18.11.2010.
Lāsma Rozenfelde
M.Bičevskis uzskaitīja, kas bija principi priekšlikumu izstrādē. To, kāpēc FM nepiedāvāja būtiski lielākas izdevumu samazināšanas versijas, viņš pamatoja ar to, ka tā piedāvāja maksimālo ilgtspējīgi samazināmo apjomu, ja valsts neskar attīstības, Eiropas struktūrfondu finansējumu vai sociālos izdevumus.
Ekonomikas ministrs Artis Kampars („Vienotība”) gan piedāvājumu vēl neraksturoja kā galēju un pauda pārliecību, ka pareizā konsolidācijas proporcija būtu vienu trešdaļu no tās veikt uz nodokļu palielināšanas rēķina, bet divas trešdaļas uz izdevumu samazināšanas rēķina. Tieši šāds uzstādījums iepriekš daudzkārt skanēja, bet FM piedāvājumā šī proporcija nav ievērota. A.Kampars gan nevainoja FM un pavēstīja, ka „atsevišķas ministrijas ļoti kūtri nāk ar saviem priekšlikumiem”. Neapmierinātību ar to, ka 1/3 un 2/3 princips netiek īstenots, izteica arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns un Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Andrejs Jākobsons. M.Bičevskis gan kritiku nepieņēma, apgalvojot, ka konsolidācija ir jāskatās nevis 2011.gada budžetā, bet kopējā periodā un kopumā vairāk konsolidācijas īstenots izdevumu pusē.
Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks, kurš ir arī Stratēģiskās analīzes komisijas loceklis, FM priekšlikumos gan saskatīja sistēmiskas problēmas – viņš ar konkrētajiem nodokļu izmaiņu piemēriem pamatoja, ka budžets saglabāsies apmēram tāds pats kā iepriekšējos gados, lai gan mērķis ir sakārtot ekonomikas un budžeta struktūru, lai tā ir ilgtspējīga. Viņš to salīdzināja ar lavierēšanu pa iepriekšējo ceļu, lai gan tas būtu jāmaina, un ar piemēriem pamatoja secinājumus, ka nenotiek strukturālas reformas un priekšlikumi arī nesaskan ar valdības deklarācijā ierakstīto.
Attiecībā uz astoņus latus lielā ģimenes valsts pabalsta izmaiņām, ko piedāvāts izmaksāt palielinātā apjomā, bet tikai trūcīgām ģimenēm, Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis atklāja, ka organizācijai ar valdību nav „ļoti principiālu domstarpību”, bet politiskā atbildība būs valdībai. Taču izmaiņām asi iebilda E.Baldzēns. A.Kampars par priekšlikuma mērķi nosauca to, lai, piemēram, viņam pienākošos latus varētu iedot tiem, kuriem tie ir vairāk vajadzīgi. Taču faktiski to var apšaubīt, jo vienlaikus uz izmaiņu rēķina plānots arī konsolidēt budžetu.
