Šādu piedāvājumu – retorikas pieslāpēt un strādāt konstruktīvi, koncentrēties uz pašreiz valstij būtiskākiem jautājumiem – kā risinājumu 6.oktobra publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” nosauca V.Dombrovskis. Taču atbalstu viņa ierosinājums neguva. Nils Ušakovs (SC) šādu iespējamību komentēja ar vārdiem: „Tas nav viegls process, tā diplomātiski izsakoties.” Savukārt Einārs Cilinskis („Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK) skaidri pavēstīja, ka 16.martā „darīsim to pašu, ko mēs esam darījuši katru gadu”, un koalīcijas partneriem ar to ir jārēķinās. Jāsecina, ka V.Dombrovskim jāturpina meklēt citi nesaskaņu risinājumi, jo retoriku „pieslāpēt” neviens nav gatavs.

Bijušais ārlietu ministrs Māris Riekstiņš („Par Labu Latviju!”) gan uz E.Cilinska apgalvojumu par karavīru godināšanu norādīja, ka Latvija savus karavīrus valstiskā līmenī vienmēr ir godājusi 11.novembrī. M.Riekstiņš skaidroja, kā šie jautājumi var pacelties ārpolitiskā kontekstā, un neizslēdza riskus. Savukārt Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis Uldis Augulis atzina, ka arī viņu savienībā iekšēji ir dažādi viedokļi. Un, lai gan viņš apgalvoja, ka „kaut kādas galējības gan vienā, gan otrā pusē” nav labākais valsts nākotnei un ārpolitiski pareizākais, tomēr izvairīgi runāja par ZZS pozīciju, sakot, ka šie jautājumi vēl neesot apspriesti. Tādējādi esošās koalīcijas partiju un SC pretrunas var izvērsties arī plašākas.

Video: Valdis Dombrovskis, Nils Ušakovs, Einārs Cilinskis, Māris Riekstiņš un Uldis Augulis par retorikas „pieslāpēšanu” saistībā ar 16.martu un 9.maiju. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 06.10.2010.)