Par ēnu ekonomikas ciparu atšķirībām. IKP var aprēķināt ar trim metodēm: ražošanas, izlietojuma un ienākumu. Tieši tāpat kā pašu IKP, tā arī ēnu ekonomikas īpatsvaru var aprēķināt pēc šīm trim metodēm, novērtējot atsevisķi šo triju formulu komponentes un nenovērtēto daļu tajās. Katrai metodei būs cits ēnu ekonomikas īpatsvars IKP. Latvijā, līdzīgi kā citās Baltijas valstīs un lielā daļā Eiropas valstu, kā precīzākā metode ir atzīta IKP ražošanas puse. Tieši pēc šīs metodes nenovērtētā daļa ir tie 11%, paši uzņēmēji labāk mācēs paskaidrot kā viņi mēdz kompensēt šo algu daļu, piemēram, norakstot materiālos izdevumus, ja nav arī ēnu ienākumu. Otra precīzākā ir izlietojuma (Skandināvijas valstīs tieši šī metode ir precīzāka). Bet vislielākā ēnu daļa Latvijā parādās ienākumu pusē (šī metode skaitās precizāka ASV spēcīgās ienākumu deklarāciju sistēmas dēļ), kur tā iespējams ir divreiz augstāka aplokšņu algu rezultātā. Reizēm mēdz samest visas šīs metodes kopējā katlā un iegūt kopējo līmeni raksturojošu rādītāju starptautiskai salīdzināšanai, bet tad jāpatur prātā, ka tā ir tikai nosacīta attiecība un tas nenozīmē, ka, piemēram, 60% iekš IKP iztrūkst. Diemžēl Raita Karnīte atkal jau izceļas ar nekompetentiem izteikumiem, savukārt Dacei Tomasei skaidrojumus arī vaicāt ir nelietderīgi, viņa ir tikai neveiksmīga dekorācija. Vēl jāuzmanās pa tiešo lietot salīdzinājumus 30% aplokšņu algas pret kopēju adrbinieku atalgojumu, tas nebūt nav 30% pret IKP, jo darbinieku atalgojums veido tikai 49% (2007) no IKP, vēl ir arī citas komponentes: pamatkapitāla patēriņš jebšu amortizācija, neto ienesa (peļņa, neskaitot īpašuma ienākumus/zaudējumus), jauktais kopieņēmums, tajā skaitā tādas komponentes, kuras nemēdz pieminēt standarta formulās makroekonomikā, piemēram, nosacītās īres maksas - cipars, kurš tiek aprēķināts tīri priekš starptautiskas salīdzināmības un reāli ekonomikā nemaz neparādās. Tas arī nevar tikt izmantots makrobāzei, jo nodokļus nepaģēr. Vēl ir pašražotā produkcija, kas ir iekš IKP, bet uz ko nodokļi neattiecas. Avārdsakot, ar aprēķiniem labāk lai nodarbojas speciālisti, bet kaut kādi primitīvi "es nepiekrītu, man liekas, ka tur ir 30%" var tikai nepamatoti šūmēt cilvēkus attiecībā pret "oficiālās statistikas" nepatiesumu. 

Enu ekonomika un aploksnu algas liela mera ir iemesls ari kapec patstavigi dzirdam skolotaju un arstu vaidus, kamer latvija ka alkapones laika neliks kurki pa nodoklu nemaksaanu nekas nemainisies. Nevar viens maksat nodoklus viens nemaksat un abi dzivot labi:)) 

Kaads nodoklu maksaashanai vai nemaksaashanai sakars ar skolotaajiem vai aarstiem, ja par sho naudu cel nefunkcionaalu biblioteeku un visaadi citaadi kengaajas ar to? Ja skolotaaji vai aarsti buutu prioritaate, tad domaatu kaa pateikt nee kaadaam citaam investiicijaam, lai investeetu muusu cilveekos. 

man ir skaidrs ,ka viglak ir klupt uznemejiem ,ka vini parak daudz nopelna un palielinat vel nodoklus,bet ir gruti iekaset visus nodoklus ,jo tad ir vidam jastrada. Biznesa vide augstaka polotaza skaitas ne tas ka tu izveido pelnosu uznemumu,bet augstaka pilotaza dabur pvn no valsts tikai ar papira darbu.viss notik ar amatpersonu piesegsanu jo citadi tas neplauktu jau 15 gadus .Parastas analizes rezultata var to konstatet salidzinot lidzigus uznemumus.Un tad nebus ,ka apgrozijums ir 3 milj.,bet pelnas nav.Kad saks stradat vid iekasejot nodolkus,nevis vakt atskaites.Laikam janoiet lidz punktam kad nebus ko est ,tad saksim stradat. 

man ir skaidrs ,ka viglak ir klupt uznemejiem ,ka vini parak daudz nopelna un palielinat vel nodoklus,bet ir gruti iekaset visus nodoklus ,jo tad ir vidam jastrada. Biznesa vide augstaka polotaza skaitas ne tas ka tu izveido pelnosu uznemumu,bet augstaka pilotaza dabur pvn no valsts tikai ar papira darbu.viss notik ar amatpersonu piesegsanu jo citadi tas neplauktu jau 15 gadus .Parastas analizes rezultata var to konstatet salidzinot lidzigus uznemumus.Un tad nebus ,ka apgrozijums ir 3 milj.,bet pelnas nav.Kad saks stradat vid iekasejot nodolkus,nevis vakt atskaites.Laikam janoiet lidz punktam kad nebus ko est ,tad saksim stradat. 

Žēl, ka jautājumā par to, kādam jābūt 2009. gada budžeta vadmotīvam, nav iespējams izteikt viedokli gadījumiem, ja neviena no piedavātajām atbildēm neder. Savu viedokli gan esmu izteicis blogā diena.lv portālā.