Aizvadītajās nedēļas un mēnešos, tāpat kā citos medijos, arī „Kas notiek Latvijā?” debatēs izskanējuši daudzi argumentēti jautājumi, aicinājumi un priekšlikumi budžeta veidotājiem. Balstoties uz tiem un ņemot vērā aizvadītajās dienās publiskotos valdības plānus, seko būtiskāko un zīmīgāko neatbildēto jautājumu par šo tēmu apkopojums - kā atskaites punkts ar papildināšanas iespējām gan valdības darba pamatojuma vērtēšanai, gan budžeta projekta turpmākai izskatīšanai valdībā un Saeimā, atceroties, cik bieži politiķi pēdējā laikā solījuši dialogu ar sabiedrību...

1) Uz ko bija balstīti apgalvojumi pirms un pēc vēlēšanām, ka konsolidācija par 1/3 notiks uz ieņēmumu palielināšanas, bet par 2/3 uz izdevumu samazināšanas rēķina, ja tagad pat samazinātā konsolidācijas summā vairāk nekā puse ir ieņēmumu palielināšanas pusē, un šī summa – 157 miljoni – ir vairāk par 1/3 pat no iepriekš paredzētās maksimālās konsolidācijas summas, bet izdevumu mazināšana ir tikai 89 miljoni?

2) Ja finanšu ministrs paziņojis, ka „nākamā gada budžeta konsolidācijas atslēgvārds ir reformas” – kuri konkrēti un kāda apjoma konsolidācijas pasākumi ir balstīti uz kurām konkrēti un kādām reformām?
Piemēram, ar kādām reformām ir pamatots izdevumu samazinājums dažādās nozarēs un proporcijas starp tām?
Piemēram, ar kādu demogrāfiskās un sociālās politikas pamatojumu nolemts par vienu no lielākajiem izdevumu samazinājumiem - 11 miljonu latu ietaupījumu no ģimenes valsts pabalstu izmaksas, ja šo pabalstu sistēmas reformai nav sagatavots pat projekts?

3) Kāds ir pamatojums un kur atrodama analīze no tautsaimniecības attīstības, starptautiskās konkurētspējas un ēnu ekonomikas pieauguma viedokļa, izvēloties PVN pamatlikmes palielināšanu līdz 22%, nevis iepriekš pieteikto samazināto PVN likmju atcelšanu ar atbilstošiem kompensācijas pasākumiem?

4) Kāds no ekonomiskās, nodokļu un sociālās politikas viedokļa ir pamatojums PVN samazinātās likmes atcelšanai elektroenerģijai un citu palielināšanai no 10% līdz 12%? Kāda ir nodokļu politika turpmākajiem gadiem, vai samazinātās PVN likmes plānots atcelt vai saglabāt?

5) Kāds ir pamatojums nekustamā īpašuma nodokļa mājokļiem lineārai divkāršai palielināšanai? Pēc kādiem principiem tiks veidota turpmākā šī nodokļa politika attiecībā uz samērību starp nodokli par zemi un mājokli, pašvaldību atlaižu politiku un tamlīdzīgi? Kāpēc, pretēji vasarā memorandā aizdevējiem solītajam, nodokļa celšana jau tagad nav balstīta uz „visaptverošu nekustamā īpašuma nodokļa reformu”?

6) Kāds ir pamatojums svārstībām ieņēmumu palielinājumam no ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem – no 6 līdz 15 miljoniem, kāpēc šis palielinājums nevar būt vēl lielāks?

7) Vai sociālās apdrošināšanas iemaksu palielinājums par 2% un iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums par 1% kombinācijā ar neapliekamā minimuma palielināšanu līdz 45 latiem un atvieglojumiem par apgādājamajiem līdz 70 latiem atbilst priekšvēlēšanu un pēcvēlēšanu solījumiem par darbaspēka nodokļu sloga pārnešanu uz patēriņa nodokļiem?

8) Kāpēc ieņēmumos tiek paredzēta tikai aritmētiska valsts uzņēmumu dividendēs izmaksājamās peļņas daļas  paaugstināšana, bet nevienā valdības lēmumā nav ne vārda par valsts uzņēmumu pārvaldīšanas uzlabošanu?

9) Uz kā rēķina tiek plānota konsolidācija 2012.gadā līdz 3% un turpmāka sabalansēta budžeta izveide, ņemot vērā mērenu ekonomikas attīstību un to, ka pat pie optimistiska ieņēmumu palielinājuma scenārija izdevumus palielinās starptautiskā aizdevuma atmaksas uzsākšana un parāda pārfinansēšana, turklāt, iespējams, inflācija jau radīs spiedienu uz līdzšinējo algu un citu izmaksu palielinājumu?

10) Tā kā tiek teikts, ka budžetu plāno „vidējam termiņam” – par kurām nozarēm politiķi uzskata, ka reformas jau ir pabeigtas un valsts funkciju efektivitāte ir optimāla, bet kurās nozarēs kādas reformas, kuru rezultāti atspoguļosies budžetā, paredzēts veikt 2012. un 2013.gadā?