21.04.2008.
Lāsma Rozenfelde
Audiovizuālās un citas sistēmas – būs
„Nē, tur ir visa infrastruktūra šai sistēmai – visi kabeļi, instalācijas un citas lietas,” par audiovizuālās sistēmas ierīkošanu iebilst „RBSSKALS” biznesa attīstības direktors Edgars Štrauss. Tieši uzņēmumu „RBSSKALS”, „Skonto Būve” un „Re & Re” kopīgi veidoto Nacionālo būvkompāniju apvienību valsts aģentūra „Jaunie „Trīs brāļi”” (JTB) sarunu procesā atzina par labāko pretendentu – ar viņiem arī plānots slēgt līgumu. E.Štrauss apgalvo, ka piedāvājumā esot iekļauta arī apsardzes sistēmas, piekļuves sistēmas, videonovērošanas sistēmas un telefonu un datu tīklu ierīkošana. Otra oficiālā pretendenta (piegādātāju apvienība, ko veidoja „PBLC”, „Moduls Rīga” un „PB Fasādes”) pārstāvis, „PBLC” valdes priekšsēdētājs Vitālijs Čaplinskis arī apliecina, ka minētās pozīcijas piedāvājumā esot bijušas iekļautas.
JL Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis nevēlas atklāt, no kurienes iegūta informācija, ko KNL minēja viņa kolēģis. „Daudzsološs man likās Godmaņa solījums, ka pirms līguma slēgšanas būs publiska tāme,” viņš stāsta. Raidījumā premjers Ivars Godmanis paziņoja, ka atklātā valdības sēdē tiks skatīta gan tāme, gan sagatavotais līgums. Dz.Zaķis gan baidās, ka tad jau varētu būt par vēlu, tāpēc centīsies līdz valdības sēdei noskaidrot, cik pamatota ir paredzētā līgumcena.
KNL gan ir noskaidrojis, ka pretrunīgo apgalvojumu iemesls varētu būt tas, ka to izteicēji balstās uz atšķirīgiem tehniskajiem projektiem. Proti, pagājušajā gadā būvnieki savus piedāvājumus veidoja, pamatojoties uz vienu tehniskā projekta versiju, savukārt tagad sarunu procesā bija jāiesniedz piedāvājumi, balstoties uz precizētu tehnisko projektu. „Merks”, kura apvienību ar „Merko Ehitus” JTB no sarunu procesa izslēdza, jauno tehnisko projektu redzējis nav. „Iespējams, ka pēdējā tehniskajā projektā šīs lietas bija paredzētas, bet iepriekšējā nebija,” stāsta mediju attiecību konsultants Ēriks Matulis. Neviena no iepriekšminētajām sistēmām „vecajā” projektā neesot bijusi iekļauta – to apliecina arī E.Štrauss un V.Čaplinskis. Līdz ar to neviens no trim pretendentiem savos pagājušā gada piedāvājumos tām nebija paredzējis līdzekļus.
E.Štrauss skaidro, ka iepriekšējā tehniskajā projektā pozīcijas neesot bijušas, jo viss neesot bijis līdz galam izprojektēts. JTB Komunikācijas nodaļas vadītāja Elīna Bīviņa to neapstrīd, bet skaidro, ka tagad viss ir iekļauts, un viss, kas ir aktualizētajā un detalizētajā tehniskajā projektā, arī esot paredzēts iesniegtajos piedāvājumos. Noslēdzot līgumu, tikšot uzbūvēta bibliotēkas ēka ar visu, kas tai ir vajadzīgs.
Papildus izmaksas, bet lētāk
JL deputātu sniegtā informācija arī liecina, ka darbos nav iekļauta jumta apkalpes un tīrīšanas aksesuāru montāža. E.Štrauss skaidro, ka šādi darbi bijuši arī iepriekšējā tehniskajā projektā, taču pasūtītājs esot piestrādājis pie cita, loģiskāka risinājuma, un precizētajā projektā ietverts alpīnista aprīkojums. Ē.Matulis atklāj, ka arī „Merks” savā piedāvājumā bija iekļāvis jumta apkalpes un tīrīšanas aksesuārus, kas veido aptuveni 100 000 latu. Viņš stāsta, ka visu iepriekšminēto darbu veikšanai atkarībā no sistēmu specifikācijām papildus būtu nepieciešami 1,5 līdz 2 miljoni latu. V.Čaplinskis to pašu darbu izmaksas novērtē kā 50 000 latu lielas, bet uzvarētāju pārstāvja E.Štrausa aplēstais skaitlis ir vēl lielāks nekā „Merka”, proti, 2,4 miljoni latu. Abi oficiālie pretendenti atšķirībā no „Merka” savos sarunu procesa piedāvājumos šīs papildus izmaksas ir iekļāvuši, tomēr piedāvājumi ir ievērojami lētāki nekā rudenī, piemēram, uzvarētāja piedāvātā būvdarbu cena samazinājās no 139 miljoniem latu uz 114,6 miljoniem latu. Kopējais izmaksu samazinājums arī tiek saistīts ar precizēto tehnisko projektu. E.Bīviņa skaidro, ka pēc projekta precizēšanas būvniekiem vairs neesot bijis nepieciešams tik daudz nodarboties ar prognozēšanu, jo kļuvis iespējams precīzāk noteikt, kādas tehnoloģijas un materiāli tiks izmantoti, cik stundas būs jāstrādā u.c.
Infrastruktūra atsevišķi
A.Latkovskim gan ir taisnība par to, ka 135 miljonu līgums neparedzēs dzesēšanas sistēmu un autostāvvietu, kā arī citu infrastruktūru. E.Bīviņa skaidro, ka dzesēšanas sistēma paredzēta tehniskajā korpusā, kas šobrīd tiek projektēts – lai gan to sāks būvēt vēlāk nekā pašu LNB ēku, ekspluatācijā abas ēkas tiks nodotas kopā. Attiecībā uz autostāvvietu pastāvot iespēja, ka to varētu realizēt, izmantojot publisko – privāto partnerību. E.Bīviņa atsaucas uz valdībā skatītajiem dokumentiem un norāda, ka finansējums LNB projektam ir lielāks par finansējumu būvdarbiem. Kā lasāms valdības rīkojuma paskaidrojuma rakstā, LNB ēkai kopumā būs vajadzīgs 141,4 miljons latu, bet infrastruktūrai 12,8 miljoni latu. „Summa ir pietiekama,” saka E.Bīviņa.
Šādas publiskas pretrunas un informācijas nepilnība par LNB projektu gan vēlreiz liek uzdot jautājumu, vai ar tā virzīšanu formas ziņā viss ir kārtībā. Valdība ļāva slēgt līgumu ar būvniekiem nākamajā dienā pēc tam, kad sabiedrībai bija paziņoti sarunu procesa rezultāti. Iespējams, vajadzētu tomēr sabiedrībai un vēl neaptaujātajiem ekspertiem ļaut savlaicīgi iepazīties un izvērtēt uzvarējušā pretendenta tāmi, lai neatstātu nekādu vietu pretrunīgai informācijai un šaubām par lēmumu pamatotību un atbilstību visas sabiedrības interesēm.
Rīkojuma projekts „Par līguma noslēgšanu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību” valdībā
