Bibliotēka valsts drošības interešu vārdā?

„Kas notiek Latvijā?” redakcijas rīcībā ir juridiskais atzinums, kurā zvērinātu advokātu biroja „Sorainen” speciālisti analizējuši LNB būvniecības tiesiskumu no Latvijas un Eiropas Kopienu tiesību viedokļa. Atzinumā secināts, ka valdības rīkojums par LNB būvniecību ir prettiesisks daļā, ar kuru noteikts, ka LNB būvniecības projekta īstenošanā nav piemērojams Publisko iepirkumu likums. Lai gan pašā likumā teikts, ka to nepiemēro, ja tas ir nepieciešams būtisku valsts interešu aizsardzībai, juristi norāda, ka ar šo likumu Latvijas tiesībās ir ieviests Eiropas Kopienu regulējums publisko iepirkumu jomā, bet ar valsts būtisku interešu aizsardzību Eiropas Kopienu tiesībās saprot būtisku valsts drošības interešu aizsardzību. „Ir skaidrs, ka LNB būvniecības projekta īstenošana nav saistīta ar būtisku valsts drošības interešu aizsardzību,” pēc valdības rīkojuma un Kultūras ministrijas sagatavotā paskaidrojuma raksta analīzes secinājuši juristi. Viņi arī norāda, ka minētie dokumenti neliecina par tādiem LNB projekta īstenošanas mērķiem, kuru sasniegšana nebūtu iespējama, piemērojot publisko iepirkumu procedūras. Atzinumā secināts, ka valdībai nebija tiesiska pamata izslēgt būvniecības projektu no Publisko iepirkumu likuma piemērošanas sfēras – tas nozīmē, ka JTB nebija pamata rīkot sarunu procesu.

Vadlīnijas bez prasībām un kritērijiem

Arī sarunu procesa vadlīnijās juristi ir konstatējuši būtiskus trūkumus. „Lai gan JTB izstrādātajās vadlīnijās norādīts, ka sarunu procesa laikā aģentūra ievēros atklātības un caurskatāmības principus, vadlīnijas nesatur jebkādus aģentūrai saistošus noteikumus, kuri praksē nodrošinātu šo principu piemērošanu,” konstatējuši juristi, norādot uz to, ka vadlīnijās nav noteiktas ne pretendentu piedāvājumu prasības, ne kritēriji, pēc kuriem JTB izraudzīsies atbilstošāko piedāvājumu.

Atzinumā secināts, ka JTB lēmums izslēgt „Merka” un „Merko Ehitus” apvienību no sarunu procesa „nav pamatots ne ar vienu tiesību normu” un nav savienojams ar tiesībām uz nevainīguma prezumpciju. Juristi skaidro, ka valdības rīkojums uzdod nodrošināt sarunu procesu ar trīs kandidātiem, kas jau iepriekš ir izturējuši kandidātu atlasi JTB organizētajā slēgtajā konkursā. „Bet, ja JTB gribēja paturēt tiesības izslēgt no turpmākas dalības sarunu procesā kandidātus, kuri neatbilstu vēl kādiem papildus kritērijiem, šādas aģentūras tiesības bija jāparedz vadlīnijās,” rakstīts „Sorainen” atzinumā. Te gan jāatzīmē, ka vadlīnijās ir noteikts – piegādātāju apvienības iesniedz atbilstoši formai sagatavotu pieteikumu. Un formai atbilstošā pieteikumā apvienībām ir jāapliecina un jāatzīst arī tas, ka to dalībnieki nav iesaistīti un par tiem nav aizdomas par dalību korupcijā. Līdz ar to ir minēti kritēriji nevis tam, lai JTB apvienību varētu no sarunu procesa izslēgt, bet tam, lai apvienība pati nemaz nevarētu iesniegt pieteikumu.

Atzinumā ir norādīts, ka valdības rīkojumu un citus tiesību aktus ir iespējams pārsūdzēt gan nacionālajā līmenī administratīvā procesa kārtībā, gan Eiropas Savienības līmenī – Eiropas Komisija pēc sūdzības varētu celt prasību pret valsti Eiropas Kopienu tiesā. Vai „Merks” izlems vērsties tiesā, acīmredzami, par šo lēmumu sabiedrība uzzinās visai drīz. Vienlaikus jāatzīst, ka jau šobrīd Latvijas iedzīvotāju viedokļi par LNB būvniecības nepieciešamību ir visai pretrunīgi, un Eiropas Kopienu tiesas prasība pret Latvijas valsti mūsu „Gaismas pils” celtniecības emocionāli ētisko fonu padarītu vēl nepievilcīgāku.

„Sorainen” juridiskais atzinums par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību

Rīkojums „Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību”

Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvdarbu sarunu procesa vadlīnijas