Diemžēl raidījumā, kas bija veltīts šai tēmai nebija uzaicināti, manuprāt, atbilstoši oponenti. Jāatkārto vien jau sen zināmais, ka progresīvo bibliotēkāru aprindās projekta (vismaz tādā veidolā kā līdz šim) lietderība ir stipri apšaubīta. LNB cerības gūt peļņu no, piemēram, konferenču zāļu nomas ir vājā līmenī. Jārēķinās, ka prakstiskajā plānā būs nepieciešams ne tikai spēcīgs apsaimniekotājs, bet arī pakalpojuma pārdošanas menedžments un palīgpersonāls. Minētais "velk" līdzi dažādus izdevumus. Salīdzinājumi ar Igaunijas piemēru neiztur kritiku dēļ pamata argumenta, ka tās pakalpojumu attīstība ir notikusi vienlaicīgi ar kopējā konferenču servisa attīsību. Rīga ir pretējā pusē, jo, neskatoties uz it kā tomēr pieejamu konferenču telpu un servisa trūkumu, jaunuzceltā ēka ienāks jau funkcionējošā tirgū ar jau zināmiem spēlētājiem un esošām cenām. Pēdējais var radīt problēbas LNB pakalpojuma attīstītājiem, jo ienākšana tirgū vienmēr vairāk vai mazāk ir saistīta ar zināmu cenu politiku. Līdz ar to no otras puses šāda pakalpojuma attīstību var bremzēt dažādas valsts iestāžu finansējumu un pārvaldību uzraugošās institūcijas, piemēram, valsts kontrole. Jāņem vērā arī tas, ka līdz šim LNB rīcībā esošo īpašumu vadība nav bijusi visai veiksmīga, un mēc bažas par dažādiem aimuguriskiem darījumiem. To lai pārbauda gudrnieki. Tāpat, diemžēl, varu paust skepsi attiecībā uz topošo un cerēto ienākumu gūšanu pašu ieņēmumos. Faktiski ir jāuzstāda retorisks jautājums,- valsts budžeta dotācija uztur bibliotēku, bet papildus tā saņem pašu ieņēmumus. budžeta līdzekļi tiek izlietoti jau zināmām pozīcijām, bet nav zināms - kur varētu tikt izlietoti pašu ieņēmumi. ja kāds apgalvos, ka, piemēram, apkurei vai kapitalizēt jau pieminēto konferenču pakalpojuma menedžmentā, tad nevaru nesmīnēt. Nobeigumā - problēma ar LNB nav tik šaura, kā liekas. Ir zināmi pamatoti viedokļi par projektu, tā vietu un attīstību pilsētā, utt. Bibliotēkas fonds, tā uzkrāšana un apstrāde, saistītais personāls no vienas puses un paustais viedoklis par LNB kā informācijas atases mācību vai kultūras nesējas vietu esošā projekta veidā ir fiasko. Kultūras ministijas aktivitātes ar gaismas tīklu un LNB projektu atgādina postpadomju kooperatīvu, kas ražojot progresīvu produktu, diemžēl paliek ārpus tirgus ar tā nekonkurētspējīgumu jo būtībā atrodas nepareizajā tirgū. Citiem vārdiem sakot - ežim, piedodiet, pārojas ar ežim un nevis ar ziloņiem, vienlaikus neapgalvojot, ka viņi ir vāveres... Lai arī cik viņi resni vai pūkaini būtu. Nekas jau vēl nav nokavēts. 

Kas ir "progresīvie bibliotekāri"? 

Par laimi - suņi rej, bet karavāna iet tālāk! 

Progresīvie bibliotekāri ir oxymoron :) 

piemēram, daži no Akadēmiskās + LU + RTU. vajag tik rakt ;)