Man liekas, ka daudziem nav skaidrs, ka būtu jāievēro sistemātiskums- mājoklis/ infrastruktūra/ darbavieta... Ko dos tas, ka cilvēks NĪN nomākts nopārdos savu māju, kuru būvējis par savu naudu, maksā kredītus, labiekārto u.t.t. tikai dēļ tā, ka valsts nolēmusi no viņa "noslaukt" naudu neko nepiedāvājot pretī, uzliek neadekvātu NĪN un uzspļauj tiesiskajai paļāvībai (nekustamais īpašums ir ilgtermiņa projekts), nepiedāvā alternatīvas? Ko šis cilvēks darīs kādā citā rajonā? Vai viņam darbavieta arī jāmaina? Vau valsts piedāvā sakārtotu infrastruktūru (vai kaut vai tās plānus), lai nokļūtu uz darbu no tā cita, "lētāka" rajona, vietas? Un kur likt bērnus, kā tos nogādāt skolā, bērnudaŗzos, etc.? Lai tie gudrīši (t.sk. ministriju un aģentūru klerki), kuru gudrība aprobežojas ar prātuļojumiem- "nevajadzēja TOREIZ būvēt, ja nevar TAGAD samaksāt" pacenšas skatīt procesus sistemātiski un kompleksi... Kadastrs un NĪN metaforiski LR atgādina situāciju ar bērniem ģimenē- visvairāk jāmaksā tiem, kuri bija uzņēmīgi, apzinīgi ģimenes cilvēki, audzina un uztur bērnus... Jo vairāk bērnu un jo rūpīgāki vecāki, jo vairāk valsts viņus dzen nabadzībā... Tāpat ar mājokļiem- jo apzinīgāks saimnieks (nevis "biezais" spekulants vai izšķērdīgas villas īpašnieks), jo vairāk valsts viņu "noslauks" un izputinās nevis atbalstīs... LR ir viegli un izdevīgi būt pastulbam, nekaunīgam, bagātam dīkdienim valdībā (vai tai pietuvinātam "kupi/ prodai" biznesmenim) vai slinkam, neizglītotam, nermākulīgam lūzeram, bet tikai ne saimnieciski aktīvam un apzinīgam pilsonim...