Pirmajā lasījumā pieņemtā likuma grozījumu redakcija paredzēja, ka robežkontroles punktos transportlīdzekļiem ir obligāta iebraukšana stāvlaukumos, kas ir maksas pakalpojums, papildus maksājot arī valsts nodevu par transportlīdzekļu rindas organizēšanu.

Sākotnējā redakcijā bija paredzēts, ka stāvlaukumus izbūvē valsts. SM parlamentārā sekretāra Vitālija Aizbalta („LPP/LC”) iesniegtie un Saeimas komisijā gandrīz pilnībā atbalstītie priekšlikumi galīgajam lasījumam vairs neparedz, ka stāvlaukumus izbūvē valsts, bet gan „valsts nodrošina iebraukšanai atbilstošu secīgu izbraukšanu uz robežkontroles punktiem”.

Oktobra sākumā iesniegto grozījumu redakciju neatbalstīja Saeimas Juridiskais birojs, iebilstot pret obligātu maksājumu ieviešanu. Pēc tam SM Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā iesniedza jaunu priekšlikumu, kurā atklājas izmaiņas – deleģējot valdībai lemšanu par stāvlaukumu izmantošanu, taču neierobežojot stāvlaukumu īpašuma formu.

Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš „Kas notiek Latvijā” paskaidroja, ka no juridiskās tehnikas viedokļa šis labojums jau ir politisks, nevis juridisks jautājums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Kārlis Leiškalns (Tautas partija) savukārt paziņoja, ka V. Aizbalta iesniegtie grozījumi veicina publisko un privāto partnerību.

Jāatgādina, ka jautājums par stāvlaukumu būvniecību pierobežā šoruden bija viens no tematiem satiksmes ministra Aināra Šlesera un valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas konfliktos. SM adresētajā pieprasījumā Valsts kontrole vēlējās noskaidrot, kāds progress vērojams kravu autotransporta stāvlaukumu būvniecībā un kādi lēmumi pieņemti un dokumenti sagatavoti attiecībā uz rindas organizēšanu pirms Terehovas un Grebņevas robežkontroles punktiem. A. Šlesers atteicās sniegt informāciju un pārmeta I. Sudrabai personisku ieinteresētību pierobežas jautājumu risinājumā, jo „ īpašnieki, kam pieder šie īpašumi pierobežā, ir ļoti labi Sudrabas kundzes draugi”. I.Sudraba šos pārmetumus kategoriski noraidīja.

Jau pērn presē tika rakstīts, ka pie Latvijas – Krievijas robežkontroles punktiem firmas „Austrumu kravu terminālis” un „MS Sistēmas” būvē stāvlaukumus jeb termināļus, cerot uz sadarbību ar valsti. Šo firmu īpašnieki tika saistīti ar „Parex banku”. Vēl stāvlaukums pierobežā pieder uzņēmumam „Merkurijs LA”.

Darba grupa satiksmes ministra Aināra Šlesera vadībā, kura meklēja risinājumus rindu samazināšanai, jau šāgada februārī valdībai iesniedza ziņojumu, iesakot risinājumu, kā apsaimniekot stāvlaukumus pierobežas teritorijās. Tas paredz, ka „Latvijas valsts ceļi” vai tā izveidots uzņēmums nomā no privātīpašnieka uz 5 līdz 7 gadiem jau izbūvētu stāvlaukumu ar nepieciešamo infrastruktūru. Ziņojumā uzsvērts, ka „jebkurš cits variants īstermiņa nav praktiski realizējams, jo stāvlaukuma teritorijas pirkšana, būvniecības procesa organizācija un pati būvniecība prasītu vismaz vienu gadu un valsts rīcībā uz šodienu nav nepieciešamo investīciju līdzekļu.” Būtiski, ka ziņojumā norādītā stāvlaukumu atrašanās vieta ir ļoti ierobežotā teritorijā – ne tālāk kā divus kilometrus no robežkontroles punktiem. Ziņojumā nav atspoguļots, kam pieder īpašumi šajā teritorijā un nav analizēts, vai ir iespējamas alternatīvas.

Pagaidām neskaidrs ir jautājums par stāvlaukumu izmantošanas cenām un samaksas iekasēšanu. 28. jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti SM izstrādātie „Noteikumi par kravas transportlīdzekļu rindas organizēšanu pirms Terehovas un Grebņevas robežkontroles punktiem”. Tie paredzēja, ka par katru automašīnu maksājami 12 lati par rindas organizēšanu. Tomēr 13.septembra Valsts sekretāru sanāksmē šis projekts tika atsaukts, jo sākotnēji bijis nepieciešams veikt grozījumus likumos, skaidro satiksmes ministra padomnieks Georgs Lansmanis. Šobrīd likumprojekta anotācijā teikts, ka stāvlaukumu nomāšanai turpmāko septiņu gadu laikā valstij jāmaksā viens miljons latu gadā.

Pašlaik vēl neskaidrs ir arī jautājums, ciktāl stāvlaukumi būs saistīti ar muitas operācijām. Muitas dienestu pārstāvji ir kategoriski atteikušies veikt kādas darbības, kas saistītas ar muitas funkcijām, ārpus muitas teritorijas. „Ja tiek ieviesta elektroniskā rinda, ir jābūt izstrādātam kādam normatīvajam aktam, kas regulē un nosaka katras iestādēs darbību un atbildību. Šobrīd tādu nav,” – tā šo jautājumu komentē  Valsts ieņēmumu dienesta pārstāve Agnese Grīnberga.

„Latvijas Valsts ceļu” Ludzas nodaļas vadītājs Imants Kalvītis „Kas notiek Latvijā?” apliecināja, ka trīs termināļi pierobežā jau ir uzbūvēti, taču vēl nav nodoti ekspluatācijā. Satiksmes ministrijā paskaidroja, ka par resora plāniem stāvlaukumu jautājumos galvenais atbildīgais ir ministra padomnieks G. Lansmanis. Viņš skaidroja, ka pašreizējā būvniecība ir pilnīgi nesaistīta ar valsti un tā tiek veikta pēc pašu uzņēmēju iniciatīvas. Līdz šim, atbilstoši Ministru kabineta lēmumam pavasarī izsludināts konkurss par stāvlaukumu iznomāšanu. Tomēr konkurss noslēdzies bez rezultātiem un ar „Austrumu kravu termināli” uzsākta sarunu procedūra. Tā turpināšoties tikai tad, ja virzītie likuma grozījumi stāšoties spēkā, skaidroja G. Lansmanis. Viņš norādīja, ka šobrīd Latvijai nepieder neviens īpašums pierobežā un valstij nav nedz naudas, nedz arī laika šobrīd pašai uzņemties iniciatīvu, lai atsavinātu īpašumus un būvētu stāvlaukumus.

Stāvlaukumu īpašnieki ir mainījuši savus preses pārstāvjus un šodien „Kas notiek Latvijā?” redakcijai neizdevās ar viņiem sazināties.


Resursi internetā:

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par autoceļiem””

SM informatīvais ziņojums „Par pasākumiem situācijas normalizēšanai uz Latvijas – Krievijas robežas”