Par stāvlaukuma nomu Latvijas – Krievijas pierobežā valsts akciju sabiedrība „Latvijas valsts ceļi” izsludināja iepirkumu konkursu šā gada pavasarī. Valstij bija jāizvēlas viens no dažiem pierobežā topošajiem privātajiem stāvlaukumiem, lai to nomātu smago automašīnu novietošanai pirms robežas šķērsošanas. Kaut arī konkurss beidzās bez rezultātiem, pēc tā tika uzsākta sarunu procedūra ar „Parex” bankai pietuvinātām personām piederošo uzņēmumu „Austrumu kravu terminālis”, kas par stāvlaukumu nomu septiņu gadu laikā vēlējās iegūt 13,2 miljonus latu. Kā informēja satiksmes ministra padomnieks G. Lansmanis, sarunas turpināšoties pēc visu nepieciešamo normatīvo aktu pieņemšanas. Bet nepieciešamās izmaiņas Ceļu satiksmes likumā šobrīd Saeimā tiek virzītas steidzamības kārtā un paredzams, ka tās pieņems jau 6. decembra sēdē. Izmaiņas nosaka obligātu transportlīdzekļu iebraukšanu maksas stāvlaukumos pēc Ministru kabineta noteiktās kārtības.

Šobrīd gan mainījušās SM prasības pret stāvlaukumu – iepriekšējo 200 automašīnu vietā tā vēlas vismaz 700 automašīnu stāvvietu un plānots, ka samaksa no autotransporta par iebraukšanu stāvlaukumā tiks iekasēta tikai tad, kad stāvlaukums varēs uzņemt minētās 700 automašīnas. Iepriekš SM kritizēta, ka 200 automašīnu autostāvvieta problēmu neatrisinās, jo tad stāvlaukumā transportlīdzeklis pavadītu aptuveni 7 stundas, bet pirms tās – aptuveni divas diennaktis. Kā informēja G. Lansmanis, tad iecerēts, ka valsts par nomu maksās tikai tad, kad attiecīgais stāvlaukums spēs uzņemt 700 automašīnas, bet līdz tam laikam teritorijas īpašniekiem būs jāpelna vien ar tiem pakalpojumiem, ko sniegs stāvlaukuma teritorijā (kafejnīca, dušas utml.).

Neņemot vērā SM ieviestās izmaiņas nosacījumos, jaunu konkursu tā negrasās veikt. G. Lansmanis vien piebilst, ka tas ir gan juristu rokās, gan arī paša satiksmes ministra personīgs lēmums, jo „šis jautājums ir politiski sensitīvs”.


Vai robežsardze izgāž konkursu?

Viens no komersantiem, kas pieteicās pavasarī izsludinātajā konkursā, bija „Merkūrijs DL”, kam pieder stāvlaukums pie Terehovas robežkontroles punkta. Tā valdes priekšsēdētājs Anatolijs Lapiks uzskata, ka viņu piedāvājums par 605 automašīnu stāvlaukumu maksāt aptuveni 5,3 miljonus latu esot bijis lētākais un valstij izdevīgākais, tomēr tikai vienam pretendentam – „Austrumu kravu terminālam” izdevās izpildīt būtisku konkursa nosacījumu – pilnībā saskaņot rindu organizēšanas shēmu ar Valsts robežsardzi (VR).

Kā informēja VR pārstāvis Artis Tormanis, tad šāda konkursa prasība nav nākusi no VR un noteikumos iekļauta bez saskaņošanas ar VR. Konkursa dokumentācija liecina, ka šādu ierosinājumu sagatavojis VAS „Latvijas valsts ceļi” pārstāvis Māris Zaļaiskalns, kurš ir arī autors SM aprēķinam par stāvlaukuma optimālo nomas maksu - septiņiem miljoniem septiņos gados, ko ministrija iecerējusi maksāt autostāvvietas īpašniekam. Pēc VR ieskatiem tik stingra prasība par nemaz nav bijusi vajadzīga. „Mēs, protams, varam pateikt, kurš no piedāvātajiem stāvlaukumiem mums patīk labāk vai sliktāk, taču komisija to izvēlējās kā galveno nosacījumu,” stāsta A. Tormanis. Viņš pieļauj, ka visos stāvlaukumos ir iespējami uzlabojumi, bet neviens no tiem nav nederīgs. Gadījumā ar „Merkūrijs DL” VR izteikusi bažas, ka tas atrodas ceļa kreisajā pusē un nav dots skaidrs risinājums par automašīnu iebraukšanu un izbraukšanu tajā.


Stāvlaukumu nākotne - neskaidra

„Merkūrijs DL” uzskata, ka attiecībā uz stāvlaukumiem būtu jārīko jauns iepirkuma konkurss. Taču, ja nomas maksas piedāvājumi no konkurentiem būtiski atšķirsies no iepriekšējā konkursa, uzņēmums apsvērs iespēju pieprasīt skaidrojumu, kāpēc maksas ir mainījušās.

Kā zināms, iepriekš par robežjautājuma risināšanu ieinteresējās valsts kontroliere Inguna Sudraba, kas izsauca asu satiksmes ministra A. Šlesera reakciju, kurš pieļāva, ka I. Sudrabai varētu būt personiskas intereses stāvlaukumu uzņēmējdarbībā. A. Lapiks, kurš, citastarp, bijis arī biznesa partneris oktobra beigās aizdomās par kontrabandu un kukuļņemšanu pierobežā apcietinātajam Zilupes mēram Oļegam Agafanovam, kā arī puse viņa vadītā uzņēmuma pieder bijušajam Latgales reģionālās iestādes Muitas pārvaldes priekšnieka vietnieka Aivara Avgustinoviča sievai (A. Avgustinovičs šobrīd pirmās instances tiesā atzīts par vainīgu par 3000 dolāru kukuļa prasīšanu), par politikai pietuvinātu cilvēku ekonomiskajām interesēm pierobežā vien pasmaida, nosakot, ka „gan Sudraba, gan Šlesers dzīvo ļoti tālu no pierobežas un tās problēmām”, bet rindas uz robežas traucējot biznesam, nevis garantē stabilus ienākumus.


 Likumprojekts "Grozījums Ceļu satiksmes likumā"

Iepirkuma konkursa pretendentu piedāvājumu kopsavilkums un to atbilstība iepirkumu dokumentu prasībām

Informatīvais ziņojums "Par pasākumiem situācijas normalizēšanai uz Latvijas - Krievijas robežas"