Katrā valstī – atšķirīga sistēma

Iepriekšējais ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards jau pirms diviem mēnešiem „Kas notiek Latvijā?” debatēs runāja par risinājumiem, kā mazāka budžeta apstākļos valsts varētu efektīvāk veicināt eksportu – apvienojot LIAA ekonomisko pārstāvju tīklu ar Ārlietu ministrijas ekonomiskajiem diplomātiem. Kamēr LIAA darbībā pēdējos mēnešos efektivizēšana saistīta ar pārstāvniecību slēgšanu ārzemēs, abas ministrijas par tuvāku sadarbību nav vienojušās, lai gan šī jautājuma aktualitāte arvien pieaug.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas pērn pasūtīto pētījumu, mūsu kaimiņvalstis eksporta veicināšanu īsteno līdzīgi, tomēr dažādās valstīs ir atšķirīgas pieredzes. Igaunijā bez Ekonomikas un sakaru ministrijas ārējās tirdzniecības politikā ir iesaistīta arī Ārlietu ministrija un Finanšu ministrija. Arī Lietuvā par tirdzniecības politiku atbildīgā Ekonomikas ministrija starptautiskās tirdzniecības jautājumos sadarbojas ar Ārlietu ministriju. Tomēr Lietuvas komercatašeju darbību ārvalstīs nevada ārlietu, bet ekonomikas resors, kura pārraudzībā darbojas arī Lietuvas Attīstības aģentūra, galvenā eksporta veicināšanas institūcija. Lietuvas Attīstības aģentūrai, analogs mūsu LIAA, ārvalstīs ir mazāk pārstāvniecību nekā Latvijai. Vairāk pārstāvniecību nav arī Igaunijas aģentūrai „Enterprise Estonia”, kuras pārziņā, līdzīgi kā LIAA, ir eksporta atbalsta programmu īstenošana, ES struktūrfondu apguve, valsts atbalsta programmas uzņēmējiem un ārvalstu investīciju piesaiste.

Dānijā par eksporta veicināšanu galvenā atbildīgā institūcija ir Dānijas tirdzniecības padome, kas atrodas Ārlietu ministrijas pakļautībā. Zviedrijā par starptautiskās tirdzniecības politikas īstenošanu atbildīga ir tirdzniecības ministre, kas pakļauta ārlietu resoram, kura pakļautībā atrodas arī Zviedrijas Tirdzniecības padome, daļēji valsts un daļēji privātā īpašumā esoša institūcija, kam ir centrālā loma eksporta veicināšanā.

Somijā un Austrijā toni nosaka privātstruktūras

LIAA 27.februārī slēdza divas no divpadsmit ekonomiskajām pārstāvniecībām – Kazahstānā un ASV, un, lai arī tika solīts to nedarīt, pārstāvniecībā Zviedrijā, kas ir viena no Latvijas stabiliem ekonomiskiem partneriem, no diviem darbiniekiem ir palicis viens. Turklāt, kā brīdina LIAA, ir ļoti iespējams, ka tuvākajā laikā tiks likvidētas „otro cilvēku” amata vietas arī citās pārstāvniecībās.

LTRK savos līdzšinējos plānos Latvijas ekonomikas stimulēšanai ietvēra priekšlikumu ne tikai apvienot EM un ĀM pakļautībā esošās eksporta veicināšanas funkcijas, bet arī, „kur iespējams”, to „outsorcēt” jeb nodot ārpakalpojumā privātajam un nevalstiskajam sektoram.

Šāda prakse jau ir vairākās valstīs. „Finpro” ir Somijas galvenā nacionālā tirdzniecības veicināšanas organizācija, kurā ietilpst apmēram 550 uzņēmēji, kompānijas un galvenie nozaru lobisti. Valdība piedalās „Finpro” finansēšanā, piešķirot 60% no finansējuma. 37% ir ieņēmumi no pakalpojumiem, 3% - biedru maksa. Austrijā darbojas Federālā Ekonomikas Kamera, kas saskaņā ar likumu un vienošanos ar Ārlietu ministriju noteikta kā Austrijas ekonomisko interešu pārstāvis ārzemēs. Šajā kamerā biedru ir daudzkārt vairāk nekā „Finpro”, 300 tūkstoši, jo piederība Kamerai ir obligāta katram Austrijas uzņēmumam. Algas kameras darbiniekiem, kuri nodarbojas ar eksporta veicināšanu, tiek maksātas no Kameras biedru ieguldījumiem, kā arī kamera sadarbojas ar Ekonomikas ministriju dažādās eksportu veicinošās aktivitātēs.

