Ekonomikas ministrs Artis Kampars („Vienotība”) raidījumā atzina, ka koalīcijas partneri mēģina atrast tādus modeļus, lai konsolidācijas procesā „saglabātu savu politisko seju”. Viņš gan pauda pārliecību, ka „mūsu partneri ir konstruktīvi” – to, cik pamatots ir šis apgalvojums, acīmredzot rādīs sarunas turpmākajās dienās. Taču skaidrs, ka debates par budžetu nav beigušās un ir pamats izvērtēt daudz plašāku priekšlikumu klāstu, nekā līdz šim ir piedāvājusi FM.

Pilnu atbalstu FM piedāvājumam nepauda pat A.Kampars – viņš uzsvēra, ka divām trešdaļām no konsolidācijas tomēr jābūt no izdevumu samazinājuma, kā tas pašreizējā versijā nav. Ministrs runāja par 650 miljoniem latu dažāda veida sociālajiem pabalstiem un izteica viedokli, ka „šobrīd Latvijas valstij ir vismaz jāatver laukums arī šai sarunai”.

Stratēģiskās analīzes komisijas loceklis, Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks ieteica, ja gribam izskaust ēnu ekonomiku, „ļoti būtiski” palielināt nekustamā īpašuma nodokli, un līdzīgu versiju pauda arī Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Andrejs Jākobsons. FM valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis savukārt iebilda, ka šis nodoklis ir „jātur rezervē nākamajam gadam”. Attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli (PVN) savukārt izskanēja pretējas versijas – M.Kazāks ieteica atcelt samazinātās PVN likmes līdz ar adekvātu kompensācijas mehānismu, bet Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns pauda viedokli, ka labāk ir pacelt PVN uz 23%, nevis celt samazināto PVN likmi elektrībai un samazināt ģimenes valsts pabalstus.

M.Bičevskis atklāja – ja aizdevēji neatzīst pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšanu kā konsolidācijas pasākumu un tā vietā tiek mazināti izdevumi, tad tas nozīmē praktiski pilnībā apturēt ceļu uzturēšanu un remontu, uz pusi aizslēgt kultūras iestādes, atcelt visas nacionālās subsīdijas lauksaimniecībā, vēl par 20% mazināt strādājošo skaitu visā publiskajā sektorā un pašvaldību pusē veikt ne vairs 20 līdz 30 miljonu latu konsolidāciju, bet vismaz 50 miljonu latu konsolidāciju. Tā kā aizdevēju „nē” šobrīd ir iespējams, šis arī var būt ticams scenārijs. Taču no daļas minēto pasākumu varētu izvairīties, ja konsolidācijas iespējas skatītu vēl plašākā spektrā. M.Kazāks pauda pārliecību, ka ir jāiet atpakaļ pie 102 papīriem, kas ir sarakstīti par strukturālajām reformām, un tāpat skaidroja, kā varētu veikt konsolidāciju arī uz pensiju rēķina, jo tās ir ļoti dažādas, tai skaitā arī ļoti lielas. Būtiski, ka eksperts secināja: ja mūsu mērķis ir samērā strauji augoša ekonomika, tad publiskotais konsolidācijas plāns „nav pieņemams”.

Video: Artis Kampars, Mārtiņš Kazāks, Mārtiņš Bičevskis, Egils Baldzēns, Māris Pūķis un Andrejs Jākobsons par to, kādi papildus pasākumi ir jāiekļauj 2011.gada budžeta konsolidācijas priekšlikumu sarakstā. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 17.11.2010.)