Labdien! Tas, kas šobrīd notiek Latvijā, neiztur nekādu kritiku. Šķiet, ka ļaudis, kas plāno nākamā gada budžetu, vienkārši nevar vai negrib reāli domāt un pieņemt lēmumus, kas būtu labvēlīgi tieši nacionālajām interesēm. Atkal notiek vienkārša, mehāniska nodokļu masas piezudzēšana. Vai godājamie kungi, iepriekš paužot nostāju par pensiju nesamazināšanu, ir parēķinājuši, cik nu tas pensionārs maksās par maizi, pienu vai biezpienu, ja cels elektroenerģijas cenas, pieaudzējot tai PVN līdz 22%, vai godātie kungi ir aprēķinājuši, cik Latvijas uzņēmēji bankrotēs, jo eskportējamā produkcija, pakalpojumi vai preces būs vienkārši nekonkurētspējīgi. Zinot, ka ir daudzi cilvēki palikuši bez darba, nevar apspriest jautājumu par minimālās algas celšanu, kas it kā tādējādi kompensēs izdevumus. Nu neko nekompensēs, jo cilvēkiem vienkārši ir gadījuma ienākumi. Vai ir aprēķināt, cik izmaksās viens maizes kukuli, ja tā PVN likme tiek paaugstināta uz 22% un papildus ražošanas izmaksas uz elektroenerģijas rēķina vēl pieaugs par palielināto PVN masu? Šie lēmumi, manā skatījumā, un ne vien manā skatījumā, ir naidīgi Latvijas nacionālās ekonomikas attīstībai. Es neesmu pensionāre, nesaņemu nekādus pabalstus un neko neesmu prasījusi no šīs valsts, man ir darbs, un es maksāju nodokļus, bet šāda valdības pieeja man šķiet vienkārši aprobežota. Mana pārliecība ir tāda, ka šī valdība vienkrāši nav spējīga īstenot un aizstāvēt nacionālās intereses. Pati esmu studējusi politikas zinātni, tādēļ spēju iedziļināties arī valdības lēmumos, tos pietiekami analizējot. Vēroju to, kas pašreiz Latvijā notiek, un man patiesi kļūst baisi, jo visa pašreizējā politika ir vērsta uz to, lai veicinātu emigrāciju, paaugstinātu nabadzību, samazinātu eksporta preču un pakalpojumu konkurētspēju, mazinātu dzimstību un palielinātu nacionālu uzņēmumu darboties nespēju. Ja šāds ir valdības mērķis, tad izvēlētais ceļš ir pareizs. Man ir ļoti žēl, ka pie varas nonāk ne jau nu gudrākie un spējīgākie cilvēki, bet cilvēki ar lielākām ambīcijām. Latvijas gadījumā - tas ir spriedums. 

Es vēl arvien neesmu sapratis kādēļ mums tik būtiski ir ierobežot budžeta deficītu 6% robežās! Krīzes situācijā šis deficīts varētu būt arī lielāks. Absolūti nekas nemainīsies, ja uz eiro pāriesim gadu, vai divus vēlāk. Otrkārt, nesaprotu kāda jēga griezt 280 miljonus no budžeta, maksāt milzu summas par kredītu procentiem un vienlaikus turēt rezervē, neieguldot attīstībā vairāk nekā miljardu latu. Tas ir kā cilvēks, kuram kabatā ir 1000 latu aizņemtas naudas, maksātu par to, kas kabatā guļ procentus un meklētu, kur aizņemties 10 latus!