Konsolidācijas summas apmēra noteikšana sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem pagājušajā nedēļā ieilga, kļūstot vai nu par iemeslu, vai tikai ieganstu neizvērst konkrētākus konsolidācijas priekšlikumus. Jautājums par konsolidācijas summu vēl arvien dažbrīd izskan, izvirzot jautājumus par tā atbilstību 6% budžeta deficīta mērķim. Taču varbūtējā 230 miljonu summas versija arī ietver jautājumus par mērķiem un to sasniegšanas līdzekļiem – gan nākamā gada, gan divu gadu budžeta deficīta samazināšanās kontekstā.

Ir vairāki diskutabli jautājumi – gan izdevumu, gan ieņēmumu sadaļā – par pirmdien publiskotajiem Finanšu ministrijas priekšlikumiem, kas nu kļuvuši par valdības darba materiālu.
Kāpēc pēc tam, kad tika runāts par A, B un C variantiem, tagad publiskais rezultāts ir tikai viens variants?
Kāpēc šajā variantā vairs nesaglabājas princips trešdaļu no konsolidācijas īstenot ar nodokļu palielināšanu, bet divas trešdaļas – ar izdevumu samazināšanu?
Vai iemaksu samazināšana pensiju otrajā līmenī vispār atbilst konsolidācijas ilgtspējas kritērijiem?
Kāpēc no funkciju vērtēšanā identificētajiem iespējamiem samazinājumiem vairāku desmitu miljonu apjomā nu atlikuši tikai 16 miljoni?
Pēc kādiem kritērijiem tapuši priekšlikumi izdevumu samazinājumiem dažādos resoros?
Uz kādu apsvērumu pamata tapuši tieši šādi un ne citādi nodokļu izmaiņu priekšlikumi, gan par PVN, gan nekustamā īpašuma nodokli, gan darbaspēka nodokļu izmaiņām, ko komentāros novērtē arī kā „kombināciju”, lai mazinātu pašvaldību ieņēmumus?
Ciktāl visas izmaiņas rada skaidrību par vairāku gadu perspektīvu un reformām, uz ko it kā taču bija jābalstās budžeta samazinājumiem?

Līdztekus priekšlikumu saturam arvien akūtāki kļūst arī jautājumi par apspriešanas un lēmumu pieņemšanas formu valdībā. Jau nedēļu pēc budžeta pieņemšanas grafika redzams, ka to neizdodas ievērot. Simbolisks bija sociālo partneru lēmums otrdienas vakarā negaidīt valdības sēdes beigas un doties prom no valdības ēkas. Vai budžeta projekta apspriešana valdības līmenī notiks tikai aiz slēgtām durvīm, dažas organizācijas iesaistot tikai pienākuma pēc un ekonomikas ekspertos vairs daudz neklausoties? Vai sabiedrību jau pārņēmusi apātija un fatālisms, pēc iepriekšējiem budžetu tapšanas precedentiem samierinoties ar jebkādiem lēmumiem?

Raidījumā piedalīties tiks aicināti valdības politiķi, budžeta priekšlikumu izstrādātāji Finanšu ministrijā, sabiedrisko organizāciju pārstāvji un ekonomikas eksperti. Raidījuma sākums plkst.21.20 LTV 1.kanālā, e-pasts skatītāju jautājumiem – knl@knl.lv