NĪN reformas kopš krīzes pirmsākumiem vairāk nekā pirms diviem gadiem ir pieteiktas vairākkārt. Gan finanšu resorā tapušajās nodokļu pamatnostādnēs, gan starptautiskā aizdevuma programmas dokumentos. Un arī vēl pirms krīzes daudzkārt ir izskanējusi kritika, arī „Kas notiek Latvijā?” debatēs, gan par nekustamā īpašuma nodokļa politiku, gan ar to saistīto kadastrālās vērtēšanas sistēmu. Tomēr praksē līdz reformai arvien ir tālu – kadastrālās vērtības it kā arvien tiek aktualizētas un pilnveidotas, tomēr arvien uzrāda dažādus šaubīgus un pat galīgi absurdus rezultātus, savukārt nodokļa likmes pēc gariem strīdiem konsolidācijas vārdā mazliet tika mainītas un celtas ar progresīvu „trepi”, tomēr praksē šī progresivitāte pagaidām vēl ir visnotaļ relatīva.
Pa vidu tam visam pašvaldībās krājas nodokļa parādi iedzīvotāju pretenzijas, kā arī saglabājas pretrunas starp vēlmi piešķirt atlaides sociāli mazāk aizsargātajiem un starp nepieciešamību iekasēt plānotās summas atbilstoši pašvaldību finanšu izlīdzināšanas nosacījumiem.

Nu jau pāris mēnešus saskaņā ar Ministru prezidenta rīkojumu funkcionē plaša darba grupa Finanšu ministrijas valsts sekretāra vadībā, un kā darba grupas mandāts definēts - „lai sagatavotu priekšlikumus par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu 2012.gadā, tai skaitā izvērtējot iespējas šai procesā dot lielākas tiesības pašvaldībām”.
Tā kā darba grupai priekšlikumi jārada līdz vasaras vidum, tad šobrīd jau tuvojas pusceļš, kas prasītu definēt vismaz galvenos principus potenciālām izmaiņām, kā arī saprast, ciktāl var sabalansēt dažādu resoru, pašvaldību un organizāciju intereses, rūpējoties par resursiem valsts un pašvaldību budžetos, par visu šo budžetu konsolidēšanu, par resursu sasaisti ar nepieciešamajiem izdevumiem un maksātāju maksātspēju, un par taisnīgumu, ko, kā zināms, var interpretēt gan vienlīdzīguma, gan pretējā virzienā.

Faktiski jau šobrīd runai būtu jābūt ne vairs par priekšlikumiem „nodokļa piemērošanai” nākamajā gadā, bet par NĪN nodokļa filozofiju no pamatu pamatiem, līdz ar to pašreizējās situācijas reformēšanu. Pašreiz vēl arvien ir spēkā 25% pieauguma ierobežojums daļai no maksātājiem par daļu no objektiem, kas vēl jo vairāk saputro visu šo sistēmu, taču ierobežojuma beigu termiņš, kas pēc pašreizējās likumdošanas ir šāgada beigas, daudziem nozīmē maksātnespējas draudus. Šī problēma ir vēl viens motīvs neturpināt līdzšinējo politiku pēc līdzības ar astes ciršanu pa gabaliņam, bet definēt caurskatāmus sistēmiskus pamatprincipus.
Vai kadastrālās vērtēšanas sistēma ir ceļā uz adekvātām vērtībām kā atskaites punktu nodoklim, vai arī šī sistēma ir fundamentāli jāmaina?
Kādi savstarpēji saistāmi principi zemes un būvju aplikšanai ar nodokli?
Vai un ciktāl NĪN mērķis ir risināt sociālās aizsardzības, teritoriju un konkrētu funkciju attīstības vai vēl kādus citus jautājumus?
Kas ir taisnīguma kritērijs nodokļa politikā – vienlīdzīgums pēc maksātāju rocības, īpašumu tirgus vērtības, atrašanās vietas, izmantošanas veida vai vēl kā cita?
Vai un kāpēc NĪN politikas atskaites punkts ir vai nav iekasējamā summa pret īpašumu skaitu, pašvaldību izdevumiem, valsts kopbudžeta vai iekšzemes kopprodukta apjomu?

Raidījumā piedalīties aicināti Finanšu un Tieslietu ministriju, Valsts zemes dienesta, Pašvaldību savienības un atsevišķu pašvaldību, un uzņēmēju organizāciju pārstāvji.
Raidījuma sākums plkst.21.20 LTV 1.kanālā, e-pasts skatītāju viedokļiem un jautājumiem – knl@knl.lv