Cits jautājums ir tas, kurā dārziņā sarunās starp „Vienotību” un SC šobrīd ir bumba, proti, kuram ir kaut kas jādod otram. V.Dombrovskis palika pie versijas, ka no viņa puses piedāvājums par sadarbības līgumu – lai gan pārējiem koalīcijas partneriem par to vēl jādiskutē – paliek spēkā un SC uz to nav atbildējusi. Nils Ušakovs (SC) savukārt sacīja, ka SC ir gaidītājs un atbildes došanai gaida divas lietas – lai esošā koalīcija būtu izrunājusies un formālā veidā izlēmusi par sadarbību un lai varētu apskatīt valdības deklarāciju jeb darbu plānu. Turklāt N.Ušakovs aizrādīja V.Dombrovskim, ka tas bija reaģējis uz viena SC pārstāvja viedokli, kas nav bijis kopējais apvienības viedoklis.
Šaubas par to, vai SC varētu sadarboties ar VL-TB/LNNK, gan nemazināja apstāklis, ka N.Ušakovs debatēs izvēlējās vispār neatbildēt E.Cilinskim par versiju, ka SC varētu atzīt okupācijas faktu, atteikties no divvalodības versijas un sadarbības ar „Vienoto Krieviju”.
„Par Labu Latviju!” pārstāvis Māris Riekstiņš komentēja, ka tiek spēlēta spēle „Kurš pirmais nomirkšķinās”, pamatodams ar to, ka vēlēšanu rezultāts pēc politiskās loģikas runā par to, ka esošajai koalīcijai jāturpina strādāt, bet šķiet, ka vienā daļā no koalīcijas partijām ir vēlme kaut kā ar SC sastrādāties, par ko ir bail no publiskās reakcijas. Vai tā ir vai nav, ir redzams, ka turpmākajās sarunās partijām ir savstarpēji jātiek skaidrībā par vairākiem jautājumiem.