19.09.2008.
Lāsma Rozenfelde
Godmanis: to vajag pensiju paaugstināšanai
Saeimas pirmajā lasījumā pieņemtie un turklāt par steidzamiem atzītie likuma grozījumi paredz izslēgt likuma pārejas noteikumu punktu, kas nosaka, ka no nākamā gada iemaksu likme fondēto pensiju shēmā jeb 2.pensiju līmenī ir ne mazāk kā 9% no sociālās apdrošināšanas iemaksām līdzšinējo 8% vietā. Līdz 2010.gadam iemaksu sadalījumu starp 1. un 2.pensiju līmeni bija paredzēts pakāpeniski izlīdzināt, proti, 10% katram līmenim, taču šobrīd šis plāns kļūst apšaubāms.
Ar ideju nākamgad iemaksu procentu 2.pensiju līmenī nepaaugstināt augustā nāca klajā premjers Ivars Godmanis, skaidrojot to primāri ar krīzes situāciju un to, ka nākamgad pensiju paaugstināšanai būs vajadzīgi ievērojami papildus līdzekļi. Likumprojekta anotācijā ir paskaidrots, ka likums ir vajadzīgs, lai 1.līmenī papildus iegūtos 42 miljonus latu varētu novirzīt pensiju izmaksu nodrošināšanai. Tiesa gan, šāgada budžetā un arī nākamā gada budžeta projektā arī bez šīm izmaiņām sociālā budžeta ieņēmumi jau ir ievērojami lielāki par izdevumiem. Savukārt strādājošajam, kura bruto alga ir, piemēram, 1000 lati mēnesī, izmaiņas nozīmēs to, ka 2009.gada laikā kopumā viņa iemaksas 2.pensiju līmenī būs par 120 latiem mazākas nekā tam būtu bijis jābūt. Protams, šī summa neradīs radikālas izmaiņas viņa nākotnes pensijā – ja vien izmaiņas tiešām būs spēkā tikai vienu gadu.
FKTK: mazināsies vēlme uzkrāt pensiju fondos
Pret izmaiņām iebilst Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), norādot pavisam citus argumentus. FKTK vēstulē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju lūdz izvērtēt, vai likumprojekta tālāka virzīšana ir nepieciešama un ieguvums no iemaksu likmes paaugstināšanas atlikšanas ir samērojams ar Latvijas iedzīvotāju ilgtermiņa interesēm. Kā vienu negatīvo izmaiņu aspektu FKTK min tiesiskās paļāvības principa neievērošanu un uzskata, ka „cilvēkiem zudīs uzticība pastāvošajam tiesiskajam ietvaram”, kā dēļ pēc tam var samazināties vēlme uzkrāt papildpensiju arī privātajos pensiju fondos. Tāpat FKTK uztraucas, ka Latvija zaudēs savu reputāciju kā valsts ar stabilu un ilgtspējīgu pensiju sistēmu. FKTK priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis intervijā „Kas notiek Latvijā?” (KNL) uzsvēra, ka 2.pensiju līmeņa dalībnieki nesaņems to, ar ko likums viņiem ļāva rēķināties. „Uz kāda pamata? Tāpēc, ka 40 miljoni budžetam vajadzīgi? Šie 40 miljoni – es nezinu, vai tiešām tā ir tāda cena, kas jāmaksā par to, ka mēs atkal parādam, ka nevaram noturēt kaut kādu stabilitāti.”
Pirms pensiju referenduma valdošā koalīcija aicināja iedzīvotājus negraut esošo pensiju sistēmu, tomēr tagad paši šo citu sistēmas daļu maina. Skaidrs, ka ideja par šīm izmaiņām neradās pēkšņi augustā, kad par to publiski ierunājās I.Godmanis, jo Saeimas komisija vēstules par šo likumprojektu bija izsūtījusi jau 1.jūlijā. Turklāt jau tagad vēl nepieņemtie likuma grozījumi ir iekļauti Finanšu ministrijas prezentācijā par nākamā gada budžeta projektu – šī iemaksu likmes saglabāšana 8% apmērā minēta kā viena no galvenajām likumdošanas izmaiņām, kas iekļauta prognozēs.
