No ASV līdz Kazahstānai: vai nav efektivitātes?

LIAA uzsākusi divu no divpadsmit ekonomisko pārstāvniecību slēgšanu – ASV un Kazahstānā. Vēl četrās pārstāvniecībās no darba tiek atlaisti darbinieki. Kad 28.janvāra KNL debatēs tika norādīts uz šo situāciju, LIAA pārraugs ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards skaidroja, ka ministrija piedāvā “jaunus risinājumus” – vajadzētu apvienot tās funkcijas, ko veic ĀM ekonomiskie diplomāti, ar tām, ko veic LIAA ekonomiskie pārstāvji. “Kāds mums ir finansējums, tāds mums tas ir, jā. Mums tas ir jāizmanto pēc iespējas lietderīgāk,” teica K.Gerhards.

Tomēr trūkst argumentu, kas liecinātu, ka šis samazinājums ir lietderīgākais gan LIAA, gan visā ekonomikas resora budžetos. LIAA šāgada budžets ir 9 miljoni latu, bet izdevumi pārstāvniecībām tiek samazināti no 1,17 miljoniem latu pagājušajā gadā uz 942 tūkstošiem latu šogad, tātad par apmēram 19% . Tas ir gandrīz identiski ar 2007.gada budžetu un toreizējo pārstāvniecību skaitu. EM Ārējo ekonomisko attiecību un tirdzniecības politikas departamenta direktors Gatis Ābele apgalvo, ka ministrijā LIAA budžets vēl tiek vētīts, taču pagaidām nav izdevies rast pārliecību, ka aģentūrai būtu bijusi iespēja samazināt citas budžeta pozīcijas un atstāt pārstāvniecībām domāto naudu. “Bet vēl turpinām vērtēt,” apgalvo G.Ābele.

Ministrijas pārstāvis gan nerunā par šī finansējuma potenciālo atdevi, salīdzinot ar citām budžeta pozīcijām. Tiesa gan, arī LIAA pārstāvniecību efektivitāte nav vienāda, tomēr par samazinājuma izvēli paliek atklāti jautājumi. Lēmums par LIAA pārstāvniecību slēgšanu ASV un Kazahstānā it kā pieņemts pēc efektivitātes izvērtēšanas, tomēr tas neatbilst pērn veiktajam efektivitātes izvērtējumam, uz kā balstīts EM informatīvais ziņojums. ASV pārstāvniecības rezultāti tiešām bija salīdzinoši sliktākie – no 2005. līdz 2007.gadam Latvijas kopējais preču eksports uz valstīm, kurās atrodas LIAA pārstāvniecības, pieauga par 18%, tikmēr eksports uz ASV samazinājās par 16%, kas ir sliktākais rādītājs starp divpadsmit valstīm ar LIAA pārstāvniecībām.

EM gan atzīst, ka daļēji tas skaidrojams ar objektīviem faktoriem, proti, dolāra kursa kritumu, taču “eksporta kritums norāda arī uz LIAA pārstāvniecību darbības efektivitātes nepietiekamību”. Taču salīdzinoši slikti eksporta rādītāji bija arī citās valstīs, bet eksports uz Kazahstānu pieauga par 56%, kas bija augstākais rādītājs starp 12 valstīm.

G.Ābele atzīst, ka eksporta pieaugumu var ietekmēt virkne objektīvu iemeslu, taču “projektu skaitu un konsultācijas uzņēmējiem jau var vērtēt”. LIAA pārstāvniecībā ASV apstrādāto eksporta projektu skaits vidēji uz vienu darbinieku bija tikai 4,3 – zemākais rādītājs, izņemot Poliju, kur pārstāvniecība tika atvērta tikai pirms gada. Daudz labāki rādītāji ir gan Kazahstānā (12 projekti), gan Francijā (13,5 projekti), gan Zviedrijā (14 projekti), kur arī tiek realizēta darbinieku skaita samazināšana, lai gan Zviedrija ilggadēji ir būtisks Latvijas eksporta tirgus.

KNL redakcija ir saņēmusi neapmierinātības pilnas atsauksmes no vairākiem uzņēmējiem, kas piedalījušies ārējo tirgu apgūšanā ar un bez LIAA pārstāvniecību atbalsta un kuri pauž pārliecību, ka pārstāvniecību slēgšana vai samazināšana, un valstu izvēle šajā procesā, apgrūtinās apgūt Latvijai potenciālus eksporta tirgus.

