Bagātīgs raksta metariāls. Tomēr rakstītā uztverei lasītājam ļoti traucē gan visur kur (bez vajadzības) sabāztie komati, gan neadekvātās pieturzīmes, piem., jautājuma teikumā jautājuma zīmes vietā salikti punkti, u.tml. 

Jāni,viss ir diezgan pārskatāmi,bet vai nevajadzētu papētīt vēl agrākus bankas un tās akcionāru darbības.Piemēram,kad tika pārformēti lielie nekustamie un kustamie īpašumi?Vai DP,kura mūs sargā,nevajadzēja savlaicīgi brīdināt mūsu valsts galvenos pārvaldītājus,par neraksturīgām darbībām sistēmiskajā bankā.Bet varbūt visi tie,kam vajadzēja,jau zināja?Ja zināja,tad,paši saprotat,ko tas nozīmē.Ja nezināja,tad kāda jēga mūsu valstī ir DP un citām institūcijām,kas ar to nodarbojas. 

vai nebūtu bijis jāanalizē notikušais vairāk kā biznesā, kā spēļu teorijās, iejūtoties lomās un analizējot riskus?! Piemēram, dažkārt vilcināšanās kā Džūlijas Lambertes lielā pauze var būt instruments, lai panāktu otras puses nedalītu uzmanību, lai apliecinātu, ka ir dažādi scenāriji, arī pretējs. Lai sagaidītu sarunu vedēju toņa maiņu. Ar "man pienākas" un "es pazīstu svarīgus džekus" kompromisu nevar atrast. Laiks var sniegt arī papildus informāciju: par pušu interesēm, par iedzīvotāju attieksmi; laiks var būt svarīgs, lai nodrošinātu līdzekļu piesaisti, kas segtu naudas plūsmas problēmu riskus. Ir jāsaprot shēmas bankas iekšējā darbībā, tās ir specifiskas, un tikai tad var pieņemt lēmumus. Tās nevar salīdzināt ar citu Eiropas valstu praksi, tātad arī lēmumi, noteikumi utt. nekādi nevar būt tādi kā Eiropā. Sasteigti lēmumi un nenovērtēti riski ir daudz bīstamāki par klientu naudas aizplūdi. Naudas plūsmu var atjaunot, bet lēmumus atcelt nevar. 

Visā šai kontekstā ir arī vēl viena neskaidra lieta. Palasot piektdienas svensoniskās Dienas svensonisko ievadrakstu, radās nelabas aizdomas, vai tikai zviedru bankas arī necer uz valdības naudas podu tepat Latvijā un savu doļu tajos 5 miljardos, ko Latvija aizņemsies no SVF. Jo pašlaik kā aksioma tiek aplūkots, ka zviedru bankas pestīs zviedru mātes bankas, tacu tās nav filiāles, bet patstāvīgi uzņēmumi Latvijā. Un te varētu būt tiešs uzbrukums Latvijas valdībai, maksējoties aiz ES konkurences likumdošanas. 

_Pēc KNL rīcībā esošajiem datiem, noguldījumu aizplūšana, kas sākās septembra beigās, divu nedēļu laikā no "Parex bakas" notikusi salīdzinoši vienmērīgi - attiecīgi vairāk nekā 30 un gandrīz 38 miljoni latu nedēļā._ Dombura kungs - nu "nesēdiet" uz citātiem no 8. oktobra raidījuma, kurā Mārtiņš Jaunarāja kungs apgalvo, ka noguldījumi Parex PIEAUGOT, bet Jānis Brazovska kungs ne tikai neiebilst iepriekšminētajam kungam, bet tā vispārīgi saka, ka aizplūdumi no bankām gan esot, bet tie esot "pāris miljoni latu". Tos vajadzētu rādīt vēl un vēl. Var viegli pamatot aizdomas, ka pirmais kungs ir sniedzis apzināti nepatiesu informāciju par "Latvijas finanšu sistēmu", un otrais ir rīkojies vismaz neētiski. Kaut kur galvām ir jāripo, un kamēr tās nesāks ripot, neviens no kungiem, kuri ar valsts naudu rosās ap "Parex ķermeni", nesaausīsies un nepieraus rokas. Tad, kad valdība būs uz āķa sindikātu kredītu atdošanai, ripināt galvas būs par vēlu. 

