Valdis Dombrovskis („Vienotība”) pauda uzskatu, ka pirmais solis lielākai stabilitātei jau ir sperts, atceļot „lokomotīvju principu” Saeimas vēlēšanās, jo tas licis partijām konsolidēties, krietni samazinājis Saeimā pārstāvēto politisko spēku skaitu, kas varētu novest arī pie stabilākām koalīcijām. Viņš uzsvēra, ka arī sadarbības iespējas ar „Saskaņas centru” (SC) tiek meklētas stabilitātes vārdā. Uldis Augulis (Zaļo un Zemnieku savienība) savukārt pauda viedokli, ka daudz lielāku stabilitāti jau radījis tas, ka esošajai koalīcijai jaunajā Saeimā būs 63 vietas. Arī viņš piekrita, ka līgumiskas attiecības ar opozīcijas partijām droši vien būtu valstij kopumā „labākais formāts”.

Einārs Cilinskis („Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK) savukārt stabilitātes problēmas saistīja arī ar proporcionālo vēlēšanu sistēmu, lai gan nepiedāvāja runāt par kompleksu vēlēšanu sistēmas maiņu, jo tas nebūtu ātri iespējams. Viņš uzsvaru lika uz uzticības pieaugumu parlamentam un valdībai, ko saistīja ar pretkorupcijas pasākumiem un godīgāku politiku, lai gan nacionālas valsts virzienu atzina par būtiskāku par cīņu pret oligarhiem. Taču E.Cilinskis izteica viedokli, ka tam, lai sadarbotos pilnīgi visi politiskie spēki, ir nevis valdība, bet parlaments.

Nils Ušakovs (SC) uzsvēra, ka stabilitāte būs ļoti lielā mērā atkarīga no tā, vai būs vai nebūs „uz savstarpējas cieņas balstīta sadarbība starp „Vienotību” un SC”. Māris Riekstiņš („Par Labu Latviju!”) savukārt rosināja likumdošanā noteikt, ka, ja izsaka neuzticību premjeram un valdībai, tad vienlaicīgi ir jābūt jaunai vietā. Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka Latvijā politiskā stabilitāte lielā mērā būs atkarīga no tā, cik koalīcija būs spējīga sastrādāties un īstenot programmu un cik sabiedrība būs gatava šo programmu akceptēt.

Video: Valdis Dombrovskis, Uldis Augulis, Einārs Cilinskis, Nils Ušakovs un Māris Riekstiņš par to, kā turpmāko četrgadi padarīt politiski stabilāku. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 06.10.2010.)