"Pateicību" jautājums Latvijā pēdējā gada laikā periodiski ir atradies sabiedrības aktualitāšu degpunktā. Tas sākās ar tagadējā valsts prezidenta, tobrīd ārsta Valda Zatlera izvirzīšanu šim amatam pagājušā gada pavasarī, savukārt pēdējo reizi plašāku rezonansi temats guva šī gada janvārī, kad veselības ministrs Ivars Eglītis pauda ideju, ka pacienti ārstiem varētu pateikties oficiāli, līdzekļus iemaksājot slimnīcas kasē. Darbs pie problēmas risināšanas arvien vēl tika turpināts – lai gan iepriekšējā veselības ministra Vineta Veldres izveidotā darba grupa jau bija sagatavojusi ziņojumu ar priekšlikumiem un pats V.Veldre bija uzdevis uzsākt to ieviešanu, I.Eglītis darba grupai uzdeva līdz 31.martam iesniegt viņam ziņojumā minēto pasākumu ieviešanas plānu. Tas gan nav pilnībā izdarīts, jo vēl šobrīd dokumentā tiek iestrādāti pēdējie papildinājumi un labojumi. I.Eglītim plāns tiks iesniegts tikai nākamnedēļ, kad viņš atgriezīsies no atvaļinājuma. Taču "Kas notiek Latvijā?" redakcijas rīcībā ir tā plāna versija, kas tika skatīta pēdējā sanāksmē.

Minimālais un maksimālais variants

Lai gan darba grupai bija jāizstrādā tikai pasākumu ieviešanas plāns, tā ir arī izmainījusi pasākumu klāstu. Būtiskākais ierocis cīņā pret "pateicībām" darba grupas vērtējumā ir ārstniecības personu atalgojuma paaugstināšana. "Atalgojuma faktors ir ļoti svarīgs, lai izskaustu neoficiālos maksājumus, bet šajā brīdī ministrija to nepiedāvā adekvātu," stāsta Sabiedrības par atklātību "Delna" pārstāve darba grupā Līga Stafecka. Iepriekšējā ziņojuma nekonkrētais priekšlikums par darba samaksas straujāku palielinājumu ir pārtapis konkrētos skaitļos – plānā paredzēts, ka, piemēram, ārsti no 2009.gada 1.janvāra saņems 908 latus. Tas gan atbilst jau šobrīd pieņemtajai programmai "Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē 2006.-2015.gadam". Citustarp, 2008.gada budžeta veidošanas procesā ārsti asi kritizēja programmā paredzēto samaksas palielinājumu, jo tas ir balstīts uz vecām prognozēm par vidējo algu valstī.

"Protams, tas ir par maz," uzskata arī Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs. Viņaprāt, šobrīd adekvāts atalgojums ārstam būtu 2000 līdz 3000 lati, un tad "nebūtu nekāda interese nelegāli ņemt". Sanāksmes protokolā rakstītais liecina, ka ir panākta vienošanās punktu mainīt, to papildinot ar minimālo un maksimālo variantu – pēdējā tiktu izmantota jaunāka un augstāka vidējās algas prognoze. Tas acīmredzot nozīmē, ka izšķiršanās par labu vienam vai otram variantam būs atkarīga no nākamā gada budžeta, kas turklāt var būt jāveido zemāka iekšzemes kopprodukta pieauguma apstākļos.

Par prettiesiskiem maksājumiem atbildība, par dāvinājumu nodoklis

Arī citi pasākumi ir saistīti ar finansēm. Tā darba grupa ir nolēmusi, ka nepieciešams paaugstināt pakalpojumu tarifus, "lai segtu inflāciju un ārstniecības iestādēm nevajadzētu to darīt no atalgojuma fonda līdzekļiem", tāpat arī atzīts, ka jāizvērtē iespēja palielināt pacientu iemaksas, kā arī paplašināt to pakalpojumu sarakstu, par kuriem šīs iemaksas ir jāmaksā. Minētie priekšlikumi pacientiem radītu lielākus izdevumus, savukārt izdevīgs varētu būt priekšlikums palielināt summu, no kuras atgūstams ienākumu nodoklis, ja tā ir iztērēta medicīnas pakalpojumiem.

