3.decembra debatēs „Kas notiek Latvijā?” Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane pirmo reizi plašsaziņas līdzekļiem atklāja, ka komisijas padome jau 7.novembrī, tātad dienu pirms valdības lēmuma par „Parex bankas” akciju kontrolpaketes pārņemšanu, bija pieņēmusi lēmumu par saistību izpildes ierobežojumiem bankā – šādi ierobežojumi reāli tika noteikti tikai šonedēļ. I.Krūmane skaidroja, ka pirms mēneša tas netika izdarīts, jo komisija nav tiesīga šo lēmumu pieņemt viena, bet valdība izlēma ierobežojumus nenoteikt. I.Krūmane arī atklāja, ka FKTK viedoklis par akciju pārņemšanu bija tāds, ka 51% akciju pārņemšana valdībai nedod rīcības brīvību pieņemt restrukturizācijas lēmumus, kam vajadzīga 75% akciju kontrole.
Partijas „Jaunais laiks” Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis „Parex bankas” glābšanas procesā saredzēja trīs lielas kļūdas. Kā pirmo kļūdu viņš nosauca to, ka Latvijā neievēroja principu – vispirms par palīdzību finanšu iestādēm jābūt noteikumiem un tikai tad rīcībai, kam gan iebilda finanšu ministrs Atis Slakteris, uzsverot, ka viss ir izdarīts likumīgi. Otrā kļūda Dz.Zaķa vērtējumā bija valdības komunikācija ar sabiedrību, kas atstājusi daudzus būtiskus, bet neatbildētus jautājumus. Savukārt trešo kļūdu viņš saistīja ar premjera Ivara Godmaņa teikto par bankas slēgšanu. Bet Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte kā viskļūmīgāko paziņojumu Latvijā novērtēja paziņojumu, ka mēs bankām nepalīdzēsim, kamēr citas Eiropas valstis lēma par atbalstu banku sektoram.
I.Godmanis pauda pārliecību, ka valdībai nevar pārmest nekonsekvenci un atkārtoti uzsvēra, ka tas nav svarīgi, ka valdībai nebija plāna, pie kādu nosacījumu neizpildes tā pārņems 85% „Parex bankas” akciju. Kā „absolūti pareizu” valdības rīcību novērtēja arī Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons, kurš, salīdzinot „Parex bankas” gadījumu ar citu Eiropas banku likteni, secināja, ka Latvijā notika „kaut kas absolūti negaidīts”, ko valdība nevarēja paredzēt.