“Jaunie risinājumi” – vārdos un strīdos, nevis darbos

Vai KNL debatēs teiktais par “jauniem risinājumiem” sadarbībā starp EM un ĀM varētu problēmas novērst? Izrādās, šobrīd uz to cerēt nav nekāda pamata, turklāt šie risinājumi nebūt nav tik jauni. Kā atzīst G.Ābele, ministrijā par ĀM ekonomisko diplomātu un LIAA ekonomisko pārstāvju apvienošanu domāts jau pirms krīzes, turklāt nevis tāpēc, lai ar mazāku darbinieku skaitu varētu nodrošināt tās pašas funkcijas, bet tāpēc, lai esošā budžeta ietvaros nodrošinātu ekonomiskās pārstāvniecības vairāk valstīs. Piemēram, jau minētajā ziņojumā neefektīvo ASV pārstāvniecību nebūt neiesaka likvidēt, bet gan pārvietot no Vašingtonas uz Sanhosē, kas ir ekonomiski aktīvāks ASV reģions. Tāpat secināts, ka būtu jāatver LIAA pārstāvniecības Lietuvā, Igaunijā, Ukrainā, Baltkrievijā un Ķīnā.

ĀM un LIAA darbinieku resursus EM vēlas apvienot, jo šobrīd viņi veic līdzīgas funkcijas, taču katrs ir pakļauts savai ministrijai un savā starpā maz komunicē, bet funkcijas, piemēram, vienam diplomātam un diviem LIAA pārstāvjiem pārklājas. Vienlaikus problēma ir diplomātu rotācija, jo ekonomisko jautājumu diplomāts savā amatā parasti pavada tikai trīs gadus. “Runājot par eksporta veicināšanu, tāda sistēma neder, jo mums nav vajadzīgs politologs ar lielu apņemšanos veicināt eksportu. Šobrīd eksportētājiem mazāk ir vajadzīgs politiskais lobijs, bet palīdzība praktiskākās biznesa lietās,” tā uzskata EM departamenta vadītājs.

EM un ĀM komunikācija par iespējamu ekonomisko pārstāvju apvienošanu esot notikusi jau kopš aizpagājušā gada, taču bez rezultātiem. Ekonomikas ministrijā uzskata, ka ārlietu resorā ir iebildumi pret jebkādu idejas tālāku virzību. Kādi ir ĀM iebildumi pret darbinieku apvienošanas scenāriju, KNL pagaidām nav izdevies uzzināt, jo ministrijā divas dienas pēc debatēm televīzijā nespēja komentēt šī resora pieminēšanu – ar atrunu, ka šajā jautājumā kompetentā ĀM speciāliste atrodas komandējumā.

Atklāts un neatbildēts dažādos resoros paliek arī jautājums, kad, ja vispār, varētu tikt realizēta Latvijas Bankas prezidenta ierosme par aiz robežas strādājošo atalgojuma sasaisti ar biznesa rezultātiem. Iespējams, šādā kontekstā izrādītos, ka valsts budžets ir tikai ieguvējs un nekāda izdevumu samazināšana, varbūt pat tik liela budžeta līdzdalība kā līdz šim vispār nav nepieciešama. Viena no versijām, kas arī savulaik izskanējusi, ir šo funkciju nodošana nevalstiskā sektora rokās. Taču arī šo versiju būtiska un neatliekama izstrāde nav jūtama visu to politiķu darbos, kuri vārdos runā par nepieciešamību nekavējoties veicināt eksportu.

Video: „Sabiedrība citai politikai” ekonomikas un finanšu darba grupas vadītājs Egons Liepiņš, ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards („Tēvzemei un brīvībai”/LNNK), Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende un Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs par eksporta atbalstu, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecību slēgšanu, sadarbību ar  Ārlietu ministriju un izmaiņām aizrobežu pārstāvju atalgojuma noteikšanā. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 28.01.2009.)

“Informatīvais ziņojums par Latvijas Investīciju un attīstības Aģentūras un Tūrisma attīstības valsts aģentūras pārstāvniecību darbības efektivitāti”

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras izdevumi pārstāvniecībām (latos)