Attiecībā uz minētajiem 12,8 miljoniem latu finanšu ministrs Andris Vilks („Vienotība”) pauda nedaudz pretrunīgus viedokļus – sākotnēji atzina, ka ir „salīdzinoši mazas iespējas”, ka aizdevēji tos ieskaitīs, bet pēc tam, skaidrojot, kāpēc uzskata, ka Latvijas gatavība pierādīt ieņēmumu pamatotību ir uzlabojusies, apgalvoja, ka tas dod cerību, ka „vismaz daļai” no pasākumiem aizdevēji piekritīs. Vairāki citi dalībnieki gan apšaubīja, vai mēs varam izrēķināt, cik miljonus papildus ieņēmumu cīņa ar ēnu ekonomiku šogad dos.

Ļoti būtiska bija „IBS Prudentia” investīciju baņķiera Ģirta Rungaiņa norāde uz jautājumu, vai šai cīņai ir politiskā griba un vai situācija izmeklēšanas un tiesībsargājošos orgānos ir tāda, ka „ir griba izķert šīs shēmas, vērt tās ciet, nevis saņemt kaut kādus kukuļus no tā procesa”. Viņš minēja piemēru ar lieliem mazumtirgotājiem, kam ir dubultā grāmatvedība, un apgalvoja, ka Valsts ieņēmumu dienestam daudzas no šīm shēmām ir acīmredzamas, bet viņi izdara izvēli „kaut kādos gadījumos ķert, kaut kādos gadījumos neķert”. Tāpat Ģ.Rungainis izteica novērojumu, ka, samazinoties „centralizētai zagšanai” valsts pārvaldē, tā ir decentralizējusies un kļuvusi grūtāk izķerama. Tiesa gan, viņš pieļāva, ka šobrīd politiskā griba ir lielāka, nekā bijusi ilgu laiku iepriekš.

Tas, vai darbi to apliecina, gan ir vērtējams jautājums. No vienas puses, pagājušogad ir pieņemts pasākumu plāns ēnu ekonomikas apkarošanai, no otras puses, virkne tajā paredzēto termiņu jau šobrīd ir pārkāpti. Viens no iekļautajiem pasākumiem ir sākumdeklarēšanās ieviešana, un Stratēģiskās analīzes komisijas biedrs un „Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks raidījumā izteica cerību, ka jūlijā to beidzot ieviesīs, bet pārliecību nepauda. „Lattelecom” padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins, kurš bija budžeta konsolidācijas darba grupas dalībnieks, stāstīja par plāniem apgrūtināt iespējas nodibināt ar „ofšoriem” saistītus uzņēmumus, savukārt attiecībā uz aizplūdušā kapitāla legalizācijas versijām šobrīd ir tikai idejas, nevis skaidrība par rīcību. A.Vilks norādīja uz to, ka pēdējā laikā ir daudz vairāk ziņu par kontrabandas aizturēšanu, bet cits darba grupas dalībnieks, Banku augstskolas asociētais profesors Jānis Grasis par būtiskāku uzskatīja citu aspektu – cik no lietām, par kurām ir skaļi paziņojumi, ir novestas līdz tiesai un cik pārkāpēji saņem sodu.

Video: Andris Vilks, Gatis Kokins, Ģirts Rungainis, Jānis Grasis un Mārtiņš Kazāks par cīņu ar ēnu ekonomiku un politisko gribu. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 09.02.2011.)