātu mēnesī nākas maksāt 314 latus. Nodoklis par vienu kazino galdu mēnesī Latvijā ir 800 latu, savukārt Igaunijā tas sasniedz 898 latu. Tiesa gan, ir arī pozīcijas, kurās uzņēmējiem Latvijā ir jāmaksā vairākkārt lielākas summas – kamēr Latvijā ir jāšķiras no 300 tūkstošiem latu, lai iegūtu azartspēļu organizēšanas darbības uzsākšanas licenci, un par tās pārreģistrāciju katrā nākamajā gadā jāmaksā vēl 25 tūkstoši latu, Igaunijā var iegūt licenci par 33,7 tūkstošiem latu, turklāt uzreiz uz 10 gadiem. Tāpat kaimiņos būtiski lētākas ir arī kazino un spēļu zāļu licences – Latvijā par tām katru gadu ir jāmaksā attiecīgi 20 un 3 tūkstoši latu, savukārt Igaunijā reizi piecos gados jāsamaksā 2245 lati par katru no licencēm.

Rēķinot kopējo nodokļu slogu un licenču izmaksas, jāsecina, ka nozarē jau strādājošajiem uzņēmējiem valsts uzliktais slogs Latvijā ir krietni mazāks. Piemēram, ja Latvijā uzsāk darbību un piecus gadus strādā uzņēmējs, kam ir 10 spēļu zāles ar 30 spēļu automātiem katrā, tad šis uzņēmējs piecu gadu laikā par licencēm un nodokļa maksājumiem izdod 3,07 miljonus latu. Savukārt, izveidojot tādu pašu biznesu Igaunijā, viņa izdevumi ir 5,708 miljoni latu, tātad par 2,64 miljoniem latu jeb 86% vairāk. Jo lielāks ir uzņēmēja bizness, jo Latvijas noteiktie maksājumi viņam ir salīdzinoši izdevīgāki.

Igaunijas Finanšu ministrijas sabiedrisko attiecību departamentā KNL informēja, ka azartspēļu nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti 21,7 miljoni latu lieli, kas ir 0,7% no visiem 2008.gadā prognozētajiem nodokļu ieņēmumiem. Pagājušajā nedēļā Latvijas 2009.gada budžeta grozījumos azartspēļu nodokļa ieņēmuma prognoze tika samazināta par 2,47 miljoniem latu – nākamgad prognozēts, ka šī nodokļa ieņēmumi veidos 0,49% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem, tātad mazāku īpatsvaru nekā Igaunijā. Lai gan azartspēļu biznesa apjoms Igaunijā ir ievērojami mazāks nekā Latvijā – ja Igaunijā vasaras sākumā darbojās 5,1 tūkstotis azartspēļu automātu un 66 spēļu galdi, tad Latvijā to bija trīsreiz vairāk, attiecīgi 15,3 tūkstoši un 151. Un trīskārt lielāks Latvijā ir arī kopējais spēļu vietu skaits – mums ir 515 spēļu vietas pret mūsu kaimiņu 166.

Kopsavilkums par budžeta ieņēmumu daļas izpildi 2008.gada 11 mēnešos

Spēkā esošais likums „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”

Latvijas Spēļu biznesa asociācijas vēstule Latvijas Darba devēju konfederācijai par grozījumiem likumā

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” (Izsludināts VSS septembrī)

Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” anotācija