Skatijos.Japiekrit M.Grinblatam,ar kompetenci bija pilnigi neparliecinosi. Netika analizeti budzeta ienemumu avoti pa problemu grupam. Nu nav jau ka uz slidkalnina,hop un visi uz dibena. Ka isti grupejas neveiksmju grafiskais attels.Kuri ir jau bedre,kuri rapo pa kanti,kuri vero un smin barda ? Un tad,kas tie pa EIROPAS aizliegumu sarakstiem ?Ko isti Latvija nedrikst darit ?Bet varbut tikai ar siem vardiem piesedz dazu profitu ?Kur var izlasit ES aizliegumus Latvijai ?
Otrais,Kas ta pa valsts nepamatoto darbibu biznesa ?Valstij uznemejdarbibas joma nu galigi neka vairs nav,Lursoft datu baze neko tadu nerada. Nedrikst jaukt valsts lomu ekonomikas organizacija un menedzmenta ar valsts uznemumiem biznesa.Vai te nebaz viena kulite razojoso uznemejdarbibu ar uz un no budzeta bazes darbojosajam skolam,izglitibu,dalu medicinas. Ja seko vacu terminologijai tad par budzeta lidzekliem darbojosas nozares nodrosina atrazosanas visparejo nosacijumu izpildi un valsts te ir tikai ka "referi",tiesnesis futbola laukuma ar svilpi. Bet,ja ar svilpi,tad pec kadiem noteikumiem svilpj?
Tresais,ko nozime sildit ekonomiku ?Latvija ir klasiska pakalojumu ekonomikas zeme,to IKP 75 %.Bet pakalpojumu ekonomikas sturakmens ir paterins,ieksejais paterins.Vai jasilda paterins ? Tad visa si jezga par jostu savilksanu ir tikai daleji pareiza,jo savilksanas ekonomiskais saturs ir cits,proti,parvaldibas izmaksu optimizacija.Visam citam valdibas un parlamenta kustibam ir jabut verstam uz otru pusi,uz paterina stimulesanu,jo tikai ta var nodrosinat nodoklu ienakumu bazi. Amerikani,kad sakas pakalpojumu ekonomikas laiki,skaidroja to ta,nu ta ir ekonomika kad kaimins kaiminam cep steiku.Neaizliedziet,tikai nobremzejiet so savstrarpejo pakalpojumu virteni un viss bus cupa.
Kārlis L. sauc diezgan lielus ciparus, kuri it ka ir pieejami uzņēmējiem, patiesībā varētu uztaisīt vienu realitātes eksperimentu un reāli paņemt pāris uzņēmumus un pāris idejas, un tad censties apskatīties cik tad no visiem n-miljonu latiem būs pieejami, lai realizētu konkrētās idejas, baidos, ka vairākumā gadījumu būs atbildes par kaut kādiem MK papīriem, kas vēl nav sakārtoti un tāpēc piekāpiet vēlāk... Un vēl kas, nav īsti saprotams, kāpēc programmas par kultūrvēsturisko pieminekļu restaurāciju vai veloceliņiem (kas arī, protams, ir laba lieta) tiek pieņemtas savlaicīgi, bet piemēram, atbalsts uzņēmējiem jaunu eksporta tigu apgūšanai kaut kā kavējas...??? Dīvainas prioritātes it sevišķi pašreizējos apstākļos...
Man visvairaak patika, ka laukos iekaseetais kadastraalais nodoklis ir tik mazs, ka taa administreeshanai nem naudu no riigaa, juurmalaa iekaseetaa. Taatad tiek subsideeta nodoklu ievaakshana!!! Leishkalna kungs, atlaizham to nodokli cilveekiem un atlaizham shaa nodokla iekaseetaajus!!! Dubults ieguvums.
Latvijas eksports (II): kam noder necaurspīdīga statistika? 09.02.2010. Kaimiņvalstīs prakse atšķirīga – lieks slogs vai noderīga informācija valstij
Latvijas eksports: vai pieaugums uz reeksporta rēķina? 08.02.2010. Valsts statistika, iespējams, ļauj izdarīt nepamatoti optimistiskus secinājumus
Vai eksporta atbalstu Latvijā var un vajag „outsorcēt”? 27.03.2009. Aizrobežu pieredzi ar uzņēmēju organizāciju dalību pie mums nesteidz īstenot
Ministriju „zirnekļu cīņas” par eksporta atbalstu 09.02.2009. Ārlietu ministrija pret Ekonomikas resoru: priekšlikuma par apvienošanu nebija
LIAA samazina pārstāvniecības. Kā veicinām eksportu? 01.02.2009. Par “jaunajiem risinājumiem” ministrijās nevar vienoties ilgāk nekā gadu
Eksporta apdrošināšana – tikai šāgada vidū? 16.01.2009. Ministrs solīja: aprīlī – „sāks strādāt šogad”, novembrī – „gatavo palaišanai”
Dalibnieki