Nevienā no šīm organizācijām gan netiek izmantota motivācijas sistēma, kurā darbinieku atalgojums ir tieši saistīts ar uzņēmumu noslēgtajiem līgumiem vai citiem rezultātiem, uz ko eksperti ir aicinājuši Latvijā. „Finpro” darbiniekiem par labu sniegumu, ko novērtējuši priekšnieki, ir iespēja papildus fiksētajam atalgojumam iegūt bonusu, kas var sasniegt divu algu apmēru, taču parasti ir apmēram vienas algas lielumā. Arī Austrijas organizācijā atalgojums ir fiksēts un, lai gan bonusi par speciāliem sasniegumiem ir iespējami, tie tiek izmaksāti tikai īpašos gadījumos. Kameras pārstāvis Hervigs Palfingers KNL norādīja, ka kamera nevar novērtēt to, cik liels ir bijis tās ieguldījums austriešu kompāniju veiksmes stāstos, jo tās galvenais uzdevums ir savest kopā pareizos cilvēkus, kā biznesa partnerus, tā juristus, nepaliekot procesā no sākuma līdz beigām.

„Finpro” ārzemēs šobrīd ir 53 pārstāvniecības, austriešiem vairāk nekā 100 ar kopumā 450 līdz 500 darbiniekiem. Tiesa gan, abos gadījumos šie eksporta atbalsta mehānismi ir saistīti ar valsts iestādēm – austriešu vadītās pārstāvniecības oficiāli skaitās Austrijas vēstniecību daļa, veidojot vēstniecību Ekonomikas departamentus, tomēr pārstāvniecībām ir pašām jārūpējas par saviem birojiem. No „Finpro” pārstāvniecībām tikai maza daļa šobrīd atrodas vēstniecību telpās, bet ne uz valsts rēķina. Tomēr, kā atbildē KNL uzsvēra „Finpro” pārstāve Laine Sepo, organizācija cenšas strādāt ciešā sadarbībā ar diplomātiem, lai pilnībā izmantotu viņu kontaktus un dienesta stāvokli. Cieša sadarbība – tie ir vārdi, ko par Latvijas abu resoru eksporta veicinātājiem nedzird sakām.

LIAA funkcijas nodot kamerai vai tomēr nē?

Vēl nesen sarunā ar KNL LTRK valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende izteica versiju, ka visas LIAA pārstāvniecības varētu slēgt, bet to funkcijas varētu pildīt LTRK ar līdz pat divreiz mazāku finansējumu, daļu no ietaupītā piešķirot vēstniecībām. „Visās valstīs nav LIAA, bet visās valstīs ir tirdzniecības un rūpniecības kameras,” viņa teica.

Tomēr nu jau LTRK savu pozīciju mainījusi. Pēc sarunas ar Ekonomikas ministrijas un LIAA pārstāvjiem Ž.Jaunzeme-Grende spriež, ka „maksimāli ātri jāsadarbojas” un eksporta atbalsta koordinācijai tomēr jābūt valsts līmenī. „Tas ir kompromisa variants. Andris [Ozols – LIAA direktors] mani pārliecināja, ka ir kādas lietas, ko mēs nevaram izdarīt,” atzina LTRK vadītāja. Tuvākajā laikā tiek solīts publiski nākt klajā ar kopīgu priekšlikumu par izmaiņām. To sagaidot, der atcerēties, ka ir valstis, kurās eksporta atbalsta sistēmas funkcionē atšķirīgi, realizējot gan citādu atbildības sadali starp valsts resoriem, gan realizējot lielāku nevalstiskā sektora līdzdalību.

Eksporta veicināšanas sistēmu salīdzinājums dažādās Baltijas jūras valstīs

Pētījums „Par Latvijas uzņēmumu prioritātēm un galvenajām problēmām ārējā ekonomiskajā darbībā, eksporta veicināšanu un ārējās konkurētspējas paaugstināšanu”

LTRK Uzņēmēju plāns Latvijas ekonomikas stimulēšanai