Cien. abcdef! Es "nesēžu" uz 8.oktobra citātiem, bet pie šīs tēmas strādāju katru dienu, regulāri iegūstot arvien jaunas ziņas. Līdz ar to šobrīd publicētie dati par naudas aizplūšanu, protams, ir svaigāki. Par nepatieso info un neētiskumu - lēnām par tiltu... Attiecībā par noguldījumu pieaugumu, par septembri un visu trešo ceturksni, Jaunarājs, gan mazliet "žonglējot" ar statistiku, to varēja teikt - noguldījumu apjoms pret 2007.gadu tiešām tobrīd vēl bija lielāks. Par pāris miljonu latu aizplūšanu, kas gan sarunas kontekstā attiecās uz zviedru bankām, nevis Parex, ar Brazovski arī esmu vēlāk vēl runājis - viņš apgalvoja, ka runājis par dažiem jeb pāris miljoniem latu dienā. Protams, tāda teksta ēterā nebija, tas tiesa, bet nu jau neiespējami pārbaudīt, vai tie bija apzināti meli vai nejaušība. Tomēr visi vismaz man pieejamie dati liecina, ka tā aizplūšana, kas no Parex notika oktobra vidū, bija ievērojami lielāka nekā situācijā, kāda bija 8.oktobrī. Galvu ripošana kā atbildības prasīšana ir pamatota, taču nez vai tas var būt pašmērķis. Turklāt tieši FKTK, kā tagad atklājas, ierosinājis daudz ātrāk ierobežot naudas aizplūšanu no Parex, bet atbalsta nav bijis valdībā. Tur galvas neripo, bet ripo Parex vadības galvas. Un kas no tā? Attiecībā par sindikātiem - uz šī āķa valdība jau sen ir, un grūti spriest, kura, ja vispār kāda, vēl noripināta galva, ļautu no šī āķa bez problēmām tik drīz vairs tikt vaļā. JD 

Nu, nu, Rimšēvičs jau ir valdībā?! Bez valdības akcepta, protams, neiztikt, bet Rimšēvičs spēj būt ļooooti pārliecinošs, ja vēlas. TAs gan nenozīmē, ka viņš būtu jāvaino pie kaut kā. Ja nu vienīgi par to, ka ir par daudz labticīgs un par maz rēķinās ar masu psiholoģiju un praktiskajiem biznesa principiem. Te nekas nenotiek kā grāmatās. Krūmane šobrīd visai neglīti kažoku izgriezusi vēkšpēdus, vajadzēja minēt argumentus, kādēļ no visiem scenārijiem tajā brīdī tika izvēlēts šis, lēmums tomēr tika pieņemts visiem kopīgi apspriežoties. Ja naudas aizplūdes būtu bremzējušās pēc pirmajām panikas dienām, tad visi (arīdzen Krūmane) lepotos, ka pieņēmuši tādu lēmumu un tieši šī ierobežojumu neuzlikšana ir bijusi veiksmes formula, lai klienti nomierinātos. Galu galā bija jau pārdzīvotas vairākas devalvācijas epopejas, varēja cerēt, ka cilvēkiem ir apnicis kāpt uz grābekļiem. Bet mēs tomēr esam zemnieku tauta, varbūt, ka tieši tas mūs nekļūdīgi un gluži vai hipnotiski ved grābekļu virzienā. Vajadzētu mainīt latvju tautasdziesmu no "Bēdu, manu lielu bēdu, es par bēdu nebēdāj. Liku bēdu zem akmeņa, pāri gāju dziedādam' " uz "Bēdu, manu lielu bēdu, es par bēdu priecājos. Kāpu tieši uz grābekļa, ņēmu bēdu rociņās". 

Paldies. Par atbildi un ka strādājiet. Ja katru dienu kopš septembra beigām līdz pat 8. oktobrim ieskaitot noguldījumi aizplūda, ar 2007. vai vienalga kura gada skaitļiem nevar pamatot frāzi, ka "šobrīd" noguldījumu apjoms - "viņš nekrīt, viņš pieaug". Par FKTK pārstāvi - labi, var būt, ka tā ir tikai mana iracionāla (neizskaidrojama) nepatika pret nepazīstamu cilvēku. Ja valdība jau sen ir juridiski atbildīga par sindikātkredītu atgriešanu, tad laikam vairs nav īsti par ko strīdēties. Skumji. 

