Lai gan nu jau lielākā daļa jautājumu ap „Parex banku” medijos saistās ar turpmāko bankas vadību, atbalsta nosacījumiem un pārdošanas plāniem, lai spriestu par nākotni, nepieciešama skaidrība par pagātni un pašreizējo situāciju bankā. Vēl arvien ir virkne neatbildētu jautājumu par „Parex bankas” likviditātes it kā strauji pienākušo problēmu iemesliem – saistībā ar bankas vērtspapīru portfeli, noguldītāju rīcību, kredītiem un, protams, bankas vadības darbību. Saistībā ar to ir arī jautājumi par bankas uzraugu rīcību un vērtējumiem, uz ko balstoties Latvijas premjers vēl tikai pirms mēneša paziņoja, ka Latvijas bankas ir „miera osta”, kā arī par valsts riskiem atbalsta procesā.

Tas, vai politiķi un amatpersonas nezināja un nespēja prognozēt, kas notiks, vai arī publiski neteica, ir vēl viens būtisks jautājumu virziens. Kopš otrdienas vairāk atklātības beidzot ir par valdības lēmumu tapšanu pagājušajā nedēļā, jo atslepenoti un Ministru kabineta mājaslapā publicēti valdības 3. un 4. novembra sēžu protokoli sadaļā par banku jautājumiem. Tie atklāj, ka jau pagājušajā pirmdienā valdība pilnvarojusi „finanšu ministru kopīgi ar Latvijas Banku un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju organizēt un piedalīties sarunās ar a/s "Parex banka", kas saistītas ar Latvijas valsts piedalīšanos bankas kapitāla bāzes nostiprināšanā”. Savukārt otrdien valdība lēmusi jau par konkrētiem nosacījumiem vienošanās slēgšanai ar „Parex bankas” akcionāriem. Faktiski tas nozīmē, ka valdība pagājušās nedēļas vidū vairākas dienas meloja sabiedrībai, ka notiek tikai valsts atbalsta mehānisma veidošana banku sistēmai, jo „Parex bankas” glābšanas plāns tika realizēts jau visu nedēļu, tas nebija ārkārtas jautājums tikai sestdienas valdības sēdē. Uz šī fona vēl jo rūpīgāk ir analizējami valdības un „Parex bankas” akcionāru darījuma nosacījumi, pārņemšanas un vadības nomaiņas process, lai varētu spriest, ar kādu atbalsta apjomu no valsts resursiem ir jārēķinās un kāda ir turpmākā valdības stratēģija bankas pārvaldīšanā.

Tikmēr sistēmiskā atbalsta mehānisms banku sistēmai vēl arvien ir līdz galam nedefinēts jautājums – solītie grozījumi likumā, kas reglamentētu valsts galvojumu piešķiršanu, vēl arvien ir projekts, valdības plānotais „Banku pārņemšanas likums” pat nav izlasāma projekta stadijā. Turklāt, ņemot vērā, ka „Parex bankas” pārņemšanas process jau notiek, nākas secināt, ka atbalsta un pārņemšanas reglamentācija būs jāpielāgo pirmajam jau notikušajam precedentam. Tiesa gan, galvojumu jomā ir vēl viens, ne mazāk diskutabls precedents – valdības galvojums „Liepājas metalurgam”, kas rada vēl virkni jautājumu par valsts atbalsta mehānismiem un resursiem uzņēmējdarbībai ekonomiskās krīzes laikā.

Runājot par atbalsta iespējām, plānu un versiju līmenī tiek pieminēti gan kredītu programma „Hipotēku un zemes bankā”, kam valsts piešķir vēl vienu galvojumu, gan Eiropas struktūrfondu līdzekļi, kuru līdzfinansējumam valdība tikko aizņēmusies pusmiljardu eiro, gan Latvijas Bankas nosacījumu maiņa banku sektoram, kas atbrīvotu līdzekļus, kas ir komercbanku rīcībā. Tomēr visu šo pozīciju kopums, līdz ar ieguldāmajiem un galvojamajiem līdzekļiem „Parex bankā”, rada tādu kopsummu, kas liek izvirzīt virkni jautājumu par kopējiem valsts finanšu resursiem un kopējām saistībām. Jo īpaši – kontekstā ar budžeta ieņēmumu samazināšanos un valsts budžeta deficītu, kas arī ir jāfinansē ar aizņēmumiem tāpat kā līdzšinējais valsts ārējais parāds. Tas liek vēlreiz atgriezties gan pie budžeta izdevumu pārskatīšanas, gan pie vēl viena nu jau publiskajā telpā regulāri pieminama jautājuma – par atbalstu Latvijai starptautiskajās finanšu institūcijās.

Piedalīties raidījumā aicināti: Ministru prezidents, Latvijas Bankas prezidents, finanšu ministrs, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadība, „Hipotēku un zemes bankas” valdes priekšsēdētājs, „Parex bankas” līdzšinējais prezidents.