50 miljonu konsolidācijas sāgu var nosaukt par pērngada pēdējos mēnešos forsētā tempā un nervozā atmosfērā pieņemtā valsts budžeta „atraugu”. Liela daļa deputātu un sabiedrības ātri „norija” pieņemtos lēmumus, „noskaloja” tos ar gadumijas svētkiem, un, šķiet, pacentās ātri aizmirst brīdinājumus par budžeta neatbilstību starptautiskā aizdevuma nosacījumiem, nemaz nerunājot par turpmākiem budžeta deficīta likvidēšanas plāniem. Tiesa gan, premjers jau uzreiz paziņoja, ka pavisam drīz sekos vēl viena konsolidācijas pasākumu porcija, un finanšu ministra vadībā tika izveidota politizēta, bet it kā arī lietpratēju darba grupa, lai, kā tika paziņots, „sagatavotu priekšlikumus 2011.gadā realizējamajiem rīcības virzieniem gan reformu jomā, gan iespējamiem konsolidācijas pasākumiem šajā un 2012.gadā”.

Mēneša garumā publiskajā telpā galvenā ass ap 50 miljonu budžeta konsolidāciju bija „Vienotības” un Zaļo un Zemnieku savienības retorika un polemika – par „mūsējām” un „jūsējām” iespējamām neaizskaramām nozarēm, par ministra iespējamu demisiju, par konsolidācijas nepieciešamību kā tādu, ņemot vērā, ka budžeta plānotais deficīts ir 5,4% iepriekš pieteikto 6% vietā.
Pagājušajā nedēļā finanšu ministra vadītās darba grupas darbs, pāris nedēļas vēlāk, nekā sākotnēji plānots, noslēdzās, taču bez skaidra publiska vēstījuma par priekšlikumiem, medijos izskanēja vien atreferējumi no neoficiāli noplūdušā dokumenta, vairojot šaubas par priekšlikumu (ne)saturīgumu.
Savukārt pēc valdošās koalīcijas sēdes pirmdien tika publiskoti paredzamie pasākumi ar skaitliskiem parametriem. Kārtējie efektīvākie ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi - šoreiz 12,8 miljonu vērtībā, 2 miljonu ietaupījums no tiešajā valsts pārvaldē strādājošo skaita mazināšanas par 10%, bet 1% samazinājumiem atsevišķos dienestos un resoros, 8,3 miljoni no nodevām nebanku kreditētājiem, kā arī neskaidras versijas par akcīzes nodokļa pārskatīšanu (lasi: palielināšanu) benzīnam un dīzeļdegvielai, kā arī nodokļa palielināšanu azartspēlēm.

Līdz nākamnedēļas koalīcijas sanākšanai iestājies, iespējams, klusums pirms vētras – vai nu pirms sabiedrībai netīkamiem lēmumiem, vai pirms kārtējā konflikta divu pie varas esošo politisko spēku starpā. Pāri tam ir it kā vecie, taču atkal nežēlīgi aktuālie jautājumi – sākot ar politisko lēmumu vai pašas politikas kvalitāti (vai pat vispār tās esamību), līdz ar to par piedāvāto risinājumu pamatotību, un beidzot ar nākotnes perspektīvu ceļā uz bezdeficīta budžetu.
Arvien skan diametrāli pretēji paziņojumi par to, vai sociālā sfēra ir „atverama” budžeta konsolidēšanas nolūkos, kurās nozarēs vai virzienos ir vai nav reformu iespējas un ekonomijas potenciāls. Bet galvenais – nu jau sākas trešais gads, kopš ekonomiskās lejupslīdes un krīzes vārdā tika un tiek pieņemti lēmumi par izdevumu samazinājumiem. No kuriem vismaz daļa bija tāda grupveida jostu savilkšana, pēc kuras ilgtermiņā no visiem „konsolidētajiem” nevar prasīt augstus rezultātus. Taču ekonomikas kritums ir beidzies un valsts saimniecībai no krīzes režīma būtu jāpāriet uz ilgtspējas, stabilitātes un konkurētspējas režīmu. Ko pašreizējais budžets no tā nodrošina? Kādai šo mērķu vārdā jābūt turpmākajai valsts budžeta politikai?

Raidījumā piedalīsies: finanšu ministrs Andris Vilks („Vienotība”), labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS), budžeta konsolidācijas darba grupas dalībnieki – „Lattelecom” padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins, Banku augstskolas asociētais profesors Jānis Grasis, ekonomikas eksperti – Stratēģiskās Analīzes komisijas biedrs, Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks un „IBS Prudentia” investīciju baņķieris Ģirts Rungainis. 

Raidījuma sākums plkst. 21.20, e-pasts skatītāju jautājumiem – knl@knl.lv