Komercbankas vai Valsts kase – cik bieži mainīt spēles noteikumus
2.pensiju līmeņa pārvaldītāji pērn nespēja nodrošināt šo resursu veiksmīgus ieguldījumus ar pieaugumu, un, atsaucoties uz to, vienlaikus ar iepriekšminēto iemaksu līmeņa iesaldēšanu premjers nāca klajā ar vēl vienu ierosmi – daļu 2.pensiju līmeņa fondu varētu atgriezt atpakaļ Valsts kases pārvaldībā. Šādus grozījumus Saeima vēl neskata, bet publiski no idejas neviens vēl nav arī skaidri atteicies. Daudzi ieguldījumu plāni šogad grimst vēl dziļākos mīnusos. Piemēram, „Hansa pensiju” ieguldījumu plāna „Dinamika” ienesīgums kopš gada sākuma ir mīnus 13,20%, un tieši šim plānam ir visvairāk dalībnieku – 339 tūkstoši iedzīvotāju. Tomēr FKTK vadība aizstāv privātos pārvaldītājus.
„Manuprāt, pēc kaujas tagad cīnīties, kad visi tirgi ir nokrituši un visi tagad ir gudri, tā ir diezgan bezjēdzīga debate, tāpēc ka tagad jau mēs tur visus varam pamācīt. Principā visi viņi ir uzbūvēti uz to, lai tiešām viņi vairāk pelnītu. Tas, ka mēs tur visi kopā varējām būt vairāk profesionāli, jā, piekrītu, varējām,” atzīst J.Brazovskis, taču arī uzsver, ka pie citas tirgus konjunktūras būtu pavisam citi rādītāji, un tad visi aplaudētu. FKTK priekšsēdētāja Irēna Krūmane intervijā KNL gan atzina, ka saistībā ar ieguldījumu plānu ienesīgumu šaubīgs ir jautājums par tirgus dalībnieku efektivitāti un administratīvajām izmaksām – par atalgojumiem, par telpu, par reklāmas izdevumiem utt. Plāna „Dinamika” 2008.gada 2.ceturkšņa ienākumu un izdevumu pārskatā redzams, ka arī laikā, kad plāns strādāja ar zaudējumiem, atlīdzība līdzekļu pārvaldītājam bija 870 tūkstoši latu, vēl 97 tūkstoši latu bija atlīdzība turētājbankai. SEB aktīvā plāna, kuram ir 158 tūkstoši dalībnieku un kura ienesīgums kopš gada sākuma arī ir bijis negatīvs, 2.ceturkšņa ienākumu un izdevumu pārskats rāda, ka atlīdzība līdzekļu pārvaldītājam ir bijusi 371 tūkstošu latu, bet atlīdzība turētājbankai 44 tūkstošu latu liela.
Tomēr arī šajā jautājumā FKTK līdzās pārvaldītāju efektivitātes jautājumam akcentē tiesiskās paļāvības principu. „Mēs te varam runāt, kā mēs ar attīstības aģentūru pievilināsim investorus. Bet, ja mēs ar ātrumu vienreiz divos gados mainīsim spēles noteikumus finanšu sektorā...” šaubās J.Brazovskis. FKTK priekšsēdētāja I.Krūmane arī prognozē – ja tiks veiktas šādas izmaiņas, valsti sagaidīs daudzi tiesvedības procesi.
Pat nerunājot par visnotaļ apšaubāmo praksi, kad izpildvara un likumdevēji ignorē finanšu un kapitāla tirgus uzraugu iebildes, jāsecina, ka pašreizējā globālajā finanšu situācijā maz ticams, ka kāds ģēnijs Valsts kasē garantētu drošu ieguldījumu kapitāla pieaugumu, ieguldot līdzekļus dažādās akcijās. Savukārt drošākie ieguldījumi dotu vien niecīgu kapitāla pieaugumu. Tikmēr abi aprakstītie spēles noteikumu grozījumi – gan jau realizēt uzsāktais, gan tikai ierosinātais – pagarina to valsts budžeta stutēšanas iniciatīvu sarakstu, kuras šķietami dod labumu īstermiņā, bet nez vai stiprina valsts finanšu un budžeta politikas stabilitāti ilgtermiņā.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vēstule Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai
Labklājības ministrijas vēstule Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai
Finanšu ministrijas vēstule Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai
Finanšu ministrijas prezentācija „Valsts budžeta projekts 2009.gadam”
SEB aktīvā plāna Ieguldījumu plāna ienākumu un izdevumu pārskats (2008. gada 2.ceturksnis)
