Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 08.12.2019.
 

Reformām 2012.gadā ir plāns, vai arī plāns ir tās neveikt?

Valsts budžets`2011 video_f

10.02.2011. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 8
Ziņojums, ko sagatavoja janvārī izveidotā budžeta konsolidācijas darba grupa, arvien nav oficiāli publiskots, taču gana daudz citēts un vērtēts. 9.februāra publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” piedalījās veseli trīs darba grupas locekļi – vadītājs finanšu ministrs Andris Vilks („Vienotība”) un dalībnieki, „Lattelecom” padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins un Banku augstskolas asociētais profesors Jānis Grasis. Darba rezultāts saņēma kritiku par to, ka nedod ieguldījumu 50 miljonu latu papildus konsolidācijai jau šī gada budžetā, taču, kas vēl būtiskāk, tas nesniedz skaidrību arī par turpmāk plānotajām strukturālajām reformām.
G.Kokins sagatavoto dokumentu raksturoja kā „pietiekoši kvalitatīvu” un uzsvēra, ka darba grupa koncentrējās nevis uz 50 miljonu atrašanu, bet strukturālām reformām. Arī A.Vilks skaidroja, kāpēc „mums cits nekas neatlika kā runāt par reformām”. Tiesa gan, kā darba grupas mērķis bija definēta priekšlikumu izstrāde gan budžeta konsolidācijai par 50 miljoniem latu, gan kvalitatīvām strukturālām reformām 2011.un 2012.gadā.

Taču arī tad, ja pieņem, ka ar kvalitatīvu strukturālo reformu priekšlikumiem ir gana, ziņojumu ir pamats kritizēt. Faktiski ziņojumā ir nevis ierakstīti piedāvājumi konkrētām reformām, bet gan nosauktas jomas, kurās reformas būtu jāveic – bez jebkādas detalizācijas par to, kādām šīm reformām jābūt. Piemēram, darba grupa ieteikusi veikt bezdarbnieku pabalsta reformu – bet grupas dalībnieki arī raidījumā neviesa skaidrību, uz cik mēnešiem kādām bezdarbnieku kategorijām pabalsta saņemšanas ilgums būtu jāsamazina. Neraugoties uz to, J.Grasis sacīja, ka ir priekšlikumi, par tiem ir jāpanāk politiska vienošanās un tad attiecīgo nozaru ministrijām jāveic aprēķini.

G.Kokins gan uzsvēra, ka valsts aģentūrās un valsts uzņēmumu pārvaldībā ir „milzīgas rezerves”, un viņš raidījuma laikā arī minēja vairākus konkrētus piemērus, taču visi šādi piemēri salikti vienkopus un apskatāmi nav. „IBS Prudentia” investīciju baņķieris Ģirts Rungainis notiekošo arī kritizēja par to, ka reformām izglītības, veselības un labklājības sfērā nav „dinamikas”, bet „Swedbank” galvenais ekonomists un Stratēģiskās analīzes komisijas biedrs Mārtiņš Kazāks aizrādīja, ka dažādi reformu plāni ir, bet tie nav apstiprināti, tādēļ šobrīd nav zināms, tieši kāds reformu variants kurā jomā tiks īstenots.

Papildus bažas rada arī A.Vilka skaidrojums, ka šī gada budžeta konsolidācija par 50 miljoniem latu automātiski nozīmēs apmēram 100 miljonu latu konsolidāciju 2012.gada budžetā, līdz ar to tur papildus konsolidācija būs ļoti maza. Līdzšinējā pieredze ar reformu veikšanu liecina, ka tās tiek īstenotas lēni un smagi pat krīzes apstākļos, kad motivācija tās veikt ir visaugstākā. Tas rada jautājumu, cik reālas ir cerības uz apjomīgām un kvalitatīvām reformām nākamgad, ja plāna tām nav un motivācija varētu vēl samazināties.

Video: Gatis Kokins, Andris Vilks, Jānis Grasis, Ģirts Rungainis un Mārtiņš Kazāks par budžeta konsolidācijas darba grupas rezultātiem, strukturālajām reformām un 2012.gada budžeta konsolidāciju. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 09.02.2011.)


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: