Aizritējusi nedēļa, kopš sākušās sarunas starp valdību, arodbiedrībām un Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) par nākamā gada valsts budžetu. Starp politiķiem virmo kaislības par īpašu uzdevumu ministru sekretariātu likvidēšanu vai ministriju apvienošanu, taču citas versijas par būtisku budžeta pārvērtēšanu pagaidām neizskan. Savukārt uzņēmēji turpina daudzināt aicinājumus valdību meklēt ceļus ekonomikas attīstības veicināšanai. Šonedēļ „Kas notiek Latvijā?” turpinās aizvadītajā nedēļā aizsāktās debates par valsts budžeta taupības režīmu un ekonomikas atdzišanas apturēšanas iespējām.
Arodbiedrību savienība un LDDK ir iesnieguši valdībai savas versijas budžeta projekta mainīšanai. Saskan ierosme samazināt valsts pārvaldes aparātu, taču vairāki citi ierosinājumi ir ja ne pretēji, tad atšķirīgi. Jautājums par trīspusēju kompromisu ir atklāts, kam pāri kā Damokla zobens karājas draudošie arodbiedrību protesti.
Vienotajam sauklim par uzpūsto un dārgo valsts pārvaldi, ko pagājušajā „Kas notiek Latvijā?” raidījumā akcentēja arī Latvijas Bankas prezidents, iebildes gan izsaka Valsts kancelejas vadītāja Gunta Veismane, precizējot, ka lielu īpatsvaru valsts pārvaldē veido pašvaldību izdevumi, kas neietilpst valsts budžetā. Taču vienlaikus Veismane arī atzīst, ka valsts pārvaldes izdevumu samazinājums ir realizējams.
Ar citādu kritiku par budžeta veidošanas principiem aizvadītajā nedēļā uzstājās valsts kontroliere Inguna Sudraba, iebilstot pret vienāda apjoma budžeta samazināšanu visiem resoriem un izsakot viedokli, ka budžeta taupīšanā trūkst izvērtējuma par valstiskām prioritātēm.
Valsts kontrole aizvadītajā nedēļā nāca klajā ar kritiku arī revīzijas ziņojumā par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbu. Vēl nesagaidot nākamā, taupības budžeta gadu, valsts budžeta ieņēmumi jau tagad samazinās un pat pēc šāgada skeptiskajām prognozēm un budžeta korekcijām ieņēmumu prognoze netiek pildīta. Tas liek jautāt, vai šī tendence turpināsies, un kas notiks nākamgad, kāda ir un būs VID nodokļu administrēšana un attieksme pret uzņēmējiem, ņemot vērā visaptverošus maksājumu, tostarp nodokļu maksājumu kavējumus.
Budžeta izmaiņu, uzņēmējdarbības grūtību un ekonomikas atdzišanas kontekstā šodien notika arī Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēde. Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards jau pirms tās izteica pieļāvumus gan par Eiropas Savienības struktūrfondu programmu izmaiņām gan par papildinājumiem ekonomikas stabilizācijas programmā.
Kurās pozīcijās un kam primāri jāsamazina izdevumus, bet kam jāpalielina? Par ko liecina un vai turpināsies nodokļu ieņēmumu samazināšanās? Ko jāmaina valdības plānos, lai stabilizētu ekonomiku?
Raidījumā piedalīsies:
Kaspars Gerhards, ekonomikas ministrs (TB/LNNK)
Gunta Veismane, Valsts kancelejas direktore
Inguna Sudraba, Valsts kontroliere
Elīna Egle, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore
Egīls Baldzēns, Latvijas brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks
Žaneta Jaunzeme, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētaja
Kā valdības pārstāvis, saskaņojot to arī ar premjera pārstāvjiem, uz raidījumu šonedēļ tika aicināts finanšu ministrs Atis Slakteris - ar atrunu, ka premjers piedalīsies debatēs par budžeta projekta galīgo versiju oktobra sākumā, pirms apstiprināšanas valdībā. Pēc ilgstošas vilcināšanās piektdienas vēlā pēcpusdienā finanšu ministra preses sekretāre paziņoja, ka Atis Slakteris neieradīsies „ģimenes apstākļu dēļ”, un Finanšu ministriju pārstāvēs valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis.
VID pārstāvēt tika aicināts ģenerāldirektors Dzintars Jakāns, taču uz raidījumu deleģēta galvenās nodokļu pārvaldes direktores vietniece Ināra Pētersone.