Paturpināsim tēmu. Visu laiku tiek kladzināts, ka pašreiz notiekošais ir trekno gadu sekas. Taču nekādas acīmredzamas sasaistes ar treknajiem gadiem nav, ja uzskatām, ka valdība tomēr nav uzņēmusies juridisku atbildību par sindikātu kredītiem. Jo ja ne citādi, treknie gadi ir palielinājuši piedāvājumu daudzām lietām, visupirms nekustamajam īpašumam, par ko katrs piedāvājuma puses ekonomists priecātos. Protams, viss kļūst tieši pretējs, ja valdība juridisku atbildību par privātbanku sindikātu kredītiem ir uzņēmusies. 

problēma ir tā ka valdība var strādāt cik grib, bet es kā pilsonis tai neticu, ka tā strādā tautas labā. un tādu kā es ir ļoti daudz. Tā ir sociāla krīze un tas šai ekanomikas situācijā ir daudz svarīgāk. 

Piekrītu "nu tā" komentāram. Kamēr tautai nebūs skaidri valdības mērķi un instrumenti ar kuriem tā grib panākt vēlamo rezultātu, tikmēr tauta tai neuzticēsies. Godmaņtēva klusēšana ir vēltrakāka nekā Slaktera finanšu sfēras pārzināšana, jo tauta tiek tuŗēta mucā un barota caur spundi lai nezinātu kas ir paveikts un kas nē. Ar šo gribēju pateikt, ka valdībai vajadzētu runāt un izstrādātos plānus paust tautai, nevis banāli atbildēt: "Tad Jūs redzēsiet! Mēs Jums neko neteiksim." 

Zose, piedāvājuma puses ekonomists vairāk priecātos, ja straujāki tempi būtu apstrādes rūpniecībai nevis NĪ, jo investīcijas (pieprasījuma puses komponente) dalās produktīvajās (tehnoloģijas, kravas automašīnas utt) un neproduktīvajās (mājokļi), ja visa aizņemtie līdzekļi masveidā tiek ieguldīti neproduktīvajās investīcijās, tad tur turpmākus ienākumus nevar gaidīt, ja vien nesāk villas andelēt vai masveidā izīrēt nerezidentiem (vai mēs to gribam?). Un kā tad ekonomists atmaksās parādus un tā apkalpošanas izmaksas? Valdība netiks pie aizņēmuma, ja neuzņemsies atbildību par banku. elementāri, Mendelson, pretējā gadījumā vlsts kase būs tukša. Māris - Ko tad Godmaņpaps var pateikt, ja lēmumi nav vēl sadīlēti ar valdību un Saeimu. Hmmm, kāpēc es te allaž pūlos ar putām uz lūpām.. tfu.. tulznām uz pirkstiem, ja redakcija man nekad neko neatbild un nekomentē? (uzmet lūpu pār plecu):( 

Ja veelaties, lai redakcija jums atbildeetu, tad neizsakiet viedokli, bet tieshi pakritizeejiet Dombura kungu, uzreiz buus reakcija un juusu puulini tiks noveerteeti. :) 

Man prieks, ka beidzot ir redama kopaina par notiekošo. JD ir godam pastrādājis, paldies viņam par to. (Svētdienā sēdējis un strādājis...) :) 

:))) paldies, es apmēram tā arī sapratu, kamēr nepateiks, ka deguns šķībs vai brilles noķēpātas, tikām nerunās. Valdībai pārmet nekomunicēšanu ar tautu, bet pati redakcija izlien no savas alas tikai pie tiešiem uzbraucieniem un arī to dara reti. Žēl, te varēja būt laba vieta kvalitatīviem disputiem. Delfi nav piemēroti, pārāk daudz bezsaturīgu komentāru, Dienā tāpat. 

Cik naudiņas jau ir iepludināts neglābjami slīkstošajā Parex bankā ( varētu būt ap miljardu)cik vēl vajadzēs un vai mēs to beigās pavilksim?