M.Bičevskis apgalvoja, ka mērķis „nav nekādā gadījumā būtiski palielināt nodokļu slogu”. Viņš gan atzina, ka nākamgad bāzes scenārijam būtu papildus jādod apmēram 7 miljoni latu, bet uzsvēra, ka FM vēlas izveidot tādu NĪN likumu, kas ļauj valstij un pašvaldībām „mērķtiecīgi organizēt noteiktu teritoriju attīstību”. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis Māris Sprindžuks savukārt aizrādīja, ka „nodoklis nav tikai fiskāls instruments”. Viņš rosināja likumā noteikt, ka NĪN pašvaldības izmanto tikai un vienīgi infrastruktūras uzturēšanai un nodoklis nav pašvaldību finanšu izlīdzināšanas daļa. Tomēr M.Bičevskis noraidīja versiju, ka varētu „sasiet” konkrētu NĪN likmi ar konkrētu pakalpojumu.

Arī citi debašu dalībnieki atbalstīja NĪN izņemšanu no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas. Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis apgalvoja, ka mēs „fiskāli paskatāmies”, cik no NĪN ir jāiekasē, bet būtu jāvērtē iedzīvotāju maksātspēja. Viņš argumentēja, ka, skaitot NĪN izlīdzināšanā, zūd jēga pašvaldību tiesībām dot atlaides. Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns savukārt skaidroja, ka NĪN no izlīdzināšanas sistēmas jāizslēdz tāpēc, ka tam nav nekādas korelācijas ar iedzīvotāju ienākumiem. Tomēr M.Bičevskis pauda viedokli, ka NĪN izņemšanas loģika nav īsti pamatota, jo „mēs runājam par pašvaldības funkcionalitāti”. Viņš arī uzsvēra, ka 2010.gadā pašvaldības reāli NĪN iekasēja virs finanšu izlīdzināšanā vērtētajiem ieņēmumiem, un palika pie pašreizējās sistēmas atbalsta.

Video: Mārtiņš Bičevskis, Māris Sprindžuks, Gatis Truksnis un Pēteris Leiškalns par nekustamā īpašuma nodokļa mērķi un pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 20.04.2011.)