Plānā saglabāts arī represīvs priekšlikums – grozīt APK, lai noteiktu atbildību par finanšu līdzekļu pieņemšanu un arī došanu, ja pakalpojums pilnībā vai daļēji tiek apmaksāts no valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem. J.Kalējs gan uzskata, ka ārsti ar atalgojumu ir jāiekārdina, lai "pateicības" neņem. "Nekādas represīvās metodes īpašu efektu nedos – viņi var pagriezt muguru šai profesijai, vai arī aizbraukt prom no Latvijas," viņš saka. Ar šādu grozījumu veikšanu APK gan iet ļoti lēni – otrajā lasījumā Saeimā tādi tika pieņemti jau 2005.gadā, taču plāns šobrīd paredz uzdevumu izpildīt tikai 2009.gadā. L.Stafecka stāsta, ka arī par šo termiņu sanāksmē runāts un, iespējams, gala versijā tas būs mainīts.

Darba grupa arī vēlas panākt, lai tiktu grozīts likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un tajā tiktu noteikts, ka no fiziskajām personām saņemtais dāvinājums atlīdzības nozīmē ir apliekams ar ienākumu nodokli. Neskaidrības par to, vai dāvinājums ir vai nav jāapliek ar nodokli, skaidri parādījās tieši saistībā ar V.Zatlera izvirzīšanu prezidenta amatam. Jāsecina gan, ka šādi dāvinājumi attieksies tikai uz privāto medicīnu, jo naudas pieņemšana par valsts apmaksātiem pakalpojumiem tiks aizliegta ar grozījumiem APK.

Cits jaunums plānā saistās ar rindu samazināšanu veselības aprūpē, kur darba grupa ir nosaukusi konkrētus pakalpojumus, kuru pieejamība tiks uzlabota. Atlikušie pasākumi savukārt attiecas uz informēšanu, piemēram, plānots pacientus ar bukletiem un klipiem informēt par tiem maksājumiem, kas oficiāli jāveic, veikt aptaujas, pētījumus u.c. L.Stafecka gan uzskata, ka informēšanas sadaļa ir pārāk nekonkrēta. Viņa domā, ka sagatavotais plāns ir labāks par ziņojumu, jo ir detalizētāks, tomēr tajā būtu vajadzējis iekļaut konkrētus aprēķinus. "Svarīgākais, lai plāns neiegulst ministra plauktos," viņa uzsver. "Svarīgs ir rezultāts," piebalso J.Kalējs. Viņaprāt, rezultāts būs tad, kad ārstniecības personālam būs reāli palielinātas algas.

Jācer, ka pēc daudzu mēnešu ilga pētīšanas un plānošanas darba ministrija "pateicību" jautājumā beidzot varēs ķerties pie darīšanas. Taču, ja par galveno risinājuma ceļu uzskata tieši atalgojuma paaugstināšanu, šī brīža Latvijas ekonomiskajā realitātē dzīvojot, ir pamats šaubīties, vai valsts būs gatava nodrošināt pietiekamu algu palielinājumu, lai problēmu efektīvi risinātu jau tuvākajā laikā.

Rīkojums „Par darba grupas izveidi pacientu „pateicības” maksājumu ierobežošanai”

Darba grupas ziņojums „Par priekšlikumiem jautājuma par pacientu „neoficiālo maksājumu” ierobežošanu ārstniecības personām risināšanai”

Veselības ministra Vineta Veldres rezolūcija

Grozījumi rīkojumā „Par darba grupas izveidi pacientu „pateicības” maksājumu ierobežošanai”

Darba grupas pēdējā sanāksmē skatītais „Pasākumu ieviešanas plāns”

Darba grupas pēdējās sanāksmes protokols