G.Kokins sagatavoto dokumentu raksturoja kā „pietiekoši kvalitatīvu” un uzsvēra, ka darba grupa koncentrējās nevis uz 50 miljonu atrašanu, bet strukturālām reformām. Arī A.Vilks skaidroja, kāpēc „mums cits nekas neatlika kā runāt par reformām”. Tiesa gan, kā darba grupas mērķis bija definēta priekšlikumu izstrāde gan budžeta konsolidācijai par 50 miljoniem latu, gan kvalitatīvām strukturālām reformām 2011.un 2012.gadā.

Taču arī tad, ja pieņem, ka ar kvalitatīvu strukturālo reformu priekšlikumiem ir gana, ziņojumu ir pamats kritizēt. Faktiski ziņojumā ir nevis ierakstīti piedāvājumi konkrētām reformām, bet gan nosauktas jomas, kurās reformas būtu jāveic – bez jebkādas detalizācijas par to, kādām šīm reformām jābūt. Piemēram, darba grupa ieteikusi veikt bezdarbnieku pabalsta reformu – bet grupas dalībnieki arī raidījumā neviesa skaidrību, uz cik mēnešiem kādām bezdarbnieku kategorijām pabalsta saņemšanas ilgums būtu jāsamazina. Neraugoties uz to, J.Grasis sacīja, ka ir priekšlikumi, par tiem ir jāpanāk politiska vienošanās un tad attiecīgo nozaru ministrijām jāveic aprēķini.

G.Kokins gan uzsvēra, ka valsts aģentūrās un valsts uzņēmumu pārvaldībā ir „milzīgas rezerves”, un viņš raidījuma laikā arī minēja vairākus konkrētus piemērus, taču visi šādi piemēri salikti vienkopus un apskatāmi nav. „IBS Prudentia” investīciju baņķieris Ģirts Rungainis notiekošo arī kritizēja par to, ka reformām izglītības, veselības un labklājības sfērā nav „dinamikas”, bet „Swedbank” galvenais ekonomists un Stratēģiskās analīzes komisijas biedrs Mārtiņš Kazāks aizrādīja, ka dažādi reformu plāni ir, bet tie nav apstiprināti, tādēļ šobrīd nav zināms, tieši kāds reformu variants kurā jomā tiks īstenots.

Papildus bažas rada arī A.Vilka skaidrojums, ka šī gada budžeta konsolidācija par 50 miljoniem latu automātiski nozīmēs apmēram 100 miljonu latu konsolidāciju 2012.gada budžetā, līdz ar to tur papildus konsolidācija būs ļoti maza. Līdzšinējā pieredze ar reformu veikšanu liecina, ka tās tiek īstenotas lēni un smagi pat krīzes apstākļos, kad motivācija tās veikt ir visaugstākā. Tas rada jautājumu, cik reālas ir cerības uz apjomīgām un kvalitatīvām reformām nākamgad, ja plāna tām nav un motivācija varētu vēl samazināties.

Video: Gatis Kokins, Andris Vilks, Jānis Grasis, Ģirts Rungainis un Mārtiņš Kazāks par budžeta konsolidācijas darba grupas rezultātiem, strukturālajām reformām un 2012.gada budžeta konsolidāciju. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 09.02.2011.)